Attaisnotās prombūtnes ietekme uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika

Darba likuma pantu par summēto darba laiku interpretāciju atklāj Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedums lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019. Spriedumam ir nozīme summētā laika darbinieku turpmākajā darba laika, darba nespējas perioda un virsstundu uzskaitē.

Senāts vērtējis darbinieka attaisnotās prombūtnes ietekmi uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika. Senāts atzinis, ka ar Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros).

Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt...