Jautājums: Darbinieks pieņemts darbā uz laiku no 02.06.2015.-30.06.2015., normālais darba laiks. Kā aprēķināt atvaļinājuma kompensāciju?

Atbildes par atvaļinājuma kompensācijas aprēķināšanu regulāri žurnālā BILANCE un tā tematiskajos pielikumos sniedz MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas Darba likums un grāmatvedība autore, kopš jūlija arī Lietišķās informācijas dienesta galvenā redaktore.

Kā žurnāla BILANCE 359. numurā publicētajā rakstā "Viss par atvaļinājumiem grāmatvežiem" norādījusi autore, Darba likuma 75. pantā bez izmaiņām palikusi norma par vidējās izpeļņas noteikšanu darbiniekam, kas nodarbināts relatīvi nesen – tā darba attiecības pastāvējušas īsāku par sešiem kalendāra mēnešiem pēc kārtas periodu. Periods varētu būt gandrīz seši mēneši, bet varētu būt arī dažas dienas, proti, pat mazāks par mēnesi. Kas jāņem vērā šādās situācijās?

Lai aprēķins būtu pēc iespējas taisnīgāks, paredzēts ņemt vērā pilnīgi visu darba samaksas summu, kas aprēķināta nodarbinātības periodā (no pirmās darba dienas līdz tai, pēc kuras rodas nepieciešamība pēc vidējās izpeļņas), un jādala tā ar darba samaksas pelnīšanas periodu. Proti, ja darba laiks bija uzskaitīts dienās, tad darba samaksu dalīsim ar nostrādāto dienu skaitu (izslēdzot attaisnoto prombūtni). Ja darba laiks ticis uzskaitīts stundās, tad darba samaksu dalīsim ar nostrādāto stundu skaitu. Lai iegūtu dienas vidējo izpeļņu, stundas vidējo izpeļņu reizināsim ar darbinieka darba dienas slodzi stundās (nodarbinā­tī­bas periodā). Šo slodzi, kā jau minēts iepriekš, nosaka, dalot faktisti nostrādāto stundu skaitu ar normālā darba laika dienu skaitu (nodarbinātības periodā). Ja darbinieks bija nodarbināts normālo darba laiku, slodze iznāk gandrīz 8 stundas dienā. Ja darbiniekam bija noteikts nepilns darba laiks, slodze attiecīgi būs mazāka. Jebkurā gadījumā, pirms veic vidējās izpeļņas aprēķinu, grāmatvedim uz galda jābūt tabelei par darbinieka nostrādāto laiku no mēneša sākuma līdz dienai, kad ir nepieciešams noteikt vidējo izpeļņu.

Kad būs iegūta dienas vidējā izpeļņa, to ir iespējams piemērot attaisnotās prombūtnes apmaksai, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājum apmaksai, darbnespējas apmaksai (piemērojot tai attiecīgus procentus).

T'ātad jāatceras: ja darbinieks stājies darba attiecībās nesen, proti, ja darba attiecības pastāvējušas īsāku laiku nekā seši mēneši, vidējo izpeļņu nosaka, ņemot vērā visu nodarbinātības periodu: no pirmās darba dienas līdz tai darba dienai (ieskaitot), pēc kuras radās nepieciešamība noteikt vidējo izpeļņu.

Aicinām regulāri lasīt žurnālu BILANCE, lai saņemtu Jums noderīgus padomus un ieteikumus. Žurnālu var abonēt šeit.