Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 25.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 23.maija spriedumu un izbeidza tiesvedību lietā, kurā darbiniece prasīja atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot viņu darbā, kā arī piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un atzīt vienošanos ar darba devēju par spēkā neesošu daļā (lieta SKC-404/2018; C28318516). Lietā nebija strīda, ka darbiniece bija nokavējusi Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu, kurā var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus gan pirmās, gan otrās instances tiesa bija izskatījušas lietu, prasību noraidot iepriekš minētā termiņa nokavējuma dēļ. Augstākā tiesa turpretim atzīst, ka šādā gadījumā darbiniecei bija zudušas prasības tiesības un tiesnesim, jau saņemot prasības pieteikumu, bija jāatsakās to pieņemt, nevis jāuzsāk tiesvedība. Augstākā tiesa norāda, ka, pieņemot pieteikumu pēc likumā noteiktā termiņa prasības celšanai, prasītājam tiek radīta pārliecība, ka viņa prasības pieteikums formāli atbilst likuma priekšrakstiem un tādēļ ir skatāms pēc būtības....
