Augstākās tiesas darbu apgrūtina zemāko instanču nekvalitatīvie lēmumi

Augstākās tiesas plēnumā 22.februārī tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes: lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tas nozīmē iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta.

“Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī Augstākajā tiesā pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī Augstākajā tiesā, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,” uzsvēra Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji - nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem.

Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan atbildot uz sūdzībām par zemāku instanču tiesu darbu. Ivars Bičkovičs norādīja, ka Augstākā tiesa šīs problēmas risināšanā var palīdzēt ar savu nolēmumu skaidrošanu un Senāta judikatūras atziņu pieejamību, kā arī piedaloties zemāku instanču tiesnešu apmācībā.

Samazinājies Augstākajā tiesā saņemto lietu skaits

Augstākās tiesas statistika 2018.gadā rāda stabili pozitīvu situāciju civillietu izskatīšanā. Administratīvo lietu uzkrājums palielinājies. Tāpat arī Krimināllietu departamentam, jo saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu nepieciešams ilgāks laiks, lai koleģiāli, nevis viens tiesnesis kā līdz šim, lemtu par lietu pieņemamību.

Vidēji administratīvās lietas tiek izskatītas mazāk nekā gada laikā, civillietas 7 mēnešu laikā, bet krimināllietas mazāk nekā trīs mēnešu laikā.

Civillietu departamentā jau trešo gadu pēc kārtas vērojama atlikumā esošo lietu uzkrājuma samazināšanās, kā arī lietu izskatīšanas vidējā ilguma samazināšanās. Būtiski atzīmēt, ka vidēji trīs mēnešos pēc civillietas saņemšanas Augstākajā tiesā ir izlemts jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Kopā pērn Augstākajā tiesā saņemtas 2920 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Izskatītas 2817 lietas. Kopējais lietu atlikums uz gada beigām - 1811 lietas, kas ir par 103 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Viens Augstākās tiesas tiesnesis izskatījis vidēji 84 - 90 lietas

2018.gadā statistiskos rādītājus ietekmēja nepieciešamība mainīt lietu izskatīšanas kārtību Krimināllietu departamentā, lai atbilstoši Satversmes tiesas norādītajam nodrošinātu koleģiālu lēmumu pieņemšanu. Tāpat rezultātus ietekmēja tiesnešu ilgstošās prombūtnes, proti, Administratīvo lietu departamentā faktiski 10 tiesnešu vietā ilgstoši strādāja tikai 8.

Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā departamentu priekšsēdētāji minēja arī citus apstākļus, kas radījuši senatoriem papildu slodzi un mazinājuši laiku tiešajiem darba pienākumiem. Tā piemēram, Civillietu departamenta divi senatori kā eksperti Tieslietu padomes izveidotajā darba grupā septiņus mēnešus papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica apjomīgu izpēti maksātnespējas lietās, izpētot 44 lietas un 118 nolēmumus, kopā 162 lietas. Krimināllietu departamentā vidēji 60 darba dienas gadā katrs tiesnesis pilda pienākumus, kas izriet no speciālajiem likumiem.

Norāda uz zemāku instanču tiesu nolēmumu un kasācijas sūdzību slikto kvalitāti

Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā Senāta departamentu priekšsēdētāji minēja būtiskas tiesu sistēmas darba kvalitātes problēmas, kas neapšaubāmi ietekmē arī kasācijas instances darbu.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja - lai gan jau vairākus gadus kasācijas instancē darbojas advokātu process, tas nav sasniedzis mērķi, proti, nav būtiski uzlabojusies situācija ar kasācijas sūdzību kvalitāti. Nav šaubu, ir daudz profesionāli uzrakstītu kasācijas sūdzību, bet pārāk liela daļa sūdzību satur lūgumu pārvērtēt faktiskos apstākļus, kas nemaz nav kasācijas tiesas kompetencē. Tāpat ir daudz kasācijas sūdzību ar nekvalitatīviem, līdz galam neizstrādātiem juridiskajiem argumentiem, kā arī tādu, kurās ir acīmredzama judikatūras nepārzināšana.

Civillietu departamenta priekšsēdētājs aicina sākt domāt par Augstākās tiesas advokātu sistēmas ieviešanu, līdzīgi, kā tas ir vairākās Rietumeiropas valstīs. “Tiesvedība kasācijas instancē pietiekami būtiski atšķiras no tiesvedības, kurā lieta tiek skatīta pēc būtības, un tai nepieciešama īpaša kvalifikācija,” uzsver Aigars Strupišs.

Uz kasācijas sūdzību slikto kvalitāti norādīja arī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Viņas vērojums, ka ne visi advokāti izprot kasācijas būtību.

 Kā otru lielāko problēmu Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja pārmērīgi lielo skaitu lietu, kuras nonāk kasācijas instancē ar nekvalitatīvi izvērtētiem lietas apstākļiem. Ar to saistīti vismaz trešdaļa atcelto spriedumu. Tas kavē departamentu pievērsties savai primārajai funkcijai - tiesību normu iztulkošanas jautājumiem ar mērķi uzturēt vienotu tiesu praksi. “Tas norāda uz zināmām kvalitātes problēmām zemāku instanču tiesu darbībā, kuru cēlonis var būt vai nu nolaidība, vai kvalifikācijas problēmas,” uzsvēra departamenta priekšsēdētājs, aicinot tiesnešus, kuri darbojas Tiesnešu disciplinārkolēģijā, nepieiet šo jautājumu skatīšanai formāli, bet izmantot likumā paredzētās tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Savukārt tiesnešus aicināja attiekties pret katru sevis parakstīto spriedumu kā galīgu un nepārsūdzamu un attiecīgā cilvēka - lietas dalībnieka - dzīvi neatgriezeniski ietekmējošu. “Tas, ka virs jums ir nākamā instance, nedod tiesības paļauties uz to, ka jūsu kļūdas tiks izlabotas,” tā Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Administratīvo lietu departaments no kasācijas kārtībā pārsūdzētajām lietām pagājušajā gadā tiesvedību atteicis ierosināt 52%.

No ierosinātajām lietām zemākas instances spriedums pilnībā vai daļēji atcelts 54%, lēmums - 33% lietu. Veronika Krūmiņa norāda, ka kasācijas kārtībā izskatītajās lietās jau otro gadu pēc kārtas pilnībā vai daļēji atcelto spriedumu skaits palielinājies par apmēram 3%, “savukārt attiecībā uz blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām jāatzīmē, kas savā praksē neatminos tik strauju 8% atcelto spriedumu pieaugumu”. Skaidrojot iemeslus atcelto nolēmumu pieaugumam, departamenta priekšsēdētāja min, ka pierādījumi tikuši vērtēti salīdzinoši virspusēji, kā arī palielinājusies pārāk formāla un gramatiska tiesību normu izpratne.

“Man nav izskaidrojuma šādām tendencēm, jo abās tiesu instancēs pamatā strādā pieredzējuši tiesneši un nolēmumu kvalitātes krituma iemesls nav slodzes jautājums,” norāda Veronika Krūmiņa. Salīdzinot neizskatīto lietu atlikumu uz vienu tiesnesi, pirmajā instancē tās ir aptuveni 35 lietas, apgabaltiesā - 30 lietas, Senātā - 90 lietas. Turklāt ir attīstījusies, nostiprinājusies un ir pieejama Senāta judikatūra, kas aptver pietiekami plašu tiesību jautājumu loku.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz pirmās instances un apelācijas instances tiesas lomu tiesu prakses veidošanā, jo kasācijas instances tiesā nonāk salīdzinoši neliels skaits no izskatītajām lietām. Augstākā tiesa tiesu praksi var ietekmēt tikai procesuālajā kārtībā vai apkopojot tiesu praksi. Procesuālā kārtībā izskatot lietas, Augstākā tiesa bieži secina, ka Senāta norādījumi netiek pienācīgi ņemti vērā. “Augstākā tiesa, izskatot lietas, ņem vērā ne tikai Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, bet arī iespējamās sekas, ja persona vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tāpēc gan pirmās instances tiesai, gan apelācijas instances tiesai vajadzētu vispusīgi apsvērt jautājumu par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma piemērošanu,” tā Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs.