Autori

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai darbinieks var nepakļauties darba devēja rīkojumiem un patvaļīgi veikt darbu attālināti, ja darba līgumā darbinieka faktiskā darba vieta norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. C73414223 Darbinieka faktiskā darba vieta darba līgumā bija norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Laikā no 08.12.2022. līdz 16.02.2023. darbiniekam bija pārejoša darbnespēja, pēc kuras viņš darbā klātienē nav ieradies un nav informējis darba devēju, ka strādās attālināti, nav saskaņojis ar darba devēja pienākumu pildīšanu attālināti, konkrēti darba uzdevumi no daba devēja darbiniekam netika doti. Darbiniekam 06.03.2023. tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par darba kavējumu. Darbinieks 21.03.2023. paskaidrojumos norādīja, ka par darbnespējas noslēgšanu ziņots, nosūtot īsziņu uz tālruņa numuru, un darba līgums viņam atļauj veikt darbu attālinātā režīmā. Darba devējs darbiniekam vispirms izteica rājienu, bet 04.03.2023. uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma...

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–1003/2024 (C770852724) Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas. Savukārt Zinātniskās darbības likuma 26. panta otrajā daļā ir noteikts, ka personas akadēmiskajos amatos ievēlē uz sešiem gadiem atklāta konkursa rezultātā zinātniskā institūta nolikumā vai komercsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja: Kā tas tieši norādīts Darba likuma 45....

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721) Faktiskie apstākļi Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā stāšanās laikam, par atstādināšanas laiku nesaņemot darba samaksu. Pieteicējs lūdza domei atļauju savienot amatu ar konsultanta un projektu vadītāja amatu SIA ALPS ainavu darbnīca. Dome atteica atļauju, pamatojoties uz Interešu konflikta novēršanas likumu, kas publiskas personas iestādes vadītājam aizliedz savienot amatu ar darbu privātā kapitālsabiedrībā. Pieteicējs šo atteikumu apstrīdēja tiesā. Gan pirmās,...

Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par to, ka 12.10.2020. Valsts policijā reģistrēts administratīvais pārkāpums pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta un Administratīvajā komisijā ir uzlikts administratīvais sods, kā arī 22.01.2020. uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas (cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) un 21.09.2020. pieteicējs tika saukts pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto un to, ka citā...

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to norāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs strādāt. Darba devējs ir piedāvājis veikt līgumā neparedzētu darbu vai izbeigt darba attiecības uz Darba likuma 114. panta pamata. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību noraidīja, savukārt apelācijas instances tiesa darbinieka prasību apmierināja. Apgabaltiesa konstatēja, ka lietā iesniegta akta Nr. 5 neapliecināta kopija. Šajā dokumentā komisija — mehāniķis /pers. D/, grāmatvede /pers. E/...

Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC–471/2024 (C770964723) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, tāpat kā vairāki citi atbildētājas darbinieki, kuriem saskaņā ar Darba likuma noteikumiem būtu jāstrādā 35 stundas nedēļā, faktiski strādāja 40 stundas nedēļā. Ar darba devēja 01.06.2022. lēmumu nolemts apmaksāt virsstundas, kuras darbinieki nostrādājuši no 10.03.2020. līdz 31.12.2021. Lēmums attiecās uz darbiniekiem, kuru darbs šajā laikā bija saistīts ar īpašu risku un kuriem tādējādi normālais darba laiks nedrīkstēja pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā (Darba likuma 131. panta trešā daļa). Pirms minētā lēmuma pieņemšanas darba devēja, jau sākot vismaz ar 2020. gadu, sadarbībā ar citām iestādēm un institūcijām risināja jautājumu par Darba likuma 131. panta trešās daļas piemērošanu dienestā strādājošiem. Prasītāja 03.06.2022. iesniegumā lūdza darba devēju veikt samaksu par 384 virsstundām, kuras viņa nostrādāja laikā no 10.03.2020. līdz 01.01.2022. Darba devēja ar 23.12.2022. lēmumu grozīja 01.06.2022. lēmumu, nosakot, ka nodarbinātajiem tiks apmaksātas virsstundas par attiecīgo...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis četras līdzīgas lietas,1 kurās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – dienests) rīkojumu vairākiem pieteicējiem piemēroti disciplinārsodi – rājieni. Disciplinārsodi piemēroti par to, ka pieteicēji 2021. gada 14. oktobrī pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas, esot dienesta aizsargtērpā, piedalījās protesta akcijā pret obligāto vakcināciju. Protesta akcijā dienesta darbinieki aicināja Saeimu neatbalstīt Ministru kabineta rīkojumu, kas paredzēja atstādināt no pienākumu pildīšanas iekšlietu sistēmas darbiniekus bez vakcinācijas sertifikāta. Dienesta ieskatā pieteicēji tādējādi radījuši iespaidu, ka tiek pausts oficiāls dienesta viedoklis. Vienā no lietām pieteicējs bija arī arodbiedrības valdes loceklis.2 1 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. jūnija spriedums lietā Nr. A420231522, SKA–174/2024; 2024. gada 20. jūnija spriedums lietā Nr. A420155022, SKA–194/2024; 2024. gada 21. maija spriedums lietā Nr. A420200222, SKA–195/2024; 2024. gada 25. jūnija spriedums lietā Nr. A420165122, SKA–167/2024. 2 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 25. jūnija spriedums lietā Nr. A420165122, SKA–167/2024. Saistībā ar minētajām lietām...

Šai lietā vērtēts, vai disciplinārsods, arī atbrīvošanas no amata, neiegūst krimināltiesisku raksturu un vai disciplināratbildības piemērošana izslēdz kriminālatbildības piemērošanu, un vai fakts, ka ir uzsākts kriminālprocess, pats par sevi veido dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu. 2024. gada 11. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–181/2024 (A420286021) Lietas faktiskie apstākļi Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata. Disciplinār­sods piemērots par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 37. panta otrajā daļā paredzētā disciplinārpārkāpuma (darbības, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, ja to dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums) izdarīšanu. Lēmumā tika konstatēts, ka pieteicēja: pēc trešās personas lūguma, izmantojot darba datoru, no USB zibatmiņas izdrukāja uz Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes veidlapas dokumenta projektu, kas adresēts Nodokļu un muitas policijas pārvaldei saistībā ar SIA „”, un nodeva to trešajai personai; savā dzīvesvietā glabāja dienesta un komersantu ierobežotas pieejamības dokumentus lielā apjomā, kas sagatavoti laikā no 2011. līdz 2019. gadam; dokumenti...

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, bet neaizmirst arī strādāt! Šos vārdus vajadzētu iegaumēt, īpaši, ja esat nolēmuši paaugstināt savu kvalifikāciju kursos, kas nav saskaņoti ar vadību, un mācību apguve ir kavējusi tiešo pienākumu izpildi. 2024. gada 4. septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–530/2024 (A420230022) Lietas faktiskie apstākļi Ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk – ministrija) 2022. gada 13. aprīļa lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret pieteicēju. Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu un ar ministrijas valsts sekretāra 2022. gada 1. jūnija lēmumu nolemts piemērot pieteicējai disciplinārsodu – rājienu. No lēmuma izriet, ka pieteicēja laika posmā no 2022. gada 20. janvārī dotā uzdevuma uzdošanas līdz brīdim, kad tā no minētā uzdevuma tika atbrīvota, nav veikusi nekādas vērā ņemamas izpildes darbības. Turklāt veselu nedēļu pieteicēja pieļāvusi nepamatotu darba uzdevuma nepildīšanu, jo šajā laika posmā bija aizņemta mācībās grāmatvedības kursos, kuru apmeklēšana darba laikā netika saskaņota. Arī turpmākās novēlotās darba uzdevuma izpildes darbības nav sasniegušas...

Valsts policijas amatpersonas pienākums ir uzvesties tā, lai tiktu saglabāts tās amata gods un netiktu grauta sabiedrības uzticība iestādei un tiesiska nozīme ir arī tam, kā policijas amatpersona rīkojas arī ārpus dienesta pienākumu izpildes. 2024. gada 31. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–281/2024 (A420260522) Lietas faktiskie apstākļi Administratīvā tiesa izskatīja policijas amatpersonas (pieteicējs) pieteikumu, kurā pieteicējs apstrīd lēmumu, ar kuru tika atvaļināts no dienesta. Gan pirmās instances, gan apelācijas tiesa pieteikumu noraidīja. Kā norādīts spriedumos, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka sava atvaļinājuma laikā pieteicējs iesaistījās konfliktsituācijā un nodarīja kādai sievietei maznozīmīgus miesas bojājumus. Par notikušo uzzināja ne tikai iesaistītās personas, liecinieki un Valsts policijas amatpersonas, bet arī plašs sabiedrības loks, proti, masu medijos tika publicēti raksti saistībā ar šo notikumu un komentāros tika apspriesta Valsts policijas amatpersonas rīcība, nosodot to. Tiesa atsaucās uz spēkā stājušos Zemgales rajona tiesas 2022. gada 29. novembra spriedumu, kurā tika konstatēta pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma...

Darba aizsardzības prasības nav tikai formalitāte, par kuru var paķiķināt vai pret ko attiekties vieglprātīgi, jo nereti darbā var gadīties nelaimes gadījumi, kuru sekas var būt traģiskas. Šajā lietā apskatīts nelaimes gadījums darbā, kura rezultātā cietušais mira. Un, kā ierasts šādos gadījumos, jāsāk meklēt vainīgo. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–424/2024 (A420285821) Lietas faktiskie apstākļi SIA (nosaukums anonimizēts, turpmāk – arī pieteicēja) graudu kaltes kompleksā 2018. gada 24. jūlijā notika nelaimes gadījums, kura rezultātā cietušais gāja bojā. Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, un norādīja, ka nelaimes gadījumam ir šādi celoņi: cietušais tika nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma; pirms darba uzsākšanas nebija veikta darba aizsardzības ievadapmācība un instruktāža darba vietā; cietušais netika informēts par darba vides faktoriem un no tiem izrietošiem riskiem. Nepiekrītot tam, ka cietušais bija uzņēmumā nodarbinātais, SIA aktu apstrīdēja VDI...

Šajā lietā Senātam pēc būtības bija jāatbild uz jautājumu, no kura brīža skaitāms Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētais termiņš prasības celšanai tiesā, ja, atbildot uz darba devēja pieprasījumu uzteikt darba līgumu ar arodbiedrības biedru, darbinieku arodbiedrība ir sniegusi atbildi, ka nepiekrīt darba līguma uzteikumam un papildus norādījusi, ka ir apsverams, vai darba devējs nevar piedāvāt šim darbiniekam citu līdzvērtīgu amatu. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–410/2024 (C33524421) Darba likuma 110. pantā ir noteikti gadījumi, kad darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Ja arodbiedrība absolūti iebilst (nepiekrīt) darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Bet, kā rīkoties, ja arodbiedrības atbilde ir kvalificēta (tāda, kurā ir piedāvāts apsvērt uz darbinieka interešu ievērošanu vērstu risinājumu ārpustiesas kārtībā)? Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs...

Šajā lietā tiesa skatīja jautājumu, vai administratīvajā tiesā ir jāskata prasījumi par diskrimināciju, ja to pamatā ir privāttiesiskas attiecības. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 22. februāra rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. SKA–461/2024 (670000824) Pieteicēja bija noslēgusi darba līgumu ar Latvijas Universitāti. Darba līgums paredzēja, ka pieteicēja strādā par pētnieci projektā, kas tiek īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 50 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” [..] īstenošanas noteikumi”. Projekta īstenošanas gaitā pieteicēja vēlējās izmantot grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus, sazinājās ar padomi un noskaidroja, ka garāka atvaļinājuma izmantošanas gadījumā viņa būs spiesta atteikties no projekta izstrādes, jo projekta izstrādes termiņus nav iespējams pagarināt. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza atzīt par prettiesisku Latvijas Zinātnes padomes faktisko rīcību, diskriminējot pieteicēju dzimuma dēļ, un atlīdzināt tās rezultātā nodarītos...

Šajā lietā varēs atrast atbildi uz būtisku jautājumus, kas ir saistīts ar darba devēja atprasījuma tiesību realizāciju. Proti, vai neesot darba devēja rīkojumam par ieturējumu veikšanu, tam vēlāk rodas tiesība celt atbilstošu prasību tiesā? Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–107/2024 (C29361721) Lietas faktiskie apstākļi Papildus darba algai un komandējuma naudai darba devēja bija piešķīrusi darbiniekam naudas līdzekļus izdevumiem, kas saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās darbinieka rīcībā ir palikuši viņam avansā izmaksātie un neizlietotie darba devējas naudas līdzekļi. Darbinieks cēla prasību par darba samaksas 6497,40 eiro piedziņu, tā tika noraidīta. Darba devēja savukārt cēla pretprasību par avansā pārmaksāto 4688,68 eiro piedziņu. Apelācijas instances tiesa darba devēja pretprasību apmierināja, un šajā daļā Senāts arī spriedumu atcēla un ierosināja kasācijas tiesvedību. Senāta atziņas Darba likuma 78. panta trešā daļa nav interpretējama atrauti no pārējām šī panta daļām Darba likuma 78. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti...

Rakstā turpinām skatīt Latvijas Republikas Senāta aktuālos spriedumus darba tiesībās. Šajā reizē pieminētas divas civillietas un viena administratīvā lieta, kurā skaidrotas gan Darba likuma, gan Civillikuma normas, kā arī pamatots, kāpēc ar nodarbinātību saistītā strīdus situācija nav risināma administratīvā procesa kārtībā. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–129/2024 (C77838522) Darba likuma 110. pantā ir noteikts, ka darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Šādā gadījumā strīds tiek skatīts tiesā un ar spriedumu tiek izlemts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šajā lietā radās strīds, vai Darba likuma 112. panta pirmās daļas tiesību norma, kas paredz pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu, ir piemērojama arī gadījumā, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar tiesas spriedumu pēc darba devēja iniciatīvas. Tāpat Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai darbiniekam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus, ja darba devējs ir nepamatoti atteicis izmaksāt darbiniekam kādu...