Autori

Darba aizsardzības prasības nav tikai formalitāte, par kuru var paķiķināt vai pret ko attiekties vieglprātīgi, jo nereti darbā var gadīties nelaimes gadījumi, kuru sekas var būt traģiskas. Šajā lietā apskatīts nelaimes gadījums darbā, kura rezultātā cietušais mira. Un, kā ierasts šādos gadījumos, jāsāk meklēt vainīgo. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–424/2024 (A420285821) Lietas faktiskie apstākļi SIA (nosaukums anonimizēts, turpmāk – arī pieteicēja) graudu kaltes kompleksā 2018. gada 24. jūlijā notika nelaimes gadījums, kura rezultātā cietušais gāja bojā. Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, un norādīja, ka nelaimes gadījumam ir šādi celoņi: cietušais tika nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma; pirms darba uzsākšanas nebija veikta darba aizsardzības ievadapmācība un instruktāža darba vietā; cietušais netika informēts par darba vides faktoriem un no tiem izrietošiem riskiem. Nepiekrītot tam, ka cietušais bija uzņēmumā nodarbinātais, SIA aktu apstrīdēja VDI...

Šajā lietā Senātam pēc būtības bija jāatbild uz jautājumu, no kura brīža skaitāms Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētais termiņš prasības celšanai tiesā, ja, atbildot uz darba devēja pieprasījumu uzteikt darba līgumu ar arodbiedrības biedru, darbinieku arodbiedrība ir sniegusi atbildi, ka nepiekrīt darba līguma uzteikumam un papildus norādījusi, ka ir apsverams, vai darba devējs nevar piedāvāt šim darbiniekam citu līdzvērtīgu amatu. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–410/2024 (C33524421) Darba likuma 110. pantā ir noteikti gadījumi, kad darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Ja arodbiedrība absolūti iebilst (nepiekrīt) darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Bet, kā rīkoties, ja arodbiedrības atbilde ir kvalificēta (tāda, kurā ir piedāvāts apsvērt uz darbinieka interešu ievērošanu vērstu risinājumu ārpustiesas kārtībā)? Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs...

Šajā lietā tiesa skatīja jautājumu, vai administratīvajā tiesā ir jāskata prasījumi par diskrimināciju, ja to pamatā ir privāttiesiskas attiecības. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 22. februāra rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. SKA–461/2024 (670000824) Pieteicēja bija noslēgusi darba līgumu ar Latvijas Universitāti. Darba līgums paredzēja, ka pieteicēja strādā par pētnieci projektā, kas tiek īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 50 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” [..] īstenošanas noteikumi”. Projekta īstenošanas gaitā pieteicēja vēlējās izmantot grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus, sazinājās ar padomi un noskaidroja, ka garāka atvaļinājuma izmantošanas gadījumā viņa būs spiesta atteikties no projekta izstrādes, jo projekta izstrādes termiņus nav iespējams pagarināt. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza atzīt par prettiesisku Latvijas Zinātnes padomes faktisko rīcību, diskriminējot pieteicēju dzimuma dēļ, un atlīdzināt tās rezultātā nodarītos...

Šajā lietā varēs atrast atbildi uz būtisku jautājumus, kas ir saistīts ar darba devēja atprasījuma tiesību realizāciju. Proti, vai neesot darba devēja rīkojumam par ieturējumu veikšanu, tam vēlāk rodas tiesība celt atbilstošu prasību tiesā? Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–107/2024 (C29361721) Lietas faktiskie apstākļi Papildus darba algai un komandējuma naudai darba devēja bija piešķīrusi darbiniekam naudas līdzekļus izdevumiem, kas saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās darbinieka rīcībā ir palikuši viņam avansā izmaksātie un neizlietotie darba devējas naudas līdzekļi. Darbinieks cēla prasību par darba samaksas 6497,40 eiro piedziņu, tā tika noraidīta. Darba devēja savukārt cēla pretprasību par avansā pārmaksāto 4688,68 eiro piedziņu. Apelācijas instances tiesa darba devēja pretprasību apmierināja, un šajā daļā Senāts arī spriedumu atcēla un ierosināja kasācijas tiesvedību. Senāta atziņas Darba likuma 78. panta trešā daļa nav interpretējama atrauti no pārējām šī panta daļām Darba likuma 78. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti...

Rakstā turpinām skatīt Latvijas Republikas Senāta aktuālos spriedumus darba tiesībās. Šajā reizē pieminētas divas civillietas un viena administratīvā lieta, kurā skaidrotas gan Darba likuma, gan Civillikuma normas, kā arī pamatots, kāpēc ar nodarbinātību saistītā strīdus situācija nav risināma administratīvā procesa kārtībā. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–129/2024 (C77838522) Darba likuma 110. pantā ir noteikts, ka darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Šādā gadījumā strīds tiek skatīts tiesā un ar spriedumu tiek izlemts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šajā lietā radās strīds, vai Darba likuma 112. panta pirmās daļas tiesību norma, kas paredz pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu, ir piemērojama arī gadījumā, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar tiesas spriedumu pēc darba devēja iniciatīvas. Tāpat Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai darbiniekam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus, ja darba devējs ir nepamatoti atteicis izmaksāt darbiniekam kādu...

Kaut arī šis nav darba strīds, bet gan strīds par lūgumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par veselībai nodarīto kaitējumu, Senāts lietā izteica nozīmīgas atziņas saistībā ar tiesas pienākumu novērst neskaidrības un pretrunas par apstākļiem, kas lietā ir būtiski, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 25. jūlija spriedums lietā Nr. SKA–546/2023 (A420186620) Izcelšu atziņas par tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu apstākļos, kur tiesa konstatēja, ka gan noskaidrojamā jautājuma sarežģītība, gan vienlaikus pieteicējas iespējas efektīvi piedalīties tiesas procesā radīja bažas par taisnīgu un objektīvu tiesas procesa norisi. Senāts norādīja, ka pieteicēja acīmredzami neorientējas juridiskajos un medicīniskajos jautājumos un ir norādījusi uz savām fiziskajām grūtībām un ievērojamo vecumu. Tostarp tiesā iesniegtajā vēstulē norāda: „ūdzu izskatīt šo lietu bez kādas manas piedalīšanās, jo man nav bijusi pieejama finanšu dēļ kāda aizstāvība, jo es esmu fiziski sakropļots cilvēks (..), es tikai protu raudāt, tāpēc vēlreiz lūdzu,...

Ja tiek konstatēts atšķirīgas attieksmes, vienlīdzīgu tiesību, aizlieguma radīt negatīvas sekas pārkāpums, tad saskaņā ar Darba likumu tiek prezumēts, ka darbiniekam ir nodarīts morālais kaitējums. Savukārt strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes 2024. gada 30. maija lēmums lietā Nr. C30551420, SKC–520/2024 Arī citos gadījumos darbiniekam ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tomēr tad darbiniekam būs morālais kaitējums un tā apmērs jāpierāda. Savukārt, rakstot kasācijas sūdzību, tajā ir jāargumentē, ka tiesas pārkāpums ir būtisks un kā tas ir ietekmējis lietas iznākumu. Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību pret darba devēju, norādot, ka pretēji Darba likuma 40. un 41. panta regulējumam nodarbinājis viņu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, Covid–19 infekcijas izplatības apstākļos pieļāvis dažādus pārkāpumus, apdraudot darbinieka veselību, izvērsis bosingu un mobingu, kā arī nav pilnībā norēķinājies par veikto darbu. Darbinieka ieskatā minētā prettiesiskā darba devēja rīcība ir nodarījusi viņam morālo kaitējumu, par...

Rakstā turpinām skatīt aktuālos spriedumus darba tiesībās. Līdzīgi iepriekšējos gados ieviestai tradīcijai aplūkot Latvijas Republikas Senāta spriedumu un rīcības sēdes lēmumos izteiktās atziņas, šajā gadā turpmākajos numuros apskatīsim arī spēkā stājušos apgabaltiesu spriedumus, kuros var atrast ne mazums noderīgas darba tiesību „pērles”. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. C68452520, SKC–20/2024. Vai, nosaucot ābolu par kartupeli, tas kļūst par kartupeli? Vai Darba likuma 96. pantā regulētā vienošanās par apmācību var tikt „apieta”, ja to nosauc par aizdevuma līgumu? Vai Darba likuma 96. panta otrās un turpmāko daļu noteikumi ir piemērojami tādai vienošanās par apmācību, kurā norādītās profesionālās apmācības pasākumu rezultātā darbinieks apgūst zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas citai profesijai (amatam), nevis darbinieka esošajai profesijai (amatam)? Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece ar darba devēju noslēdza aizdevuma līgumu par aizdevuma 4000 eiro piešķiršanu darbiniecei maģistra studiju programmas apguvei. Kā procentus par aizdevumu noteica izpildījumu, kas izpaužas kā pienākums būt darba attiecībās laika...

Izskatot lietu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ, Senāts spriedumā izteicis arī vairākas nozīmīgas tēzes, kas saistītas ar Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu. 1 Šai lietai ir slēgtas lietas statuss, tāpēc nav norādīts sprieduma sastādīšanas datums un lietas numurs. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada [..] spriedums lietā Nr. [..], SKA– /2023.1 Ar Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – Komisija) atzinumiem atzīts, ka pieteicēja veselības stāvoklis 1) neatbilst dienestam II amatu grupā ar ieroča nēsāšanu un lietošanu, 2) neatbilst dienestam I amatu grupā. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Valsts policija pieņēma lēmumu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta. Ar Iekšlietu ministrijas lēmumu Valsts policijas pieņemtais lēmums atstāts negrozīts. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā un lūdza atcelt Iekšlietu ministrijas lēmumu, kā arī uzlikt pienākumu ministrijai atlīdzināt viņam zaudējumus nesaņemtās darba samaksas apmērā un uzlikt pienākumu valsts SIA „” (turpmāk – Poliklīnika) atlīdzināt zaudējumus 100 eiro. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Senāts atstāja spēkā...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt noderīgus Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas būtiski uzņēmuma valdēm, skaidro tiesību uz taisnīgu tiesu un administratīvā procesa norisi. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA662/2023 (A420148222) Šajā lietā radās strīds par to, vai ir uzskatāms, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, ja brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek ievietots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), juridiskajai personai vairs nav valdes. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. pantu VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk — valdes loceklis), ja tiek izpildīti visi turpmāk...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. SKC–390/2023 Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā daļā, ar kuru apmierināta prasība par parāda 50,82 eiro piedziņu un noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzības 39,93 eiro piedziņu. Savukārt ar apgabaltiesas spriedumu apmierināta prasību par zaudējumu atlīdzības 200,20 eiro piedziņu, bet noraida daļā par 11 996,88 eiro piedziņu. Senāts saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu un ceturto daļu noteica, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi 67,69 eiro (30% no 50,82 eiro / 2 + 30% no 200,20 eiro). Senāta sprieduma motivācija apskatīta turpmāk. Senāts norādījis, ka Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa ietver sevī principu, ka...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–887/2023 Finansiālas grūtībās var nonākt ne tikai fiziskā, bet arī juridiskā persona. Vai Civilprocesa likums paredz iespēju pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma samaksāt drošības naudu par kasācijas sūdzības vai citu Civilprocesa likuma 43.1 panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību vai pieteikumu iesniegšanu juridisko personu? Drošības naudas mērķis Drošības nauda ir ar Civilprocesa likumu noteikts obligāts maksājums par tiesas spriešanu civillietās, un tās maksāšanas pienākums noteikts ar mērķi atturēt personas no nepamatotu sūdzību iesniegšanas, jo sūdzības noraidīšanas gadījumā drošības nauda netiek atmaksāta. Savukārt drošības nauda tiek atmaksāta pilnā apjomā tad, ja tiesa sūdzību apmierina vai apmierina kādā tās daļā (sk. Civilprocesa likuma...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 6. septembra spriedums lietā Nr. SKC–565/2023 Vai prasītājs tiesvedībā kā pierādījumus drīkst izmantot izdrukas no atbildētājas profila Facebook, kā arī ekrānšāviņus un izdrukas no atbildētājas tīmekļvietnes? Vai ar šādiem pierādījumiem var fiksēt brīdi, kad izdarīts kāds pārkāpums? Vai pietiek ar to, ka uz tiem redzams laiks un datums, kad tie izdarīti, vai tomēr šim faktam jābūt zvērināta tiesu izpildītāja fiksētam? Pirmās instances tiesa norādījusi, ka prasītājas iesniegtās izdrukas un ekrānšāviņi neatbilst Civilprocesa likuma 95. panta pirmajai daļai un nav uzskatāmi par fakta fiksēšanu. Apgabaltiesa papildus uzsvērusi Civilprocesa likuma 95. panta otrās daļas normu un turpmāk atzinusi, ka pārkāpuma faktu var pierādīt ar Tiesu izpildītāju likuma 74....

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SKC–1203/2023 Vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus, ja tiesvedība lietā izbeigta sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības? Senāts skaidro, ka Civil­procesa likuma 33. pantā dots pilnīgs tiesāšanās izdevumu veidu uzskaitījums un to iedalījums. Risinot jautājumus par maksājamām nodevām, citiem izdevumiem un to vēlāku atprasīšanu no lietā zaudējušās puses, svarīgi ir ievērot minētajā pantā doto tiesāšanās izdevumu iedalījumu: tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesāšanās izdevumu maksāšanas mērķis ir: daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; atlīdzināt tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; mudināt parādniekus labprātīgi izpildīt saistības; atturēt personas vērsties tiesā ar...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. septembra lēmums lietā Nr. SKC–626/2023 Prasītājs ceļ prasību tiesā par parāda piedziņu, bet atbildētājs ceļ pretprasību, lūdzot atzīt līgumu par spēkā neesošu, jo tas esot parakstīts spaidu ietekmē. Papildus pēc atbildētāja iesnieguma Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par izspiešanu. Senāts spriedumā skaidro, vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību. Tiesvedības apturēšanas jēdziens Tiesību doktrīnā, komentējot Civilprocesa likuma 214. pantu, norādīts, ka „[..] tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. [..] šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas dalībnieku brīvas gribas”.1 1 Sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28....