Autori

Šajā lietā skatīts jautājums, vai darbiniekam ir tiesība saņemt atlīdzību (vidējo izpeļņu) par visu darba piespiedu kavējuma laiku, ja darba devējs pirmās tiesas instances lēmumu ir pārsūdzējis.Senāta Civillietu departamenta 27.08.2026. spriedums lietā Nr. C771858425, SKC — 710/2026Faktisko apstākļu izklāstsDarba devējs vispirms atstādināja darbinieku no darba un 14.11.2025. uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu — darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību. Darbinieks vērsās tiesā, lūdzot atzīt atstādināšanu par nepamatotu un darba devēja uzteikumu par spēkā neesošu, piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī pēc viņa lūguma izbeigt darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu. Prasītājs lūdza piedzīt vidējo izpeļņu ne tikai līdz prasības celšanas dienai, bet par visu darba piespiedu kavējuma laiku līdz darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar tiesas spriedumu. Pirmās instances tiesa prasību apmierināja daļēji: atzina darba devēja uzteikumu par spēkā neesošu, izbeidza darba tiesiskās attiecības ar tiesas...

Lietā rastas atbildes uz jautājumiem, vai darba devējs drīkst atkārtoti uzteikt darba līgumu par pārkāpumiem, kas tam jau iepriekš bija zināmi; kā nošķirt iepriekš zināmus un vēlāk atklātus darbinieka pārkāpumus un kad darbinieka pārkāpums uzskatāms par atklātu Darba likuma 101. panta trešās daļas izpratnē.Senāta Civillietu departamenta 27.08.2026. spriedums lietā Nr. C33300524, SKC–288/2026Faktisko apstākļu izklāstsDarba devēja 10.10.2023. uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu. Uzteikumā norādīts, ka 30.07.2023. konstatēts, ka darbinieks apzināti manipulējis ar ekspedīcijas programmu Ozols, lai slēptu soda naudas, pārnestu peļņu no viena darba objekta un segtu cita darba objekta zaudējumus, mākslīgi palielinājis izdevumus, kā arī iesniedzis rēķinus par pakalpojumiem bez attaisnojošiem dokumentiem.Darba devēja šo uzteikumu 24.11.2023. atsauca un atjaunoja prasītāju darbā.Darba devēja 06.12.2023. izveidoja izmeklēšanas komisiju, kas pārbaudīja darbinieka darbības programmā Ozols. Komisija darbu pabeidza 18.01.2024., bet nākamajā dienā darba devēja izsniedza prasītājam otru uzteikumu, arī pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas...

No kura brīža sākas viena mēneša termiņš prasības celšanai par darba tiesisko attiecību izbeigšanu svarīga iemesla dēļ? Vai darbinieku drīkst atstādināt notikumu dēļ, kas nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu? Vai darbnespējas laiks ir ieskaitāms maksimālajā atstādināšanas termiņā?Senāta Civillietu departamenta 10.03.2026. spriedums lietā Nr. C88376024, SKC–116/2026Faktisko apstākļu izklāstsPrasītāja — pašvaldība — un atbildētājs bija darba tiesiskajās attiecībās vairākus gadus. Atbildētājs ieņēma vadošu amatu pašvaldības struktūrvienībā un bija atbildīgs par būtisku pašvaldības funkciju izpildi un finanšu līdzekļu pārvaldību. 2024. gada sākumā pašvaldība plānoja reorganizāciju un piedāvāja atbildētājam turpināt darbu citā amatā, taču darba tiesiskās attiecības netika pārjaunotas, jo atbildētājs atradās attaisnotā prombūtnē. Darba devēja uzskatīja, ka darba tiesiskās attiecības joprojām turpinās.Plašsaziņas līdzekļos 2024. gada sākumā izskanēja informācija par atbildētāja iespējamu saistību ar noziedzīgu nodarījumu — kukuļa piedāvāšanu valsts amatpersonai. Pēc tam pašvaldība saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ka ir uzsākts kriminālprocess un atbildētājs atzīts par aizdomās turēto. Vēlāk pašvaldībai...

Vai darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam pārbaudes laikā, ja darba pienākumi vēl nav uzsākti? Vai darbinieks vispār var tiesā apstrīdēt darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā?Senāta Civillietu departamenta 10.06.2026. spriedums lietā Nr. C33485923, SKC–35/2026Faktisko apstākļu izklāstsPrasītājs pēc vairāku kārtu atlases procesa noslēdza darba līgumu ar darba devēju, paredzot pārbaudes laiku. Darba tiesiskajām attiecībām bija jāsākas noteiktā datumā, taču darba devējs informēja prasītāju, ka viņam darbā nav jāierodas, un vēlāk nosūtīja darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā.Prasītājs vērsās tiesā, uzskatot, ka darba devējs prettiesiski izmantojis pārbaudes laika institūtu, jo viņam netika dota iespēja uzsākt darbu un pierādīt savu piemērotību amatam. Viņš lūdza atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzību.Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, bet apelācijas instances tiesa to apmierināja daļēji, secinot, ka pārbaudes laikā nav iespējams novērtēt darbinieka piemērotību, ja viņam vispār nav dota iespēja pildīt darba pienākumus.Darba devējs iesniedza...

Vai darba devējs drīkst izteikt otru patstāvīgu darba līguma uzteikumu, ja pirmā uzteikuma termiņa laikā rodas jauni darba līguma uzteikšanas apstākļi? Vai šādā situācijā darba devējam pirms otrā uzteikuma obligāti jāatsauc vai jāgroza iepriekš izteiktais uzteikums?Senāta Civillietu departamenta 09.04.2026. spriedums lietā Nr. C770989424, SKC–53/2026Faktisko apstākļu izklāstsDarba devējs 15.06.2023. uzteica prasītājai darba līgumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu un piedāvāja turpināt darbu citā amatā. Prasītāja piedāvātajiem grozījumiem nepiekrita un uzteikumu neapstrīdēja.Prasītājai 11.07.2023. iestājās darbnespēja, un viņa lūdza darbnespējas laiku neieskaitīt uzteikuma termiņā. Darbnespēja turpinājās nepārtraukti ilgāk par sešiem mēnešiem.Darba devējs 08.02.2024. izsniedza otru darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu, jo prasītāja ilgstošas darbnespējas dēļ neveica darbu vairāk nekā sešus mēnešus.Prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt otro uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un noteikt, ka darba tiesiskās attiecības izbeidzamas saskaņā ar pirmo uzteikumu. Viņa norādīja, ka darba devējs ar otro uzteikumu faktiski atsaucis pirmo uzteikumu bez...

Lietā skatīti jautājumi par robežšķirtni starp pašvaldības iestādes likvidāciju un administratīvu reorganizāciju, Darba likuma 117. panta otrās daļas piemērošana situācijās, kad iestādes funkcijas, darbinieki, telpas un resursi faktiski tiek pārņemti citā pašvaldības struktūrvienībā.Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–157/2025 un Zemgales apgabaltiesas 02.10.2024. spriedums lietā Nr. C73660523Prasītāja 2022. gada septembrī noslēdza darba līgumu ar pašvaldības iestādi /Nosaukums AB/ un sāka pildīt /amats/ pienākumus. 2023. gadā pašvaldība pieņēma lēmumu par iestādes /Nosaukums AB/ likvidēšanu, tās funkcijas nododot jaunizveidotajai pašvaldības struktūrvienībai /Nosaukums AC/.Prasītājai 23.08.2023. uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punktu — darba devēja likvidāciju. Prasītāja uzskatīja, ka faktiski notikusi nevis likvidācija, bet pašvaldības administratīva reorganizācija, jo funkcijas, telpas, materiālās vērtības un ievērojama daļa darbinieku tika pārņemta jaunajā struktūrvienībā.Prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku. Viņa norādīja, ka pašvaldība ar formālu likvidācijas procesu...

Kāds ir vienošanās par konkurences ierobežojumu mērķis, kā konstatēt darbinieka konkurences ierobežojuma pārkāpumu?Senāta Civillietu departamenta 29.01.2026. spriedums lietā Nr. C75006721, SKC–2/2026Faktisko apstākļu izklāstsSIA un darbinieks noslēdza darba līgumu, kurā bija ietverta vienošanās par konkurences ierobežojumu uz vienu gadu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Par šī ierobežojuma ievērošanu darba devējs apņēmās maksāt darbiniekam atlīdzību 900 eiro mēnesī. 2021. gada 29. janvārī puses izbeidza darba tiesiskās attiecības un darba devējs sāka izmaksāt nolīgto atlīdzību.Neilgi pēc darba attiecību izbeigšanas darbinieks uzsāka darbu Lietuvas uzņēmumā, kuru bijušais darba devējs uzskatīja par savu tiešo konkurentu. Darba devējs uzskatīja, ka darbinieks ir pārkāpis konkurences ierobežojumu, jo jaunajā darbā izmanto iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu un citu aizsargājamu informāciju, kā arī piesaista klientus konkurenta interesēs. Šo apgalvojumu pamatošanai tika iesniegta privātdetektīva atskaite. Tajā bija norādīts, ka darbinieks izmantojis konkurenta automašīnu un elektroniskā pasta adresi, telefoniski piedāvājis klientiem tehnikas nomas pakalpojumus, kā arī organizējis tehnikas nomu konkurenta interesēs.Darba devējs cēla prasību...

Lietā skaidrots, vai par pirms vairākiem gadiem izteiktiem uzskatiem darba devējs var uzteikt darbu augstskolā.Senāta Civillietu departamenta 09.02.2026. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33370624, SKC — 315/2026 Faktisko apstākļu izklāstsPrasītājs strādāja akadēmijā par akadēmisko darbinieku. 2024. gada 10. aprīlī darba devējs viņam uzteica darba līgumu, pamatojot to ar darbinieka rīcību, kas, darba devēja ieskatā, bija pretrunā ar augstskolas vērtībām un ētikas standartiem. Kā uzteikuma pamats tika norādīti divi apstākļi: pirmkārt, 2024. gada martā saņemts iesniegums par iespējamu prasītāja nepiedienīgu rīcību kādā privātā pasākumā 2021. gadā, un, otrkārt, žurnālā publicēts raksts, kurā bija atspoguļoti prasītāja pirms vairākiem gadiem izteikti uzskati, kas, pēc darba devēja domām, nebija savienojami ar darbu augstskolā.Prasītājs vērsās tiesā, lūdzot atzīt darba devēja uzteikumu, kā arī rīkojumus par dīkstāvi un darba tiesisko attiecību izbeigšanu par spēkā neesošiem, atjaunot viņu darbā, piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, morālā kaitējuma atlīdzību un noteikt darba devējam pienākumu publiski atvainoties par nepamatoto...

Senāts skaidro, vai prasības celšana par viena darba samaksas maksājuma piedziņu pārtrauc noilgumu citiem prasījumiem par darba samaksas izmaksāšanu.Senāta Civillietu departamenta 21.01.2026. spriedums lietā Nr. C69442924, SKC–190/2026Faktisko apstākļu izklāstsPrasītāja cēla prasību pret zemnieku saimniecību, lūdzot atzīt, ka laika posmā no 01.10.2021. līdz 19.05.2023. starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās attiecības, kā arī piedzīt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.Prasītāja norādīja, ka strādājusi atbildētājas lopu fermā par fermas strādnieci, regulāri veikusi darbu atbildētājas labā un par viņu tikušas veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču rakstveida darba līgums netika noslēgts un darba alga netika izmaksāta.Tāpat prasītāja norādīja, ka darba tiesisko attiecību laikā viņai netika piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums un darba attiecību izbeigšanas brīdī netika izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu.Kurzemes rajona tiesa prasību noraidīja. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Kurzemes apgabaltiesa secināja, ka starp pusēm faktiski pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, jo prasītāja ilgstoši un regulāri strādāja atbildētājas labā ar atbildētājas nodrošinātiem līdzekļiem.Vienlaikus...

Ar šo rakstu pabeidzam apskatīt 2025. gada tiesu prakses atziņas darba strīdos. Ierobežotā apjoma dēļ šajā publikācijā netiek apskatīti lietu faktiskie apstākļi, bet tikai Senāta nolēmumu svarīgākās atziņas tēžu veidā.1. Vai darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs var apstrīdēt VDI secinājumus?Senāta Administratīvo lietu departamenta 29.01.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670016224, SKA–386/2025Darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs nevar pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas (VDI) secinājumus par nelaimes gadījumu darbā tikai tāpēc, ka tie var ietekmēt viņa reputāciju, sertifikāciju vai privāttiesiskās attiecības ar klientu.Darba devējam noteiktos gadījumos ir pienākums piesaistīt kompetentu institūciju darba vides iekšējai uzraudzībai, tomēr minētais nav pamats secināt, ka tādējādi šai piesaistītajai institūcijai ir tiesības pārsūdzēt VDI aktu par nelaimes gadījumu darbā.Darba aizsardzības likums (DAL) skaidri noteic, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā (DAL 9. pants) un šo atbildību neierobežo nodarbināto un kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu pienākumi darba aizsardzības jomā (DAL 27. panta pirmā un otrā daļa). Līdzīgi Ministru...

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 03.03.2025. spriedums lietā Nr. C771440724Šajā lietā skatīti jautājumi par darba piespiedu kavējuma robežas pēc darbinieka atjaunošanas darbā un darbinieka pienākums pēc sprieduma spēkā stāšanās faktiski atgriezties darbā. Darba piespiedu kavējuma laikā «uzkrāto» atvaļinājumu kompensācijas nepieļaujamība.Faktiskie apstākļiDarba devējs 17.07.2022. uzteica darbiniecei darba līgumu. Ar Rīgas apgabaltiesas 29.09.2023. spriedumu citā civillietā prasītāja tika atjaunota darbā, piedzenot viņai arī vidējo izpeļņu par iepriekšējo darba piespiedu kavējuma laiku. Šis spriedums stājās spēkā 10.01.2024. Pēc sprieduma spēkā stāšanās prasītāja vērsās pie darba devējas, lūdzot nodrošināt sprieduma izpildi, piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un izmaksāt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. Savukārt 27.02.2024. tika pasludināts darba devējas maksātnespējas process.Prasītāja iesniedza nenodrošinātā kreditora prasījumu maksātnespējas procesā, prasot atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Maksātnespējas administratore prasījumu atzina tikai daļēji, jo starp pusēm pastāvēja strīds par to, kura puse ir atbildīga par darba piespiedu kavējumu pēc sprieduma par atjaunošanu darbā.16.04.2024. darba...

Rīgas apgabaltiesas 14.02.2025. spriedums lietā Nr. C771608923Šajā spriedumā atzīts, ka parakstīta vienošanās rada prezumpciju par personas piekrišanu tās saturam un uzliek pienākumu izpildīt uzņemtās saistības.Faktiskie apstākļiPrasītājs noslēdza darba līgumu ar atbildētāju par kapteiņa instruktora pienākumu pildīšanu. Darba līgumā bija noteikta mēnešalga 5892,50 eiro pirms nodokļu nomaksas neatkarīgi no tā, vai kuģis atradās remontā, dīkstāvē vai aktīvi veica darbu zvejā. Prasītājs norādīja, ka vairākos mēnešos darba samaksa viņam netika izmaksāta pilnībā vai vispār netika izmaksāta.Tā kā pusēm neizdevās vienoties par situācijas risinājumu, prasītājs lūdza izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc pušu vienošanās. Puses noslēdza vienošanos, kurā tika fiksēts, ka atbildētājai ir neizmaksātās darba algas parāds 33 166,13 eiro apmērā, kā arī paredzēts līgumsods 0,05% apmērā par katru nokavēto samaksas dienu, bet ne vairāk kā 10% no parāda summas.Pēc vienošanās noslēgšanas atbildētāja prasītājam samaksāja tikai daļu no parāda — 4000 eiro. Prasītājs cēla prasību tiesā, lūdzot piedzīt atlikušo darba samaksas parādu 29 166,13 eiro, kompensāciju...

Senāta Civilietu departamenta 03.12.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771090124, SKC–397/2025Prasītājs vērsās tiesā pret augstskolu, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darba devējas rīkojumu par atstādināšanu no darba un darba līguma uzteikumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku.Ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 13. janvāra spriedumu prasība tika apmierināta daļēji — darba līguma uzteikums atzīts par spēkā neesošu, prasītājs atjaunots darbā un viņa labā piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt prasība daļā par atstādināšanas atzīšanu par spēkā neesošu un papildu izpeļņas piedziņu tika noraidīta.Par šo spriedumu atbildētāja iesniedza kasācijas sūdzību daļā, kur prasība apmierināta, bet prasītājs iesniedza pretsūdzību daļā, kur prasība noraidīta.Senāta atziņasSenāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, vispusīgi izvērtējot lietas apstākļus, noskaidrojusi, ka 2024. gada 9. aprīļa darba līguma uzteikumā prasītājam pārmestie pārkāpumi, uz kuriem norādīts trauksmes cēlēju ziņojumos, izdarīti vairākus gadus pirms uzteikuma izsniegšanas, proti, laikā no 2013.–2019. gadam. Līdz...

Senāta civillietu departamenta 02.12.2025. lēmums lietā Nr. C33533523; SKC866/2025Darba devēja cēla prasību pret darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Ar pirmās instances tiesas 12.02.2025. spriedumu prasība tika apmierināta.Apelācijas instances tiesā darbinieks iesniedza lūgumu apturēt tiesvedību šajā civillietā līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stāsies nolēmums citā civillietā Nr. C33307924, kurā darbinieks cēlis prasību pret darba devēju par atstādināšanas rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu, vidējās izpeļņas, zaudējumu atlīdzības un neizmaksātās prēmijas piedziņu, kā arī mobinga konstatēšanu un morālā kaitējuma atlīdzību. Lūgums tika pamatots ar to, ka abās lietās tiekot vērtēta darbinieka rīcības tiesiskums un atbilstība darba līgumam, tādēļ, vispirms neizskatot otru civillietu, pastāvot risks par vieniem un tiem pašiem apstākļiem nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem.Ar Rīgas apgabaltiesas 16.09.2025. lēmumu tiesvedība lietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tika apturēta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmums civillietā Nr. C33307924. Apgabaltiesa norādīja, ka starp tām pašām pusēm vienlaikus norisinās divas tiesvedības,...

Latgales apgabaltiesas 08.04.2025. spriedums lietā Nr. C88325924Darba devējs organizatorisku un saimniecisku pasākumu ietvaros pieņēma lēmumu samazināt darbinieku skaitu, likvidējot vienu amata vietu. Pirms darba līguma uzteikšanas darbiniecei tika piedāvāts noslēgt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, taču viņa to neparakstīja. Pēc tam darbiniecei tika izsniegts darba devēja uzteikums, pamatojot to ar darbinieku skaita samazināšanu.Darba devējs veica darbinieku darba rezultātu un kvalifikācijas izvērtēšanu, kurā darbiniece saņēma viszemāko novērtējumu salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem. Darbiniecei tika piedāvāta iespēja turpināt darbu citā amatā citā struktūrvienībā, taču viņa no šī piedāvājuma atteicās un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu.Pirmās instances tiesa prasību noraidīja.Darbiniece iesniedza apelācijas sūdzību, vienlaikus lūdzot arī liecinieku nopratināšanu, pamatojot to jauniem apstākļiem par pirmšķietami atšķirīgo attieksmi darbinieku vērtēšanā. Apelācijas instances tiesa liecinieku pratināšanu noraidīja, jo šis lūgums pieteikts ārpus iesniegtās apelācijas sūdzības ietvara.Arī apelācijas instances tiesa darbinieces prasību noraidīja. Tiesa secināja, ka darbinieku...