Autori

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu lietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. sKC–3/2023 (C24160116) Lietas faktiskie apstākļi SIA un 2016. gada 10. jūnijā, kad atbrīvots no SIA valdes priekšsēdētāja un rīkotājdirektora amata, noslēdza vienošanos par prasītājas komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, par ko viņam izmaksāta visa pielīgtā atlīdzība par 24 mēnešiem – 4086 EUR mēnesī, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. 2016. gada 30. septembrī kļuva par SIA konkurentes dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā – AS – valdes priekšsēdētāju. SIA lūdza piedzīt no saņemto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu – tās daļu par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 13. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–613/2023 (A420210021) Valsts darba inspekcija (VDI) bija uzlikusi par pienākumu darba devējai pārrēķināt darbinieces uzskaitītās virsstundas, izslēdzot no pārskata perioda darbinieces darbnespējas laiku, un izmaksāt piemaksu (vai arī piemaksas starpību) par virsstundu darbu 2019. gada un 2020. gada IV ceturksnī. Lietā bija strīds par virsstundu aprēķināšanas metodi summētā darba laika organizācijas ietvaros, ja darbiniekam pārskata periodā ir bijusi darbnespēja un atvaļinājums. Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumos atzina, ka darba devējas pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz šādiem argumentiem: n summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam nolīgtā pārskata perioda ietvaros ir jāizlīdzina darba...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Ieskats Senāta Civillietu departamenta sprieduma atziņās lietā, kurā darbinieks vērsies tiesā, uzskatot, ka darba devējs pret viņu izvērsis mobingu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–261/2023 (C68436521) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla prasību tiesā, norādot virkni argumentu, ka darba devēja ir pieļāvusi pret viņu tādu attieksmi, kāda nav bijusi ne pret vienu citu darbinieku, jo tikuši piemeklēti dažādi iemesli viņas nenodarbināšanai, piemēram, nepielaida pie darba laikā, kuru darba devēja noteica obligātās veselības pārbaudes veikšanai; pēc minētās pārbaudes veikšanas kā šķērslis nodarbināšanai tika norādīta darba drošības instruktāžas neiziešana; pēc instruktāžas novadīšanas darba devēja, pretēji darbinieces gribai, norīkoja ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā; darbiniecei netika nodrošināta tāda biroja durvju atvēršanas caurlaide kā citiem darbiniekiem, kā arī nebija nodrošināta ne darbstacija, ne piekļuve informācijai, ne ierastā saziņa. Būtiski norādīt, ka darbiniecei ar darba devēju bija vēl vairākas citas tiesvedības. Lietā Nr. C68369820...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kurā izskatīta lieta saistībā ar atšķirīgas attieksmes pierādījumu izvērtējumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. februāra spriedums lietā Nr. SKC–28/2023 (C30604219) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, prēmiju un morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro. Savu morālo aizskārumu darbiniece saistīja ar faktiskajiem apstākļiem, kas viņas ieskatā liecina, ka darba devējs nav ievērojis vienlīdzības principu, jo darba tiesisko attiecību ietvaros izturējies pret viņu atšķirīgi no citiem darbiniekiem, turklāt izdarījis psiholoģisku spiedienu un veicis darbības ar mērķi atbrīvoties no darbinieka. Prasības pieteikumā norādīts, ka darba tiesisko attiecību laikā darba devēja pieļāvusi darbinieces morālu iespaidošanu un pazemošanu, aizskarta viņas cieņa un radīta pazemojoša un aizskaroša vide. Darbiniecei bez pamata liegta pieeja darbam nepieciešamai informācijai, nav aicināta uz sanāksmēm par grāmatvedības programmu...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta spriedum skaidrots, vai kolektīvu tiesību strīdu var izskatīt tiesā. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–131/2023 (C33343820) Lietas faktiskie apstākļi Latvijas Aviācijas arodbiedrība un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija cēla prasību tiesā pret AS Air Baltic Corporation un AS Aviation Crew Resources, lūdzot izšķirt kolektīvu tiesību strīdu un: atzīt, ka Darba likuma 7. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka visiem AS Air Baltic Corporation gaisa kuģu apkalpes locekļiem ir maksājama tāda pati darba samaksa pēc nodokļu nomaksas kā AS Aviation Crew Resources gaisa kuģu apkalpes locekļiem (turpmāk – 1. prasījums); pielīdzināt AS Air Baltic Corporation pilotu samaksu AS Aviation Crew Resources pilotu neto samaksai, tostarp AS Aviation Crew Resources noteiktajām piemaksām par dzīvošanu, dividendēm, kas faktiski ir darba alga, bet, maksājot valstij valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) un maksājot atbilstošu iedzīvotāju...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Administratīvo lietu departaments vērtējis, vai, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai, ņem vērā atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–286/2023 (A420257520) Vai atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu ir atzīstami par tādiem darbā gūtajiem ienākumiem, kuri jāņem vērā, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) ar iesniegumu par maternitātes pabalsta piešķiršanu. Aģentūra piešķīra pieteicējai maternitātes pabalstu, bet tā aprēķinā netika iekļauta pieteicējas darba devēja darba attiecību izbeigšanās brīdī izmaksātā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts. Pieteicēja lēmumu apstrīdēja un vēlāk pārsūdzēja tiesā. Lietā pēc būtības bija strīds par to, vai pastāv pamats pārrēķināt pieteicējai piešķirto maternitātes pabalstu, iekļaujot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā pieteicējai izmaksāto atlaišanas pabalstu un kompensāciju...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē Senāta Civillietu departaments izskatījis strīdu par darbinieka negodprātīgo rīcību ārpus tiešā darba laika – vai tā var ietekmēt darba attiecību turpināšanu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 6. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–138/2023 (C29336821) Senātam šajā lietā jādod atbilde, vai Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkts piemērojams gadījumiem, kad darbinieks zaudējis darba devēja uzticību ārpus darba laika un pienākumiem veiktu darbību dēļ. Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu, uzteica darba līgumu. Uzteikums bija pamatots ar trīs dažādiem apstākļiem. Pirmkārt, darbinieks ir pārkāpis darba līgumu, darba laikā privātām vajadzībām izmantojot atbildētājas transportlīdzekli un risinot privātas dabas jautājumus. Otrkārt, darbinieks pretēji Darba likuma 92. panta noteikumiem pārkāpis līgumiski noteikto blakus darba veikšanas aizliegumu bez saskaņošanas ar darba devēju. Treškārt, darbinieks ir ļaunprātīgi izmantojis savas amata zināšanas, lai ārpus darba tiesiskajām attiecībām...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta divu spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par darba samaksu piespiedu kavējuma laikā, bet otrā skaidrots, vai valdes loceklim ir tiesībām saņemt kompensāciju par gadiem ilgi neizmantotu atvaļinājumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. SKC–64/2023 (C30345120) Darba likuma 126. panta pirmā daļā paredzēts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Vai darba devējam ir pienākums maksāt atlīdzību, ja darba piespiedu kavējuma laikā darbiniekam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai noteikta invaliditāte? Vai saņemtā invaliditātes pensija ir jāizskaita no atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla tiesā prasību un lūdza atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, zaudējumu un morālā kaitējuma...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 22. marta spriedums lietā Nr. SKC–86/2023 (C29311220) Darba likuma 149. panta piektajā daļā ir noteikts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai šāda kompensācija pienākas arī SIA valdes loceklei? Un vai pienākas arī tādai valdes loceklei, kas vienlaikus ir arī SIA dalībniece? Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, kura saskaņā ar darba līgumu vienlaikus bija valdes locekle, 10 gadus bija nodarbināta par finanšu direktori, bet vēlāk vēl 6 gadus – par projekta vadītāju. Darba līgumu prasītāja parakstīja gan kā SIA likumiskā pārstāve, gan darbiniece. Vienlaikus, prasītāja bija gan valdes locekle, gan dalībniece, kurai pieder 50% sabiedrības balsstiesīgais pamatkapitāls. Ņemot vērā, ka kopš 2004. gada...

Ar šo sāksim rakstu sēriju, kurā apskatīsim Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma un citu likumu normu piemērošanu, kas var noderēt darba tiesisko vai dienesta attiecību strīdu risināšanā. Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 10. februāra spriedums lietā Nr. SKA–309/2023 (A420216321) Arodbiedrību likuma 13. panta sestā daļa nosaka: ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam pilda pārstāvja pienākumus, tas savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību. Vai minētā likuma norma attiecas arī uz specializētajā dienestā esošu personu, ja tā ir arodbiedrības pilnvarotā amatpersona un tai piemērots disciplinārsods (piezīme vai rājiens) par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu? Lietas faktiskie apstākļi Ieslodzījuma vietu pārvalde Rīgas Centrālcietuma priekšnieka dežurējošajam palīgam, kas vienlaikus ir arī arodbiedrības pilnvarota amatpersona, piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Sods piemērots tāpēc, ka pieteicējs neievēroja tiesību...

Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518) Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju. Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu. Senāta atziņas var noderēt darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Priekšnoteikumi atbildībai par iestādes darbinieka goda un cieņas aizskārumu ar iesniegumu, kurā ietvertas nepatiesas ziņas 2022. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC–206/2022 (C73434119) Satversmes 95. pantā ietverta klauzula, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Savukārt civiltiesiskā atbildība par personisko kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot personas godu un cieņu, reglamentēta Civillikuma (turpmāk – CL) 2352.1 pantā. 1 Sk. Augstākās tiesas 2017. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–184/2017 (C28330013) 8.2.4. punktu. 2 Sk. Senāta 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–41/2020 (C28330013) 10.5. punktu. Kā atzīts judikatūrā, personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tādēļ, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē, jo šādā gadījumā personām tiktu liegta iespēja panākt tiesā...