Autori

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Civillietu departamenta 20.12.2023. spriedums lietā Nr. SKC–1032/2023 (C69169023) Vai darbinieka atteikšanās no tiesas procesā piedāvāta jauna darba līguma noslēgšanas nozīmē, ka tiek zaudētas tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku? Vai darbiniekam ir pienākums akceptēt sev neizdevīgu tiesisko situāciju, ja tās cēlonis ir darba devēja prettiesiskā rīcība? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks ar darba devēju 28.12.2022. parakstīja vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, bet jau pēc pāris dienām – 05.01.2023. – darbinieks cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt vienošanos par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu administratīvajā lietā, kurā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.07.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–738/2023 (A420166222) Vai tiesības uz slimības pabalstu ietekmē apstāklis, ka darbnespēja iestājās laikā, kad pieteicējs ir atstādināts no darba? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) lūdza piešķirt slimības pabalstu. Ar VSAA direktora lēmumiem atteikts piešķirt slimības pabalstu. Lēmumos cita starp norādīts, ka atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11. panta otrajai daļai un 16. panta otrajai daļai slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus. Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto un no pieteicēja darba devēja...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu civillietā, kurā izšķirts strīds par darba līguma uzteikumu un tā atsaukšanu no darba devēja puses. Senāta Civillietu departamenta 22.11.2023. spriedums lietā Nr. SKC–103/2023 (C30381721) Vai darba devējs drīkst vienpusēji atsaukt darba līguma uzteikumu situācijā, kad tas ir pārkāpis darba līguma uzteikuma procedūru un darbinieks ceļ prasību tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu? Vai darba līguma uzteikuma atsaukumam piemēro tādu pašu Darba likuma 112.1 pantā noteikto kārtību kā darba līguma uzteikuma paziņošanai? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks 2020. gada decembrī cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra un morālā kaitējuma atlīdzību 4750 eiro, atzīt par spēkā neesošu darba līguma punktu un atzīt darba līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Darbinieks norādīja, ka uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, jo ir pārkāpta...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Administratīvajā lietā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 03.10.2023. spriedums lietā Nr. SKA–155/2023 (A420270619) Ja darbinieka prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiek apmierināta, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, vai turpināt darbu pie darba devēja vai nē. Vai gadījumā, ja darbinieks izvēlas neatjaunoties darbā, viņam veidojas darba stāžs (darba periods) un viņa apdrošināšanas stāžā ieskaitāms strīdus periods, par kuru saskaņā ar spriedumu no darba devēja ir piedzīta samaksa par darba piespiedu kavējumu? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs apstrīdēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) sākotnējo lēmumu un norādīja, ka apdrošināšanas stāžā nav ietverts darba periods no 1993. gada 14. janvāra līdz 1993. gada 6. maijam (turpmāk – strīdus periods), par kuru viņš ir saņēmis no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (turpmāk – akadēmija) kompensāciju par piespiedu darba kavējumu. Pieteicējs nepiekrita aģentūras lēmumam un vērsās tiesā ar pieteikumu...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai situācija, kurā pieņemti dažāda rakstura lēmumi par tiešā pakļautībā esošo darbinieci, kura vienlaikus ir tava bērnu māte, ir interešu konflikts? Vai gadījumā, ja šāda situācija ir ilgstoša un pastāvīga – vai darba devējam var būt pamats uzteikt darbiniekam darba līgumu? Šādi svarīgi jautājumi tika skatīti civillietā Nr. C30379421. Lietas faktiskie apstākļi Darba devēja (prasītāja) konstatēja darbinieka (atbildētāja) ilgstošu un pastāvīgu atrašanos interešu konflikta situācijā, organizējot un kontrolējot ikdienas darbu un pieņemot dažāda rakstura lēmumus par tiešā pakļautībā esošo /pers. D/, kura vienlaikus ir atbildētāja bērnu māte. Ņemot vērā, ka /pers. D/ savā mājsaimniecībā rūpējas par kopējiem ar atbildētāju bērniem, darba devēja uzskatīja, ka ikviens atbildētāja pieņemts labvēlīgs lēmums attiecībā uz /pers....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai pašvaldības izpilddirektors var vienlaikus arī pildīt iestādes vadītāja pienākumus? Vai par šo pienākumu izpildi var prasīt papildu atlīdzību? Prasīt jau var, bet vai pašvaldībai būtu pienākums maksāt piemaksu par papildu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas civillietā Nr. C69312621. Lietas faktiskie apstākļi Vienā mazā pašvaldībā prasītāja tika pieņemta darbā par izpilddirektori, līgumā paredzot, ka amatu apvienošanas kārtībā bez papildu samaksas pildīs arī pašvaldības iestādes vadītāja pienākumus. Pusotru gadu bez iebildumiem viņa arī pildījusi savus ar Darba līgumu uzņemtos pienākumus, parakstījusi vairākus Darba līguma grozījumus, neiebilstot pret līguma saturu un viņai uzdotajiem darba pienākumiem. Varēja jau šādi stāsts arī beigties, bet prasītāja uzskatīja, ka veikusi papildu darbu, par ko nav saņēmusi...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs novembrī rīkoja ikgadējo Darba tiesību forumu. Šogad viens no foruma centrālajiem tematiem bija iespējamās izmaiņas Darba likumā. Gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Labklājības ministrija konferencē pauda savu skatījumu par vairāku likuma normu grozījumu nepieciešamību. Tie skartu virsstundu, dīkstāves apmaksu, darbinieku atlaišanas kārtību, koplīgumu slēgšanu, nepilna summētā darba laika regulējumu un citus aktuālus jautājumus. Daļā no tiem bija vērojam liela pretstāve starp uzņēmējiem un arodbiedrībām, tomēr citi raisa karstas diskusijas. Darba tiesību forumā tā dalībnieki pievērsās vēl arī tādiem jautājumiem kā attālinātais darbs, darbinieku lojalitāte un dažādi specifiski darba tiesību jautājumi, piemēram, komercnoslēpums un informācijas konfidencialitāte, mākslīgā intelekta ietekme uz darba attiecībām, kā arī pierādīšanas līdzekļi darba strīdos. Arodbiedrību priekšlikumi Par izmaiņām, ko Darba likumā par vēlamām redz arodbiedrības, forumā informēja Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, darba tiesību konsultants. Viena no risināmajām problēmām saistīta ar situāciju, kad uzņēmumā ir vairākas...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. marta spriedums lietā Nr. SKC–33/2023 (C30397020) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam tika izteikts rājiens par darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka darbinieks nav izpildījis darba devējas 2019. gada martā doto uzdevumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 337 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405–15 „Būvju tehniskā apsekošana”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 337) līdz 2019. gada 30. septembrim veikt visu darba devējas publisko ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot atzinumus; neinformēja, ka apsekošana ir veikta 2015. gadā, un līdz darba devējas noteiktajam termiņam neiesniedza atzinumus; līdz 2019. gada 30. septembrim sniedza maldinošu un pretrunīgu informāciju par apsekošanas gaitu; nav veicis pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šķēršļus darba devējai izpildīt Ministru kabineta 2014. gada 2....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 20. marta spriedums lietā Nr. SKA–86/2023 (A420202917) Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlika par pienākumu SIA maksāt darbaspēka nodokļus, līdz ar to strīds faktiski bija par to, vai ir darba tiesiskās attiecības. Apgabaltiesa konstatēja, ka SIA (pieteicēja) darbojas vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu grupā. Ar vienu no grupas uzņēmumiem – SIA „G” – pieteicēja noslēdza sadarbības līgumu par darbinieku nomu. Atbilstoši šim līgumam SIA „G” iznomāja pieteicējai darbiniekus. VID uzskatīja, ka faktiskās darba tiesiskās attiecības pastāvēja starp darbiniekiem un pieteicēju, savukārt sadarbības līgums noslēgts mākslīgi, lai tā aizsegā noslēptu šīs attiecības un atbrīvotu pieteicēju no sociālo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas. Līdz ar to bija jānoskaidro, vai pieteicēja, noslēdzot sadarbības līgumu, ir slēpusi reāli pastāvošas darba tiesiskās attiecības....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumā. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 16. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–691/2023 (A420201722) Pieteicēja tika atbrīvota no dienesta darbnespējas dēļ, taču primāri pieteicēja amata pienākumus neveica atstādināšanas dēļ (sakarā ar drošības līdzekļa piemērošanu). Administratīvā apgabaltiesa pievienojās Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai un atzina, ka iestāde, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta „h” apakšpunktu (valsts civildienesta attiecības izbeidzas sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildīti amata pienākumi ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas), nav pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību, veicot lietderības apsvērumus. Pieteicējas atgriešanās pie amata pienākumu izpildes bija atkarīga no drošības līdzekļa atcelšanas un administratīvā soda termiņa notecējuma. Līdz ar to darbnespēja nav tā, kas ir ietekmējusi iestādes funkciju izpildes nepārtrauktību, jo pieteicēja amata pienākumus...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 12. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–93/2023 (C69189618) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece tika atlaista, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 11. punktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu četru vidējo izpeļņu (5194.06 EUR) apmērā. Darbiniece uzteikumu apstrīdēja tiesā. Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu uzteikums atcelts, darbiniece atjaunota. Pēc divām dienām darbiniece vienojās par darba attiecību izbeigšanu. Vienošanās paredzēja, ka darbiniecei izmaksā 4473,04 eiro saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu. Pēc trīs mēnešiem darba devēja cēla tiesā prasību pret darbinieci, lai atzītu vienošanos par spēkā neesošu daļā un dotā izpildījuma atprasījumu. Pirmās un apelācijas instances tiesa darba devējas prasību apmierināja daļēji. Atzina vienošanās punktu par...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu lietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. sKC–3/2023 (C24160116) Lietas faktiskie apstākļi SIA un 2016. gada 10. jūnijā, kad atbrīvots no SIA valdes priekšsēdētāja un rīkotājdirektora amata, noslēdza vienošanos par prasītājas komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, par ko viņam izmaksāta visa pielīgtā atlīdzība par 24 mēnešiem – 4086 EUR mēnesī, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. 2016. gada 30. septembrī kļuva par SIA konkurentes dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā – AS – valdes priekšsēdētāju. SIA lūdza piedzīt no saņemto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu – tās daļu par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 13. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–613/2023 (A420210021) Valsts darba inspekcija (VDI) bija uzlikusi par pienākumu darba devējai pārrēķināt darbinieces uzskaitītās virsstundas, izslēdzot no pārskata perioda darbinieces darbnespējas laiku, un izmaksāt piemaksu (vai arī piemaksas starpību) par virsstundu darbu 2019. gada un 2020. gada IV ceturksnī. Lietā bija strīds par virsstundu aprēķināšanas metodi summētā darba laika organizācijas ietvaros, ja darbiniekam pārskata periodā ir bijusi darbnespēja un atvaļinājums. Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumos atzina, ka darba devējas pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz šādiem argumentiem: n summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam nolīgtā pārskata perioda ietvaros ir jāizlīdzina darba...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Ieskats Senāta Civillietu departamenta sprieduma atziņās lietā, kurā darbinieks vērsies tiesā, uzskatot, ka darba devējs pret viņu izvērsis mobingu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–261/2023 (C68436521) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla prasību tiesā, norādot virkni argumentu, ka darba devēja ir pieļāvusi pret viņu tādu attieksmi, kāda nav bijusi ne pret vienu citu darbinieku, jo tikuši piemeklēti dažādi iemesli viņas nenodarbināšanai, piemēram, nepielaida pie darba laikā, kuru darba devēja noteica obligātās veselības pārbaudes veikšanai; pēc minētās pārbaudes veikšanas kā šķērslis nodarbināšanai tika norādīta darba drošības instruktāžas neiziešana; pēc instruktāžas novadīšanas darba devēja, pretēji darbinieces gribai, norīkoja ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā; darbiniecei netika nodrošināta tāda biroja durvju atvēršanas caurlaide kā citiem darbiniekiem, kā arī nebija nodrošināta ne darbstacija, ne piekļuve informācijai, ne ierastā saziņa. Būtiski norādīt, ka darbiniecei ar darba devēju bija vēl vairākas citas tiesvedības. Lietā Nr. C68369820...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kurā izskatīta lieta saistībā ar atšķirīgas attieksmes pierādījumu izvērtējumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. februāra spriedums lietā Nr. SKC–28/2023 (C30604219) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, prēmiju un morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro. Savu morālo aizskārumu darbiniece saistīja ar faktiskajiem apstākļiem, kas viņas ieskatā liecina, ka darba devējs nav ievērojis vienlīdzības principu, jo darba tiesisko attiecību ietvaros izturējies pret viņu atšķirīgi no citiem darbiniekiem, turklāt izdarījis psiholoģisku spiedienu un veicis darbības ar mērķi atbrīvoties no darbinieka. Prasības pieteikumā norādīts, ka darba tiesisko attiecību laikā darba devēja pieļāvusi darbinieces morālu iespaidošanu un pazemošanu, aizskarta viņas cieņa un radīta pazemojoša un aizskaroša vide. Darbiniecei bez pamata liegta pieeja darbam nepieciešamai informācijai, nav aicināta uz sanāksmēm par grāmatvedības programmu...