Autori

Darbinieks ilgstoši strādā vairāk nekā likumā noteikts, «uz papīra» aizsargāts, bet reāli — atlīdzība par virsstundām izpaliek. Iestāde saka: «Nav naudas.» Bet vai tas ir likumīgi? Šādu situāciju vērtēja Administratīvā apgabaltiesa un Latvijas Republikas Senāts. Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771124723, SKA–278/2025 Faktiskie apstākļi Pieteicēja bija Valsts probācijas dienesta amatpersona, kuras darbs strīdus periodā bija saistīts ar īpašu risku un veica darba pienākumus pilnā apjomā — 40 stundas nedēļā, lai gan amatpersonai bija noteikts normālais saīsinātais darba laiks 35 stundas nedēļā. Līdz ar to pieteicējai faktiski veidojās regulāras virsstundas — 5 stundas nedēļā. Ar 2022. gada 1. jūnija lēmumu Valsts probācijas dienests atzina, ka virsstundu darbs ir noticis, un ar pieteicēju tika noslēgts administratīvais līgums, paredzot, ka virsstundas par visu strīdus periodu tiks apmaksātas līdz 2022. gada beigām. Pieteicēja apņēmās šajā laikā neuzsākt tiesvedību. Līdz noteiktajam termiņam samaksa netika veikta. 2023. gada...

Šajā Latvijas Republikas Senāta skatītajā lietā meklējamas atbildes uz jautājumiem, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var būt «darba ņēmējs» Eiropas Savienības (ES) tiesību izpratnē un kāda tam ir ietekme uz atvaļinājuma kompensāciju. Tāpat skaidrots, vai valdes loceklis prasībā par atlīdzības piedziņu un citiem prasījumiem ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, ja tiek atzīts par darbinieku. Senāta Civillietu departamenta 22.05.2025. spriedums lietā Nr. C771426723, SKC-113/2025 Faktiskie apstākļi Ar prasītāju bija noslēgts vadības līgums, ar kuru viņš uzņēmās pildīt valdes locekļa pienākumus, bet SIA apņēmās maksāt ikmēneša atlīdzību. Līgums paredzēja 24 darba dienu ikgadējo atvaļinājumu ar apmaksu, atvaļinājuma saskaņošanu ar vairākumdalībnieka izpildinstitūciju, SIA tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu, atsaucot valdes locekli, kā arī līguma izbeigšanas atlīdzību trīs samaksu apmērā, ja līgums tiek izbeigts pēc sabiedrības iniciatīvas «bez jebkāda iemesla». Ārkārtas dalībnieku sapulce 2021. gadā pieņēma lēmumu atsaukt prasītāju, kurš vienlaikus bija arī SIA mazākumdalībnieks, no valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata,...

Vai dalība tiesas procesā bez advokāta un nespēja pieslēgties tiesas sēdei MS Teams platformā ir tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums? Kuram jāpierāda, ka bijušas tehniskas problēmas pieslēgties tiesas sēdei? Cik svarīgi ir laikus iesniegt tiesā pierādījumus un kādas sekas, jo to neizdara? Senāta 24.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771704523, Nr. SKC–306/2025 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību tiesā pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu iepriekšējā darbā pie atbildētājas un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību apmierināja, savukārt apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Darbinieks iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tikušas liegtas viņa Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk — Konvencija) 6. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņam vajadzējis aizstāvēt sevi bez advokāta, tādējādi viņš saskāries ar grūtībām izprast juridiskās procedūras un ievērot likumā paredzētos termiņus. Turklāt tādu tehnisku problēmu dēļ, kuras bijušas...

Lietas faktiskie apstākļi Senāta 04.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33343820, SKC–292/2025 Ar Rīgas apgabaltiesas 18.12.2024. lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas 10.10.2024. lēmums izbeigt tiesvedību civillietā arodbiedrības prasībā pret AS un AS «par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu un darba samaksas izpratni». Tiesvedība izbeigta attiecībā uz prasības pieteikumā ietverto 3. prasījumu, kas formulēts šādi: «Atrisināt pušu starpā pastāvošo kolektīvo tiesību strīdu un atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir darba samaksa.» Rīgas apgabaltiesa secinājusi, ka prasības pieteikumā ietvertā 3. prasījuma mērķis būtībā ir palielināt to darba samaksas summu, kura ir apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), respektīvi, šā prasījuma mērķis ir noteikt jaunu darba samaksas summu, kura būtu apliekama ar nodokļiem. Līdz ar to prasījumi,...

Ar šo rakstu sāksim apskatīt Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2025. gada nolēmumus, kas būs noderīgi darba tiesību jomā. No turpmāk aprakstītā sprieduma var gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai darbiniekam var būt vairāki pamatdarbi pie viena darba devēja? Kāds ir augstskolas akadēmiskā personāla amatu tiesiskais regulējums un zinātnisko institūtu tiesiskais statuss? Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas prakse līgumu uz noteiktu laiku regulējuma interpretācijā? Senāta Civillietu departamenta 27.06.2025. spriedums lietā Nr. C771207123, SKC–300/2025 Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts universitātē profesora un vadošā pētnieka amatos. Vadošā pētnieka amatā ievēlēts no 08.09.2020. līdz 07.09.2026., taču ar viņu noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, īsāki par ievēlēšanas termiņu. Prasītājs 16.01.2023. parakstīja vienošanos par vadošā pētnieka amata pienākumu izpildi /Nosaukums B/ institūtā, turpinot darbu arī /Nosaukums E/ institūtā. Prasītājs uzskata, ka vadošā pētnieka amats ir pamatdarbs, un viņam pienākas darba līgums uz nenoteiktu laiku un darba samaksa atbilstoši iepriekš...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 01.08.2024. spriedums lietā Nr. C88141424 Faktiskie apstākļi Valsts akciju sabiedrībā (darba devēja/atbildētāja) 16.11.2023. tika sagatavots ziņojums par darbinieka veiktajām darbībām valsts reģistrā, kas bija saistītas ar augsta pieprasījuma transportlīdzekļu izvēles numuru meklēšanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, atbildētāja (darba devēja) 01.12.2023. izdeva rīkojumu par iekšējās pārbaudes veikšanu attiecīgajā struktūrvienībā. Darbinieks ar šo rīkojumu iepazinās tajā pašā dienā. Savos paskaidrojumos atzina, ka ir meklējis transportlīdzekļu numura zīmes ar konkrētiem simboliem priekš sevis. Numurus viņš esot meklējis arī no 03.05.2023. līdz 24.11.2023. pirms darba laika. 06.12.2023. darba devēja sagatavoja atzinumu, kurā konstatētas prasītāja prettiesiskas darbības, lietojot reģistra datus savtīgos nolūkos, pārkāpjot normatīvo aktu prasības un, balstoties uz minēto atzinumu, 14.12.2023. prasītājam tika uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo konstatēts, ka darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Zemgales apgabaltiesas 04.07.2024. spriedums lietā Nr. C73425323 Faktiskie apstākļi Starp atbildētāju (darba devēju) un tās administrācijas darbiniekiem, t. sk., arī prasītāju, 11.04.2008. noslēgts darba koplīgums, ar kura noslēgšanu spēku zaudēja 14.04.2003. koplīgums. Atbildētāja 22.08.2014. saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstuli, kurā norādīts, ka jāpārskata darba koplīguma regulējums un tajā ietverto nosacījumu atbilstība ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) nosacījumi. 12.11.2014. pieņemts darba devēja izstrādāts nolikums, kura noteikumi pasliktināja darbinieku stāvokli, salīdzinot ar darba koplīgumā noteikto. Darbiniece cēla prasību tiesā par neizmaksāto naudas līdzekļu samaksu un darba algas starpības izmaksu, lūdzot tiesu: 1 Prasītāja pieteikumā izvirzīja vairākus naudas prasījumus: 1) pamatojoties uz koplīgumu, darba nespējas lapas «A» starpību 735,18 eiro, ņemot vērā Darba likuma 31....

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 09.10.2024. spriedums lietā Nr. C88289724 Faktiskie apstākļi Darbinieks 02.05.2024. tika atstādināts no darba. Rīkojumā norādīts, ka atstādināšanas iemesls bija: nepienācīga darba veikšana, saspringtas situācijas radīšana, konflikti ar kolēģiem un vadību, apdraudējums darbinieku un vadības drošībai un veselībai, kā arī darba devēja interesēm. Darba devējs 14.05.2024. uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu — par būtisku darba līguma vai darba kārtības pārkāpumu bez attaisnojoša iemesla. Darbinieks uzteikumu apstrīdēja tiesā, norādot, ka tam nepiekrīt un darba devējs nav pieprasījis rakstveida paskaidrojumus, un šāds procesuālais pārkāpums pats par sevi ir pietiekams pamats, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu. Tiesu atziņas Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja prasību, jo lietā ir pierādīti darba devēja uzteikumā un klāt pievienotajā aktā norādītie apstākļi. Tiesa konstatēja, ka darba devējs...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Vidzemes apgabaltiesas 24.04.2024. spriedums lietā Nr. C71234123 Faktiskie apstākļi Prasītāja strādāja par vispārējās aprūpes māsu anestēzijā un intensīvajā aprūpē. 19.02.2023. viņa saņēma informāciju no kolēģes, ka slimnīcas nodaļā trūkst 10 fentanila ampulu (medikaments pieder pie narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem — redakcijas piezīme). Pārbaudes laikā darba devēja izveidotā komisija konstatēja vairākus pārkāpumus, tai skaitā medikamentu aprites dokumentēšanas trūkumu un zāļu skapja neaizslēgšanu. Priekšlikums par disciplinārsoda piemērošanu tika izteikts pieciem darbiniekiem, taču tikai divas māsas (prasītāja un vēl viena kolēģe) tika sodītas tieši par iepriekšminēto ampulu iztrūkuma kontekstā norādītajiem pārkāpumiem, lai gan arī citi darbinieki bija rīkojušies līdzīgi. Darba devējs 03.04.2023. piemēroja prasītājai disciplinārsodu — rājienu — par darba pienākumu nepienācīgu izpildi, nenodrošinot dokumentētu dežūras maiņas nodošanu — pieņemšanu,...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīts apelācijas instances — apgabaltiesas — 2024. gada spriedums darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 13.03.2024. spriedums lietā Nr. C12132623 Faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts SIA no 01.09.2020. līdz 05.01.2022. Eiropas Sociālā fonda projekta «Subsidētas darbavietas bezdarbniekiem» ietvaros. Darba līgumā noteikts, ka darba samaksa pēc likumā noteiktajiem ieturējumiem jāizmaksā ar pārskaitījumu uz darbinieka norādīto bankas kontu. Prasītājs tiesā iesniedza prasību par 1876,12 EUR darba samaksas par laikposmu no 01.04.2022. līdz 31.08.2021., atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī 10 000 EUR morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Darbinieks apgalvoja, ka darba samaksa minētajā periodā viņam netika pārskaitīta uz bankas kontu, kā to paredzēja darba līgums. Tā vietā SIA valdes loceklis ar psiholoģisku spiedienu un draudiem piespiedis viņu parakstīt izdevumu orderus par darba samaksas saņemšanu skaidrā naudā, faktiski to neizmaksājot. Darba devēja prasību...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada trīs nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 28.03.2024. spriedums lietā Nr. C12141623 Faktiskie apstākļi Prasītājs kopš 1990. gada ilgstoši strādāja izglītības iestādē dažādos amatos. 24.03.2023. darba devējs izdeva rīkojumu, ar kuru prasītājs tika atstādināts no darba no 27.03.2023. bez darba algas saglabāšanas. Atstādināšanas iemesls bija audzēknes iesniegums, kurā viņa norādīja uz iespējamām seksuāla rakstura darbībām no prasītāja puses, kas, pēc viņas teiktā, ietekmējušas viņas mācību procesu un psihisko stāvokli. Darba devējs, balstoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, atzina, ka atstādināšana ir nepieciešama, lai novērstu iespējamu apdraudējumu izglītojamo drošībai. Prasītājs tika aicināts sniegt paskaidrojumus, taču to nedarīja un 27.03.2023. iesniedza atlūgumu pēc paša vēlēšanās. Prasītājs uzskatīja atstādināšanu par prettiesisku un cēla prasību tiesā, pieprasot...

Darba strīdu izšķiršanai tiesā tiek piemēroti Civilprocesa likuma noteikumi, līdz ar to šajā rakstā apskatīti Senāta nolēmumi, kuros ietvertas atziņas par Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kuras attiektos arī uz darba strīdiem. Mantiskā stāvokļa izvērtēšana, lemjot par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas Senāta Civillietu departamenta 26.06.2024. lēmums lietā Nr. C68323622, SKC–604/2024 Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka darba ņēmējiem tiesvedība ir bez maksas, jo viņiem nav jāmaksā tiesas izdevumi. Šāds apgalvojums ir daļēji patiess. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmo daļu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Tas nozīmē, ka darbinieki ir atbrīvoti no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, ja tie lietā ir prasītāji. Savukārt, ja darbinieks lietā ir atbildētājs (piemēram, darba devējs ceļ prasību tiesā pret darbinieku par zaudējumu piedziņu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu u.c.),...

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā? Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C736097231 1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Tātad uz valsts un pašvaldības iestādēm nav attiecināms jēdziens un likuma noteikumi par uzņēmumu pāreju. Lietas faktiskie apstākļi Atbilstoši /Nosaukums AD/ 09.06.2022. lēmumam «Par /Nosaukums AB/ un /Nosaukums BB/ reorganizāciju» tika izveidota pašvaldības iestāde — /Nosaukums AB/. 19.09.2022. prasītāja ar /Nosaukums AB/ noslēdza darba līgumu. Ar...

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss. Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A4202661221 1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas bezdarbnieka statusu: piešķirts bezdarbnieka statuss no 20.06.2022.; atzīts, ka sakarā ar darba tiesisko attiecību uzsākšanu viņa zaudē bezdarbnieka statusu no 04.07.2022. Pieteicēja 14.07.2022. iesniegumā VSAA lūdza piešķirt bezdarbnieka pabalstu, tātad jau pēc tam, kad bezdarbnieka statuss bija zaudēts. Ar VSAA direktora 18.08.2022. lēmumu bezdarbnieka pabalstu pieteicējai atteikts piešķirt, jo atbilstoši...

Publiskajās tiesībās valda princips, ka aizliegts ir tas, kas nav atļauts ar tiesību normu, bet atļauts ir viss, kas ir noteikts.1 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), ir noteikti gadījumi, kad un kādā apmērā darba tiesisko attiecību gadījumā drīkst izmaksāt atlaišanas pabalstu. 1 Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.08.2013. spriedumu lietā Nr. A42946309, SKA–659/2013. Senāta Krimināllietu departamenta 2024. gada 18. decembra lēmums lietā Nr. 16870002022, SKK–192/2024 Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, nosakot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā paredz Atlīdzības likums? Diemžēl šajā lietā vairs nebūs runa par piezīmi vai rājienu. Nāksies izlasīt Krimināllikuma 318. panta otro daļu, jo arī apskatāmajā lietā pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarīja tīšas darbības mantkārīgā nolūkā, nodarot būtisku kaitējumu. Ar Kurzemes rajona tiesas...