Autori

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā? Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C736097231 1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba...

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss. Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A4202661221 1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas...

Publiskajās tiesībās valda princips, ka aizliegts ir tas, kas nav atļauts ar tiesību normu, bet atļauts ir viss, kas ir noteikts.1 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), ir noteikti gadījumi, kad un kādā apmērā darba tiesisko attiecību gadījumā drīkst izmaksāt atlaišanas pabalstu. 1 Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.08.2013. spriedumu lietā Nr. A42946309, SKA–659/2013. Senāta Krimināllietu departamenta 2024. gada 18. decembra lēmums lietā Nr. 16870002022, SKK–192/2024 Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, nosakot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā paredz Atlīdzības likums? Diemžēl šajā lietā vairs nebūs...

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai darbinieks var nepakļauties darba devēja rīkojumiem un patvaļīgi veikt darbu attālināti, ja darba līgumā darbinieka faktiskā darba vieta norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. C73414223 Darbinieka faktiskā darba vieta darba līgumā bija norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Laikā no 08.12.2022. līdz 16.02.2023. darbiniekam bija pārejoša darbnespēja, pēc kuras viņš darbā klātienē nav ieradies un nav informējis darba devēju, ka strādās attālināti, nav saskaņojis ar darba devēja pienākumu pildīšanu attālināti, konkrēti darba uzdevumi no...

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–1003/2024 (C770852724) Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk...

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721) Faktiskie apstākļi Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā...

Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par...

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to norāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs...

Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC–471/2024 (C770964723) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, tāpat kā vairāki citi atbildētājas darbinieki, kuriem saskaņā ar Darba likuma noteikumiem būtu jāstrādā 35 stundas nedēļā, faktiski strādāja 40 stundas nedēļā. Ar darba devēja 01.06.2022. lēmumu nolemts apmaksāt virsstundas, kuras darbinieki nostrādājuši no 10.03.2020. līdz 31.12.2021. Lēmums attiecās uz darbiniekiem, kuru darbs šajā laikā bija saistīts ar īpašu risku un kuriem tādējādi normālais darba laiks nedrīkstēja pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā (Darba likuma 131. panta trešā daļa). Pirms minētā lēmuma pieņemšanas darba devēja, jau sākot vismaz ar 2020. gadu, sadarbībā...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis četras līdzīgas lietas,1 kurās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – dienests) rīkojumu vairākiem pieteicējiem piemēroti disciplinārsodi – rājieni. Disciplinārsodi piemēroti par to, ka pieteicēji 2021. gada 14. oktobrī pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas, esot dienesta aizsargtērpā, piedalījās protesta akcijā pret obligāto vakcināciju. Protesta akcijā dienesta darbinieki aicināja Saeimu neatbalstīt Ministru kabineta rīkojumu, kas paredzēja atstādināt no pienākumu pildīšanas iekšlietu sistēmas darbiniekus bez vakcinācijas sertifikāta. Dienesta ieskatā pieteicēji tādējādi radījuši iespaidu, ka tiek pausts oficiāls dienesta viedoklis. Vienā no lietām pieteicējs bija arī arodbiedrības valdes loceklis.2 1 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada...

Šai lietā vērtēts, vai disciplinārsods, arī atbrīvošanas no amata, neiegūst krimināltiesisku raksturu un vai disciplināratbildības piemērošana izslēdz kriminālatbildības piemērošanu, un vai fakts, ka ir uzsākts kriminālprocess, pats par sevi veido dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu. 2024. gada 11. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–181/2024 (A420286021) Lietas faktiskie apstākļi Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata. Disciplinār­sods piemērots par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 37. panta otrajā daļā paredzētā disciplinārpārkāpuma (darbības, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, ja to dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums) izdarīšanu. Lēmumā tika konstatēts, ka pieteicēja: pēc trešās personas lūguma, izmantojot...

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, bet neaizmirst arī strādāt! Šos vārdus vajadzētu iegaumēt, īpaši, ja esat nolēmuši paaugstināt savu kvalifikāciju kursos, kas nav saskaņoti ar vadību, un mācību apguve ir kavējusi tiešo pienākumu izpildi. 2024. gada 4. septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–530/2024 (A420230022) Lietas faktiskie apstākļi Ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk – ministrija) 2022. gada 13. aprīļa lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret pieteicēju. Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu un ar ministrijas valsts sekretāra 2022. gada 1. jūnija lēmumu nolemts piemērot pieteicējai disciplinārsodu – rājienu. No lēmuma izriet, ka pieteicēja laika posmā no 2022. gada 20. janvārī...

Valsts policijas amatpersonas pienākums ir uzvesties tā, lai tiktu saglabāts tās amata gods un netiktu grauta sabiedrības uzticība iestādei un tiesiska nozīme ir arī tam, kā policijas amatpersona rīkojas arī ārpus dienesta pienākumu izpildes. 2024. gada 31. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–281/2024 (A420260522) Lietas faktiskie apstākļi Administratīvā tiesa izskatīja policijas amatpersonas (pieteicējs) pieteikumu, kurā pieteicējs apstrīd lēmumu, ar kuru tika atvaļināts no dienesta. Gan pirmās instances, gan apelācijas tiesa pieteikumu noraidīja. Kā norādīts spriedumos, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka sava atvaļinājuma laikā pieteicējs iesaistījās konfliktsituācijā un nodarīja kādai sievietei maznozīmīgus miesas bojājumus. Par notikušo uzzināja ne tikai...

Darba aizsardzības prasības nav tikai formalitāte, par kuru var paķiķināt vai pret ko attiekties vieglprātīgi, jo nereti darbā var gadīties nelaimes gadījumi, kuru sekas var būt traģiskas. Šajā lietā apskatīts nelaimes gadījums darbā, kura rezultātā cietušais mira. Un, kā ierasts šādos gadījumos, jāsāk meklēt vainīgo. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–424/2024 (A420285821) Lietas faktiskie apstākļi SIA (nosaukums anonimizēts, turpmāk – arī pieteicēja) graudu kaltes kompleksā 2018. gada 24. jūlijā notika nelaimes gadījums, kura rezultātā cietušais gāja bojā. Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības...

Šajā lietā Senātam pēc būtības bija jāatbild uz jautājumu, no kura brīža skaitāms Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētais termiņš prasības celšanai tiesā, ja, atbildot uz darba devēja pieprasījumu uzteikt darba līgumu ar arodbiedrības biedru, darbinieku arodbiedrība ir sniegusi atbildi, ka nepiekrīt darba līguma uzteikumam un papildus norādījusi, ka ir apsverams, vai darba devējs nevar piedāvāt šim darbiniekam citu līdzvērtīgu amatu. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–410/2024 (C33524421) Darba likuma 110. pantā ir noteikti gadījumi, kad darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas...