BILANCES SATURS

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Gatavojamies Bilances konferencei! Turpinās atvaļinājumu laiks un vasaras noskaņojums, tomēr Bilances komanda jau gatavojas ikgadējam lielākajam pasākumam — Bilances konferencei «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?». Protams, ka varat jau pieteikties dalībai ar atlaidi, ja esat žurnāla abonents, vai par «agrā putna» pazeminātu maksu, ja skatīsities konferenci tiešraidē, bet šoreiz es gribu atgādināt par divām ļoti svarīgām nominācijām, kuras tiek piešķirtas katru gadu konferences laikā. Viena no tām ir Gada grāmatvedis, šī ir nominācija, kurā tradicionāli saņemam visvairāk pieteikumu, kuros grāmatvedis nereti ir raksturots kā zinošs kolēģis, kurš dalās ar savām zināšanām un pieredzi ar kolēģiem, palīdz darbu veikt efektīvāk. Otra balva ir Par mūža ieguldījumu. Nez kāpēc visiem liekas, ka tad cilvēkam jābū ar sirmu galvu, dziļā pensijas vecumā…., bet tas tā nav. INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti: Klusējot par aizdomīgiem darījumiem, grāmatvedis var palikt bez...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim! Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu. INTERVIJA Saruna ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktori Inesi Šteinu: Aug juridisko personu maksātnespējas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Nestrādājam tikai algas dēļ, bet tomēr tā svarīga! Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Valstspilsētu realitāte — no aktīvas attīstības līdz peldēšanai pa...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Gada pārskats un darbinieku labumi Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos? EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Rīga dimd!Bet klusāk par Viļņu un Tallinu... RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Aiga...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Par motivāciju, jauniem mērķiem un izaicinājumiem Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! INTERVIJA Inese Helmane intervē Sigitu Valukevicu: Grāmatvede ar uguntiņu acīs «Nav nekā lieliskāka, kā darīt ikdienā to, kas ir sirdsdarbs,» par savu darbu saka titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēja Sigita Valukevica, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galvenā grāmatvede. «Būtiski ir mīlēt savu profesiju, jo tā nav tikai izglītība diplomā. Jābūt uguntiņai acīs. Ja tās nav, īsti var...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Strukturētie rēķini: galvassāpes vai atvieglojums Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. INTERVIJA Inese Helmane intervē Lindu Puriņu: Jāsakārto zemnieku saimniecību darbības normatīvā bāze Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Finanšu gads noslēdzies — laiks ieviest kārtību Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums.Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir process, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pienācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atlikumus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un partneriem par neapmaksātiem rēķiniem. INTERVIJA Vita Zariņā intervē Aivu Vīksnu: Mums ir visas iespējas kļūt par veiksmīgu un plaukstošu valsti! Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore....

REDAKCIJAS UZRUNA «Bilances» redakcija: Esam kopā ar Jums jau 25 gadus! Vispirms novēlējums — laimīgu un panākumiem bagātu jauno 2025. gadu! Lai piepildās iecerētais un veiksme vienmēr ir līdzās gan personīgajā, gan biznesa un darba dzīvē!Šogad janvāris ir īpašs mēnesis žurnāla Bilance izdevējam un redakcijai. Tālajā 2000. gada janvāra vidū pie lasītājiem devās pirmais žurnāla Bilance numurs 32 lappušu apjomā un 18 000 eksemplāru metienā. Tolaik ziņu aģentūra BNS vēstīja «Jaunais izdevums plānots kā praktisks palīglīdzeklis pareizai uzskaites kārtošanai, atspoguļojot saimnieciskos darījumus un īpašuma stāvokli. Tāpat žurnālā plānots ietvert komentārus par izmaiņām nodokļu un uzskaites likumdošanā, konsultācijas grāmatvedības praktiskajā pielietošanā, juridiskās problēmas uzņēmējdarbībā, kā arī par citiem uzņēmējiem svarīgiem tematiem.» KONFERENCE Vita Zariņa: Ieskats Bilances konferencē «Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā?» Žurnāla Bilance ikgadējā konferencē, kas noritēja aizvadītā gada novembra nogalē, bija veltīta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām izmaiņām nodokļu politikā un jauno tehnoloģiju ienākšanai, kā arī ar to saistītajiem uzdevumiem un pienākumiem...

REDAKCIJAS UZRUNA «Bilances» redakcija: Godātais lasītāj! Šogad decembra numurs izskatās atšķirīgāk nekā līdz šim bija ierasts to lasīt. Noteikti pamanīsiet vizuālās un arī saturiskās pārmaiņas. Sagaidot jauno 2025. gadu, vēlējāmies, lai Jūsu rokas nonāk respektabls izdevums. Jo tuvojas ne tikai gadumijas svētki, ko mēdzam sagaidīt ar dāvanām, bet arī žurnāla Bilance 25. jubilejas gads! Tieši 2000. gada janvārī pie lasītājiem devās «noderīgs un visiem pieejams» žurnāls, kā to pirmā numura redakcijas ievadslejā pieteica izdevniecības Lietišķās informācijas dienests vadība. EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Vai Jūrmalas ekonomika sagaidīs «jauno vilni»? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Atā, Bilance! Esi sveicināta, Bilance! Šis žurnāla Bilance numurs ir īpašs — tas iezīmē mūsu kopīgā ceļa posma noslēgumu un vienlaikus arī jaunas ēras sākumu. Katrs Bilances izdevums līdz šim ir bijis kompass nodokļu un grāmatvedības jomā, sniedzot atbalstu brīžos, kad likumu un noteikumu labirinti šķiet sarežģīti. Taču, kā zināms, arī labam kompasam laiku pa laikam nepieciešama kalibrēšana, un pienācis laiks mūsu žurnālam kļūt plašākam, daudzveidīgākam un modernākam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Latvijas pirmrindniece ValmieraRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laiks pārmaiņām! Kad Bilance pirmo reizi nonāca pie lasītājiem, finanšu vide bija pilnīgi citāda. Ekonomiskā situācija mainījās strauji, un arī normatīvā regulācija un grāmatvedības normas piedzīvoja pastāvīgas pārmaiņas. Šajos mainīgajos apstākļos mūsu mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt jums visaktuālāko un noderīgāko informāciju. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnīRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? Aiga Pelane: Ārpus Rīgas jaunus mājokļus ceļ kūtri, valsts sāk iesaistīties RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Dienas ar rudens smaržu Vai esat pamanījuši, cik rīti jau pilni ar rasu un ka diena smaržo pēc rudens? Tas ir laiks ne tikai skolēniem atgriezties pie saviem pienākumiem, ne tikai atvaļinājumu beigām, bet tas ir laiks, kad jāsāk domāt par grāmatvedību no gada pārskata skatpunkta. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Lielais pastarītis RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši (vēl kopš laika, kad Centrālā statistikas pārvalde apkopoja teritoriju attīstības indeksu) ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Aiga Pelane: Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pieteikšanās ir atvērta! Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Neizmantotā potenciāla pilsēta RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Kam atvaļinājums, kam karstākais darba cēliens! Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Latvijas ekonomikai jābalstās uz lielo pilsētu attīstību? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Žurnāla Bilance iepriekšējā analītisko rakstu sērijā par Latvijas ekonomikas vietu Baltijas valstu konkurencē kā viens no galvenajiem mūsu valsts atpalicības faktoriem iezīmējās tieši Rīgas vājākais sniegums galvaspilsētu konkurencē. Pasaules mērogā neskaitāmos pētījumos konstatēta lielāko pilsētu — urbāno attīstības centru — izšķirošā loma valsts, kā arī tās atsevišķo reģionu kopējā ekonomiskajā attīstībā. Šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu publikāciju ciklu, kurā apkoposim datus un analizēsim, cik sekmīgi attīstās Latvijas ekonomikas motori — 10 lielākās pilsētas jeb valstspilsētas (termins, kas ieviests pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un ietver Rīgu,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pat grāmatvedim ir jāatpūšas! Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Baltijas kaimiņi dodas uz priekšu straujāk. Vai spēsim pielikt soli? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Aiga Pelane: Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan...