BILANCES SATURS

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Atā, Bilance! Esi sveicināta, Bilance! Šis žurnāla Bilance numurs ir īpašs — tas iezīmē mūsu kopīgā ceļa posma noslēgumu un vienlaikus arī jaunas ēras sākumu. Katrs Bilances izdevums līdz šim ir bijis kompass nodokļu un grāmatvedības jomā, sniedzot atbalstu brīžos, kad likumu un noteikumu labirinti šķiet sarežģīti. Taču, kā zināms, arī labam kompasam laiku pa laikam nepieciešama kalibrēšana, un pienācis laiks mūsu žurnālam kļūt plašākam, daudzveidīgākam un modernākam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Latvijas pirmrindniece ValmieraRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laiks pārmaiņām! Kad Bilance pirmo reizi nonāca pie lasītājiem, finanšu vide bija pilnīgi citāda. Ekonomiskā situācija mainījās strauji, un arī normatīvā regulācija un grāmatvedības normas piedzīvoja pastāvīgas pārmaiņas. Šajos mainīgajos apstākļos mūsu mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt jums visaktuālāko un noderīgāko informāciju. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ogre — valstspilsēta Rīgas pavēnīRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? Aiga Pelane: Ārpus Rīgas jaunus mājokļus ceļ kūtri, valsts sāk iesaistīties RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kvalitatīvu mājokļu trūkums reģionos, tai skaitā arī teju visās valstspilsētās, ir viens no būtiskākajiem reģionu atpalicības iemesliem. Nav mājokļu, nav darbinieku un nav arī iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāji sāk pamest teritoriju, neatrodot kvalitatīvu dzīves...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Dienas ar rudens smaržu Vai esat pamanījuši, cik rīti jau pilni ar rasu un ka diena smaržo pēc rudens? Tas ir laiks ne tikai skolēniem atgriezties pie saviem pienākumiem, ne tikai atvaļinājumu beigām, bet tas ir laiks, kad jāsāk domāt par grāmatvedību no gada pārskata skatpunkta. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Lielais pastarītis RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši (vēl kopš laika, kad Centrālā statistikas pārvalde apkopoja teritoriju attīstības indeksu) ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Aiga Pelane: Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pieteikšanās ir atvērta! Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Neizmantotā potenciāla pilsēta RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Kam atvaļinājums, kam karstākais darba cēliens! Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Latvijas ekonomikai jābalstās uz lielo pilsētu attīstību? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Žurnāla Bilance iepriekšējā analītisko rakstu sērijā par Latvijas ekonomikas vietu Baltijas valstu konkurencē kā viens no galvenajiem mūsu valsts atpalicības faktoriem iezīmējās tieši Rīgas vājākais sniegums galvaspilsētu konkurencē. Pasaules mērogā neskaitāmos pētījumos konstatēta lielāko pilsētu — urbāno attīstības centru — izšķirošā loma valsts, kā arī tās atsevišķo reģionu kopējā ekonomiskajā attīstībā. Šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu publikāciju ciklu, kurā apkoposim datus un analizēsim, cik sekmīgi attīstās Latvijas ekonomikas motori — 10 lielākās pilsētas jeb valstspilsētas (termins, kas ieviests pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un ietver Rīgu,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pat grāmatvedim ir jāatpūšas! Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Baltijas kaimiņi dodas uz priekšu straujāk. Vai spēsim pielikt soli? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Aiga Pelane: Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Grāmatvedība — darbs vai aicinājums? Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Baltijas ekonomiku sacensībā izšķirošā loma pieder galvaspilsētām? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Aiga Pelane: Latvijā kreditē kūtrāk nekā kaimiņos RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Neapstāties pie sasniegtā! Aprīlis ir grāmatvežiem pats aizņemtākais laiks, tāpēc šajā numurā mazāk ir rakstu par aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Gribu piedāvāt divas intervijas brīvajiem brīžiem. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā Baltijas ekonomiku attīstību ietekmējušas kaimiņvalstis? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Sakārtosim finanses Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Mūžu dzīvo, mūžu mācies — kā celt darbaspēka prasmes, lai attīstītu ekonomiku? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos? Aiga Pelane: Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gada deklarāciju laiks Laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus un sagatavot gada ienākumu deklarācijas, par to arī rakstām šajā žurnāla numurā un turpināsim nākošajos. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā atbrīvot biznesu no liekajiem birokrātijas valgiem RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Aiga Pelane: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Visās trīs Baltijas valstīs ievērojami līdzekļi ir akumulēti fondēto pensiju sistēmā, kur kopējā summa jau pārsniedz 18...

REDKOLĒĢIJA Vita Zariņa: Bilances redkolēģija sveic Jaunajā gadā! Lai gads ir bagāts ar labām domām, darbīgām dienām Un priecīgiem atelpas brīžiem. Lai mūsos mājo un valda godaprāts, Neatlaidīga griba saprasties, paciest un palīdzēt. Būs arī jaunā gadā rūpju stundas garas Un laimes mirkļi aši aizzibēs. Un sapņi būs un darbs, kas jāpadara, Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs. /K. Apšukrūma/ BILANCES KONFERENCE 2023 Vita Zariņa: Jaunā nodokļu reforma. Vai ir gaidāma un kad? Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kas Latvijai traucē sasniegt izcilību izglītībā un zinātnē? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kuras par galvenajām problēmām...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laimīgu Jauno 2024. gadu! Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Nākamreiz tiksimies jau janvārī, tāpēc novēlu — lai Jaunais 2024. gads ir mīlestības un prieka pilns, lai bilance un nodokļu pārskati vienmēr sakrīt, lai darbs sagādā prieku! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai ārvalstu investīcijas dos uzrāvienu ekonomikai? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Visi uz gadskārtējo konferenci! Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus.Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kāpēc biznesam Latvijā trūkst finansējuma? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Nodokļu izmaiņas vēl procesā Kamēr valdība diskutē par jaunā budžeta aktualitātēm un ar to saistītām nodokļu izmaiņām, mums nekas cits neatliek kā gaidīt rezultātu, un kā vienmēr ceram, ka mūsu ikdiena kļūs vieglāka, labāka, ērtāka. Ļoti ceru, ka līdz novembrim būs lielāka skaidrība un varēsim Bilances konferencē 24. novembrī pastāstīt par to, kas mūs sagaida nākamajā/ nākamajos gados. Tāpēc esam aicinājuši uz konferenci pārstāvjus no Finanšu ministrijas, kuri pirmie būs informēti par potenciālajām izmaiņām, un mūsu ekspertus, kuri skaidros ietekmi uz uzskaiti un nodokļiem. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Valsts atbalsts biznesam un eksportam — Baltijas valstu salīdzinājums RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Kas būs ar nodokļiem? Šajā numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Aiga Pelane: Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas,...