BILANCES SATURS

Iznācis žurnāla BILANCE septembra (Nr.17 (389.)) izdevums. Tajā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Ņina Vasiļevska: Iespējamās sekas, ja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāsedz no darba devēja kabatas Maija Grebenko: VSAOI maksāšanas kārtība 2017. gadā Valsts ieņēmumu dienests: Par VSAOI, sākot ar 2017. gada 1. janvāri Jūlija Loseva: Uzņēmumu ienākuma nodokļa grāmatvedības uzskaite NODOKĻI Ina Spridzāne: Zaudētie parādi – nodokļu aspekti FINANSES Ikars Kubliņš intervē Aivaru Rudi: Kad parādu vairs negribas par brāli Valdis Kronis: Uzņēmumu vadītājiem būs jāatbild par nepamatotiem parādiem ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Vai «summētam darbiniekam» ir savādāks normālais darba laiks? GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem septembrī NODERĪGI Redakcija: Pārskati, kas darba devējam iesniedzami VID par darba ņēmējiem, kuri nodarbināti ārvalstīs Redakcija: Fizisko personu ieņēmumu kodu papildinājums Redakcija: Strādājot pie 2017. gada budžeta, valdība atbalsta vairākus priekšlikumus ieņēmumu palielināšanai «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi septembrī ŽURNĀLU ABONĒT VAR ŠEIT

Iznācis žurnāla BILANCE augusta (Nr.15/16 (387/388) numurs.Darījumiem starp saistītajam personām Latvijas likumdošana vienmēr bija pievērsusi pastiprinātu uzmanību. Šoreiz Artūrs Breicis rakstā par procentu ieņēmumu atzīšanu, ja aizdevums izsniegts saistītajam uzņēmumam, stāsta lasītājiem par īpašu gadījumu: kā uzskaitīt procentus (un vai ir jāuzskaita šos procentus), ja rodas šaubas par aizdevuma pamata summas atgūšanu līgumā norunātajā termiņā. Kā iepriekšējās tēmas turpinājums, lasītājiem tiek piedāvāta VID uzziņa par nodokļa maksātāja tiesībām zināt savas tiesības konkrētā darījuma aspektā. Uzziņa ir vienīgais dokuments, kas juridiski pamato normatīvo aktu prasības ievērošanu un aizsargā to turpmāko pārbaužu laikā pat tad, ja pēcāk šis darījums tiks vērtēts savādāk. Tomēr uzziņa ir adresēts dokuments, tādēļ tās saturs attiecināms vienīgi uz jautātāju. Darba likuma (DL) normu interpretācijai un piemērošanai veltīts Maijas Grebenko raksts par bēdīgi slaveno 74.panta 1.daļas 8.punktu. MK noteikumi Nr.656 par minimālās stundas likmes noteikšanas kārtību netika adekvāti uztverti grāmatvežu vidū un pastāv risks, ka turpmāko pārbaužu laikā darba devējs...

Darba likums (DL) ir normatīvais akts, kuram jāapmierina gan personālvadības speciālistu, gan juristu, gan grāmatvežu vajadzības. Diemžēl veiktie grozījumi arī likuma darbības sešpadsmitajā gadā ne tuvu nav pēdējie – rudenī gaidāmi nākamie precizējumi. Šoreiz Maija Grebenko vērš grāmatvežu uzmanību DL 140. panta saturam, proti, par kādu pārskata periodu pantā ir runa, ja darbinieka darba laiks uzskaites veids noteikts kā summētais. Sakarā ar to, ka normālo darba laiku ir iespējams nostrādāt dažādos veidos, kļūst aktuāls jautājums par darbinieka nostrādātajām virsstundām. Likums nosaka atšķirīgu kārtību šo stundu uzskaitei (un attiecīgi – apmaksai). Jūlija Loseva vērš lasītāju uzmanību uzņēmuma maksājamo nodokļu duālajai būtībai: no vienas puses pastāv likumu prasības nodokļu aprēķināšanas kārtībai, bet vienlaikus pastāv grāmatvedības prasības nodokļu uzskaitei. Šīs prasības aptver vairākas fāzes: ja nodokļi ir samaksāti savlaicīgi (ar kavējumu), pārmaksāti, segti no citu nodokļu pārmaksas summām, atmaksāti uzņēmumam un tml. Rakstā skaidrots dažādu nodokļu uzskaites principi un sekas. Vēloties nodarboties ar lauksaimniecības produkcijas...

Valsts kontrole ir augstākā audita iestāde Latvijā, kas gadiem ilgi publiski ziņojusi par nelietderīgiem tēriņiem dažādās valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās. Parasti sabiedrības atmiņā tas paliek par “kārtējo nesodīto blēdību”, jo pilnvaru pieprasīt atbildību no negodprātīgajiem ierēdņiem Valsts kontrolei nav – pagaidām. Par to stāsta Ikars Kubliņš, kurš tikās ar Valsts galveno kontrolieri. Viss varētu mainīties ar patlaban Saeimā esošu likumu grozījumu pieņemšanu, kas ļautu Valsts kontrolei piedzīt zaudējumus no konkrētiem atbildīgajiem, fiziskajām personām. Starp tām var būt arī grāmatveži. Intervijā ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu iztirzājam iecerēto likuma izmaiņu būtību un analizējam kopējo situāciju valsts un pašvaldību iestādēs, īpaši pievēršoties grāmatvedības jautājumiem.Kārtējo reizi Justīne-Sofija Jaunzema iepazīstina mūs ar grāmatvedības “augstāko matemātiku”, proti, ar grāmatvedības standartiem, šoreiz tas ir Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) Nr. 21 “Ārvalstu valūtas kursa izmaiņu ietekme”. Drīz vien grāmatvežiem tiks piedāvāta autores grāmata, kurā tiks ietverti arī citi starptautiskie standarti, kas noteikti noderēs ikdienas darbā, jo prasības...

Iznācis žurnāla "Bilance" maija otrais numurs.Vairākus gadus atpakaļ bija liela problēma samainīt veikala nekvalitatīvu mantu pret derīgu, vai atgūt savu naudu, ja mainīt nebija pret ko atbilstošu. Šodien, pateicoties Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), tā vairs nav problēma, tomēr parādījās cita – vai garantijas remonts ir vai nav saistīts ar firmas saimniecisko darbību – raksta Maija Aleksejeva. Jautājums, protams, saistīts ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli.Iespējams, daudzi ir palaiduši garām grozījumus likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 34. pantā, kas nu jau gadu ir spēkā. Šie grozījumi faktiski skar vai var skart sociālo pabalstu saņēmējus, jo nezināšanas dēļ, tie paši sev iespējams sagādās nepatīkamus brīžus. Grozījumi minētajā pantā papildināja to gadījumu uzskaitījumu, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga ieturēt iepriekš piešķirtos un izmaksātos sociālos pabalstus (maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības). Likums par VSA šobrīd paredz veikt ieturējumus arī no bezdarbnieka pabalsta – par toMaijas Grebenko rakstā “Saņemot sociālos pabalstus, atsevišķos gadījumos jārēķinās ar varbūtību...

Iznācis žurnāla BILANCE maija pirmais numurs.Viena no problemātiskākajām grāmatvežu redzeslokā esošām tēmām ir saistīta ar nodokļu aspektiem, kas attiecas uz fizisko personu nodarbinātību ārvalstīs vai ārvalstnieku nodarbināšanu Latvijā. Šoreiz par to stāsta DIĀNA KĻUŠKINA rakstā “Ienākums par darbu ārvalstīs un ārvalstnieku ienākumu par darbu un pienākumu pildīšanu Latvijā”. Jautājums ir sarežģīts sakarā ar to, ka vienlaikus skar abus algas nodokļus (IIN un VSAOI), gan arī tas fakts, ka ārvalstis ir gan ES valstis, gan arī tās, kas pastāv ārpus Eiropas Savienības. Nodarbinot fizisko personu citā valstī ir svarīgi noskaidrot, vai starp valstīm ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija, kā arī sakarā ar kādu darbību ir gūts ienākums.Par PVN piemērošanu pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, veltīts INAS SPRIDZĀNES raksts, kas skaidro normas, kas noteiktas ES Padomes Īstenošanas regulā Nr.1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu Nr.282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu. Papildus minētajai regulai ir sagatavots arī ES Komisijas...

Grozījumi, kas skars uzņēmējus, kuri sūta darbiniekus strādāt ārvalstīs, ir saskaņoti visos līmeņos un drīzumā tiks pieņemti un stāsies spēkā. Runa ir par Darba likuma 14. pantu. Diemžēl diezgan ilgi šis jautājums bija sāpīgs (finansiāli), jo darba devējiem bija pieejami MK noteikumi Nr. 969, kas attiecas uz komandējumiem un darba braucieniem, bet nebija skaidrības par darbinieku nosūtīšanu un ar to saistītiem izdevumiem. Jaunajā redakcijā 14. panta vietā izveidoti trīs panti. Vai ar to pietiks? Maija Grebenko iepazīstina lasītājus žurnāla pirmajā rakstā. Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana un izmantošana gada pārskata sagatavošanā aprakstīta Jāņa Kusiņa izveidotā mācību materiāla turpinājumā. Iedziļinoties tajā noteikti augs grāmatveža kompetence. Pēdējā laikā lielas diskusijas ir izraisījuši PVN likuma grozījumi, kas paredz apgriezto vai reverso PVN piemērošanu attiecināt uz mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem, klēpjdatoriem. Likuma jaunā norma stājas spēkā ar šā gada 1. aprīli, taču vēl joprojām ir daudz neskaidrību par šīs prasības piemērošanas nosacījumiem. Gunta Kauliņa rakstā “Izmaiņas...

Elektroniskās deklarēšanas sistēma nodrošina ātru, ērtu un mūsdienīgu nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam un informācijas pieejamību tiešsaistē bez obligātas nepieciešamības apmeklēt VID klientu apkalpošanas centru – par to šajā BILANCES numurā. Raksta "Kā lasīt VID pārskatu "Atlikumu vēsture"" autore Iveta Bormane uzskata: lai gan dokumentu iesniegšana elektroniski mūsdienās ir ierasts process ne tikai VID, bet arī EDS lietotājiem, jautājumi par dokumentu iesniegšanas kārtību, EDS iespējām un veicamajām darbībām tiek saņemti pastāvīgi, visbiežāk par atspoguļoto informāciju pārskatā “Atlikumu vēsture” EDS sadaļā “Pārskati”. Turpinot gada pārskatu tēmu, publicējam Andreja Ponomarjeva un Svetlanas Šepeles izveidoto tabulu, saskaņā ar kuru ir iespējams konstatēt, vai konkrētās firmas gada pārskats atbilst likuma prasībām. Protams, šāda informācija būs nepieciešama grāmatvežiem, sastādot gada pārskatu vai konsolidēto gadu pārskatu par 2016. gadu, tomēr pie precizētām un savādāk izteiktām normām ir jāpierod laikus, turklāt šis materiāls jebkurā gadījumā ir jāapgūst. Zita Janitēna rakstā “Pašvaldību iestādes un dokumentu...

2017. gada 1. janvārī stāsies spēkā normas, kas skar nodokļa piemērošanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem un kas ir noteiktas Eiropas Savienības (ES) Padomes Īstenošanas regulā Nr. 1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu Nr. 282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu. Regulas normas tika izstrādātas, lai attiecībā uz šiem pakalpojumiem nodrošinātu lielāku skaidrību un pēc iespējas vienādu PVN piemērošanu visās dalībvalstīs. Par šo jautājumu sniegts skaidrojumus Inas Spridzānes rakstā. Līdz 2017. gadam nav tālu – atlika vien deviņi mēneši. Turpinot gada pārskatu tēmu, publicējam Andreja Ponomarjeva un Svetlanas Šemeles izveidoto tabulu, saskaņā ar kuru ir iespējams konstatēt, vai konkrētās firmas gada pārskats atbilst likuma prasībām. Protams, šāda informācija būs nepieciešama grāmatvežiem, sastādot gada pārskatu vai konsolidēto gadu pārskatu par 2016. gadu, tomēr pie precizētām un savādāk izteiktām normām ir jāpierod laicīgi, turklāt šis materiāls jebkurā gadījumā ir jāapgūst. Dzīvē var gadīties dažādi. Diemžēl kādā brīdī viens-otrs var zaudēt darbu. Ar kādu bezdarbnieka pabalstu...

Šajā Bilances numurā turpinām publicēt Andreja Ponomarjova un Svetlanas Šemeles apkopoto materiālu “Vai mūsu gada pārskats atbilst jaunajām prasībām?”. Šoreiz tas ir veltīts mazo sabiedrību gada pārskatiem. Pārbaudot sava izveidotā gada pārskata atbilstību Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām (kaut arī tas vēl nav obligāta prasība), grāmatvežiem būs iespēja pārliecināties par gatavību darbam 2016. gada apstākļos un par savu zināšanas līmeni un kompetenci. Informācijas nekad nav par daudz. Turklāt ņemot vērā, ka šā gada darbiem jābūt saskaņotiem ar jaunā likuma normām. Atgādinājumam par vecām patiesībām ir Maijas Grebenko informācija par nākamo periodu izdevumiem un ieņēmumiem sakarā ar to, ka jaunajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā precīzāk ir formulēta šo posteņu būtība. Turpat – atbilde uz lasītāja uzdoto jautājumu par uzkrājumu veidošanu šaubīgajiem debitoriem, to iespaidu uz UIN un korekciju UIN deklarācijā. Ņemiet vērā, ka līdz š. g. 30. jūnijam ir jāpaspēj pārreģistrēt firmas pamatkapitālu, kas daudziem uzņēmējiem arvien...

Iznācis žurnāla BILANCE februāra otrais numurs, kurā intervijā iepazīstinām ar tuvāk ar godpilnā titula GADA GRĀMATVEDIS 2015 ieguvēju AIJU ĒVELI, AS Tukuma Piens galveno grāmatvedi. Viņas nopelnus uzņēmuma darbības veicināšanā atzinuši dadzi kolēģi un uzņēmuma vadība, tāpat AS Tukuma Piens iekļauts lielāko nodokļu maksātāju sarakstā un saņēmis atzinību no no nodokļu administrācijas. Elektroniskās deklarēšanas sistēma nodrošina ātru, ērtu un mūsdienīgu nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bez obligātas nepieciešamības apmeklēt VID klientu apkalpošanas centru – par to raksta Sergejs Ņikitjuks. Kopš Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) ieviešanas 2007. gadā elektroniski iesniegto dokumentu skaits ir palielinājies no aptuveni 700 tūkstošiem iesniegtu dokumentu gadā līdz teju 4,5 miljoniem dokumentu 2014. gadā. Tagad EDS ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas e-pakalpojumiem. Viens no aktuālajiem jautājumiem līdz katra gada aprīlim ir likuma par UIN normu atkārtošana un likuma iespējamo grozījumu apzināšana. Gada pārskats tiek veidots reizi gadā, tādēļ grāmatvedim pat ar uzkrāto darba pieredzi...

Grāmatvežiem gads ir sācies ar iepazīšanos ar grāmatvedības normatīvo aktu saturu jaunā redakcijā. Tā, piemēram, 2015. gada 22. oktobrī tika pieņemts jauns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPKGPL), kā arī 2015. gada 22. decembrī pieņemti uz jaunā likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Jaunā GPKGPL pārejas noteikumi paredz, ka likuma noteikumus piemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016. pārskata gadu, brīdina grāmatvežus LR Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs un LR Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore Svetlana Šemele. Tātad grāmatvedības uzskaite par 2016. gadu visām sabiedrībām ir laikus jāpielāgo jaunā likuma un MK noteikumu prasībām, lai gada pārskatā par 2016. gadu vai 2016. gada starpperiodu pārskatos grāmatvedības uzskaites informāciju atspoguļotu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 2016. gada 1. jūlijā mainīsies pievienotās vērtības nodokļa piemērošana dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam. Autori Ilona Vēvere, Marina...

Janvāra otrajā numurā lasiet interviju ar žurnāla Bilance konkursa «Gada grāmatvedis 2015» balvas «Par mūža ieguldījumu» ieguvēju Allu Razuvajevu, VAS Latvijas dzelzceļš Finanšu daļas pamatlīdzekļu uzskaites nodaļas vadītāju. Gads sākās ar algas grāmatvežu galvas sāpēm: savādāk jārēķina minimālā stundas tarifa likme. Bilancē par to bija rakstīts vairākas reizes, tomēr arvien palikuši jautājumi un neskaidrības. Minimālās darba samaksas saņēmēju valstī ir diezgan daudz un to nodarbinātību veidu – arī. Turklāt vērojama un pietiekami izplatīta tendence uzrādīt darba devēju ziņojumos (par VSAOI un IIN) nepamatoti maz nostrādāto stundu skaitu. Pamatā tas ir saistīts ar izvairīšanos no VID pārmetumiem par neatbilstošu attiecīgai profesijai (amatam, specialitātei) vidējo stundas likmi. Katram darba devējam nav iespējams likt klāt uzraugu, tomēr praktiski “pieķert” šādus darba devējus var tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, salīdzinot kopējo darba laiku ar laiku, kad strādāja veikals vai bija ieslēgts kases aparāts… Pēc būtības jaunā pieeja stundas likmes noteikšanai balstīta uz vienādas attieksmes pret mēnešalgas saņēmēju...

Šajā žurnāla numurā grāmatvežiem tiek sniegts skaidrojums par programmatūras Microsoft Exel lietošanu.VIESTURS SLAIDIŅŠ ar piemēru palīdzību stāsta, ka ne visās grāmatvedības programmās rakstā aprakstīto datu grupēšanas un sakārtošanas iespējas ir pieejamas, bet visās modernās sistēmās ir iespēja atskaites datus eksportēt uz Excel vai līdzīgu formātu. Pēc tam jau šo informāciju var ērti apstrādāt Excel programmā. Rakstā apskatīti vairāki noderīgi padomi darbā ar Excel. Par reprezentatīvo vieglo automobiļu izdevumu uzskaites īpatnībām atgādina ŅINA VASIĻEVSKA sakarā ar grozījumiem, kas pieņemti likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Raksts ir papildināts ar norādēm izdevumu atspoguļošanai “Peļņas vai zaudājumu pārskatā”, ka arī korekciju veikšanai uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapā. Turpinot diskusiju par grāmatvedības uzskaiti namu pārvaldēs un ņemot vērā grozījumus PVN likumā par šā nodokļa piemērošanu RAITIS KALNIŅŠ un SVETLANA SOKOLOVA, skaidro, kam, kāds un kādēļ ir nepieciešams pārvaldīšanas līgums. Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas...

2015. gada 1. janvārī stājās spēkā lielākā grozījumu daļa Darba likumā. Tomēr vienai normai bija lemts mazliet aizkavēties. No nākamā gada 1. janvāra pienācis laiks stāties spēkā arī tai: MK 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”. Grāmatveži jau kādu laiku ir lietas kursā par grozījumu būtību un ir satricināti ar to, ka 2016. gadā stundas likme darbiniekiem būs nosakāma katru mēnesi un tā nemitīgi mainīsies, jo ir atkarīga ne vien no algas summas, bet arī no normāla darba laika stundu skaita mēnesī. Visus iepriekšējos gados stundas likme bija noteikta kā vidējais lielums un derēja gada laikā jebkuram mēnesim. Tagad katrā mēnesī likme ir cita. Kā mēs izskaidrosim darbiniekiem, ka 100 stundas vienā mēnesī ir apmaksātas savādāk nekā tik pat daudz stundu citā mēnesī? Uzdosim pretjautājumu: kā grāmatveži skaidroja darbiniekiem, ja, saņemot cieto algu, 10...