BILANCES SATURS

NO MŪSU PUSES Zemnieku kooperatīvā jārosās kā bitītei stropā Nu jau otro gadu visai Latvijas grāmatvežu ģildei par brīnišķīgu tradīciju ir kļuvusi ne tikai grāmatvežu, finansistu un citu jomas speciālistu ikgadējā nozīmīgā tikšanās Bilances konferencē Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi, bet arī – balvas Gada grāmatvedis pasniegšanas ceremonija. Tāpat kā pērn, arī šogad šā pasākuma galvenais atbalstītājs bija SEB banka. Uz aicinājumu novērtēt to svarīgo un atbildīgo darbu, kādu grāmatvedis veic ikvienā uzņēmumā vai iestādē, šogad atsaucās daudzi Latvijas uzņēmumi un iestādes, un balvas pretendentu izvērtēšana nebūt nebija vieglākais darbiņš, kas bija jāveic kompetentajai žūrijai. Šogad tika pat pieņemts lēmums pasniegt divas balvas: Gada grāmatvedis 2012 titulu ieguva Anda Ozoliņa, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS galvenā grāmatvede, bet balvu Par mūža ieguldījumu grāmatvedībā pasniedzām Lidijai Jansonei, būvfirmas SIA Jēkabpils PMK ilggadējai grāmatvedei. Vēlreiz sveicam laureātes un visus konkursa nominantus, no kuru darba precizitātes, lietpratīguma un erudīcijas lielā mērā...

NUMURA INTERVIJA Man nepatīk darīt darbu žāvājoties Bilances pašreizējais galvenais redaktors Guntis Rozenbergs žurnāla vadības grožus pārņēmis relatīvi nesen - šogad maijā, taču, sagaidot žurnāla 300. numuru, var droši apgalvot, ka Guntis Rozenbergs bijis tepat līdzās Bilancei kopš žurnāla iznākšanas pirmsākumiem. Izdevniecībā viņš ienāca laikā, kad Lietišķās informācijas dienests sāka izdot biznesa žurnālu Kapitāls. Drīz vien no makroekonomikas redaktora Guntis Rozenbergs kļuva par žurnāla Kapitāls galveno redaktoru. Vēlākajos gadus, kad biznesa žurnāla projekts nonāca jauno izdevēju rokās, Guntis palika uzticīgs Lietišķās informācijas dienestam un kļuva par tā Žurnālu nodaļas vadītāju un vienlaikus arī bija atbildīgs par Bilances izglītojošo semināru un kursu norisi. Iespējams, ne viens vien ilggadējais Bilances lasītājs, kurš ir arī apmeklējis žurnāla rīkotos seminārus, jau ievērojis allaž rosīgo, pozitīvi noskaņoto Rozenberga kungu, kuram vienmēr atrodas kāds uzmundrinošs un humorpilns vārds semināru dalībniekiem un lektoriem. Grāmatvedības speciālistu daiļā dzimuma vidū Guntis pat izpelnījies apzīmējumu – komplimentu teikšanas lielmeistars. Bilances galvenais redaktors...

NODOKĻI Par jaunajiem grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” Sagaidot jaunas izmaiņas nodokļu likumos, vispirms ikvienu interesē – vai tās skars mūs un kāda būs to ietekme uz maksājamo nodokļu apmēru, kā arī vai tās iespaidos administratīvās procedūras, kas saistītas ar nodokļu maksātāja pienākumiem. Jaunākās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa jomā no 2013. gada ir saistītas ar grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas tika virzīti 2013. gada budžeta likumprojektu paketes ietvaros. Likumprojekts 15. novembrī ir pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā, līdz ar to stāsies spēkā no 2013. gada 1. janvāra. Likumā ir būtiskas izmaiņas. Kā nozīmīgākās ir jāmin - nodokļa likmes koridora (0,2-3%) ieviešana, nodokļa apmēra pieauguma ierobežošanas zemei tiesību deleģēšana pašvaldībām vēl 2013. un 2014. gadā, atvieglojuma daudzbērnu ģimenēm ieviešana, nodokļa sloga pieaugums neapstrādātai lauksaimniecības zemei. Ja pašvaldība saistošajos noteikumos noteiks, ka neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamajai zemei tiek piemērota maksimālā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā, kopā ar likumā noteikto nodokļa papildlikmi (1,5%)...

Žurnāla Bilances 22. numurā lasiet: LIKUMDOŠANA Kāda ir negodīga komercprakse 2013. gada 1. janvārī būs piektā gadadiena, kopš Latvijā stājies spēkā Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (turpmāk – NKAL). Jau NKAL nosaukums satur likuma būtiskāko normu – negodīga komercprakse Latvijā ir aizliegta. Tomēr mūsu pieredze un laiku pa laikam mediju sniegtā informācija par atsevišķiem negodīgas komercprakses gadījumiem liek secināt, ka ne visiem komersantiem ir skaidra robeža, kuru pārsniedzot komercprakse atzīstama par negodīgu. Zvērināta advokāte, Zvērinātu advokātu biroja AmberLaw partnere INESE LAZDUPE rakstā Bilancē atgādina komersantiem negodīgas komercprakses pazīmes, kā arī iepazīstina ar negodīgas komercprakses regulējumu tos komersantus, kuri šajā jautājumā līdz šim nav iedziļinājušies. komercprakse ir uzskatāma par maldinošu, ja, ņemot vērā visas tās īpatnības un apstākļus, kā arī tajā izmantotos saziņas līdzekļa ierobežojumus, var secināt, ka: 1) tiek noklusēta būtiska informācija, kas vidusmēra patērētājam ir nepieciešama, lai pieņemtu uz informāciju balstītu lēmumu, un komercprakses ietekmē vidusmēra patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu...

GRĀMATVEDĪBA Grāmatvedība biedrībās, nodibinājumos, arodbiedrībās un reliģiskās organizācijās Sākot ar 2012. pārskata gadu, biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, tāpat kā līdz šim reliģiskās organizācijas, var kārtot grāmatvedību vienkāršā ierakstu sistēmā, ja to apgrozījums ( ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu. Biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā pārsniedz 25 000 latu, kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi nevalstiskās organizācijas saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas nevalstiskās organizācijas mantas stāvoklī . Zvērināta revidente, ekonomikas doktore GAIDA KALNIŅA Bilances rakstā sniedz vispusīgu ieskatu, kā pareizi un profesionāli būtu kārtojama grāmatvedības uzskaite nevalstiskajās organizācijās, piedāvājot arī piemērus. NODOKĻI Jaunais PVN likums vieš izmaiņas rēķinu izrakstīšanas, satura nodrošināšanas, piegādes un glabāšanas kārtībā No 2013. gada janvāra spēkā stāsies jaunais PVN likums. Tajā ir jauna būtiska sadaļa – par rēķiniem. Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, visām Eiropas Savienības...

GRĀMATVEDĪBA Krājumu uzskaite Gandrīz ikvienā sabiedrībā neatkarīgi no nozares, kurā tā darbojas, ir nepieciešams uzskaitīt krājumus. Atkarībā no darbības veida – pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība vai ražošana – krājumu uzskaite kļūst sarežģītāka un apjomīgāka. Pareizi izvēlētas krājumu uzskaites un novērtēšanas metodes nodrošina efektīvu krājumu pārvaldīšanu, kā arī kvalitatīvu grāmatvedības uzskaiti un savlaicīgu ticamu finanšu informācijas iegūšanu. Zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle SANITA DAMBE Bilancē raksta par krājumu uzskaites un novērtēšanas metodēm no iegādes līdz realizācijai. GRĀMATVEDĪBA Vai plānotās izmaiņas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” radīs problēmas uzņēmumiem? Jaunākajā likumprojektā „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (iesniegts Saeimā un iekļauts 2013. gada budžeta likumprojektu paketes ietvaros) ir paredzēts, ka, gadījumā ja avansa norēķinu persona laikus (90 dienu laikā) neveiks norēķinus par saņemto avansu, tad avansa izsniedzējam – uzņēmumam 91. dienā tas (vai tā daļu, par kuru norēķini nav veikti) būs jāuzskata par personas gūto (neto) ienākumu uz darba attiecību pamata,...

Bilances 19. numurā, kas iznāca 1. oktobrī, lasiet: GRĀMATVEDĪBA Zīlēšana par un ap čekiem: der vai neder...... Pēdējos mēnešos pastiprināta uzmanība pievērsta attaisnojuma dokumentu nozīmei un noformēšanai, kaut gan pati ideja nav jauna. Praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante MAIJA GREBENKO detalizēti un ar piemēriem analizē vieglo un reizē ne tik vieglo attaisnojuma dokumentu un čeku lietu. M. Grebenko raksta: „Domāju, daudzi lasītāji atceras padomu — mēneša beigās savākt „nepareizos” čekus (kvītis) ar iztrūkstošiem rekvizītiem, braukt pie izsniedzēja (pakalpojuma sniedzēja) un lūgt izrakstīt pilnīgu nodokļa rēķinu. Citādi bija jāmaksā no savas kabatas! Mēģināsim uzlikt praktiskos punktus uz „i”, pamatojoties uz noteikumos ierakstītā.” NODOKĻI Balto stārķu zeme… jeb Pārdomas par Latvijas fiskālo un finanšu politiku Kopš 2008. gada rudens fiskālā un finanšu politika ir kļuvusi par Latvijas ekonomiskās politikas sinonīmu. Sabiedrība regulāri saņem ziņas par valsts budžeta stāvokli, kas apvītas ar paziņojumiem par politiķu un valdības atbildību par valsti, skarba darba un varonības pilnu...

Pamatlīdzekļu vērtība uzskaitē Pamatlīdzekļi ir katram uzņēmumam, tie parasti veido būtisku daļu kopējos uzņēmuma aktīvos. Tāpēc saprotama Bilances lasītāju interese un jautājumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzskaiti un vērtību. Bilances redaktore VITA ZARIŅA apvienojusi uzdotos jautājumus, lai uz tiem atbildētu savā lietpratīgajā rakstā. Praksē nereti ir grūti atšķirt, kas ir pamatlīdzeklis un kas ir inventārs. Principiāla atšķirība starp materiālajiem aktīviem un inventāru ir atkarīga no tā, kādiem mērķiem sabiedrība paredzējusi lietot šos objektus. Tas nozīmē, ka viens un tas pats aktīvs vienā uzņēmumā var būt aktīvs un citā inventārs. Iepriekšējās vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanas nodokļu tiesību un juridiskā nenoteiktība Iepriekšējā vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu (angliski – Advance Pricing Agreement) ir nodokļu maksātāja iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu ar nodokļu administrāciju, kas apliecina atbilstošu transferta cenu metodoloģiju, lai noteiktu godīgas konkurences principu darījumos ar saistītām personām, kas nodokļu maksātājiem ļauj izvairīties no nodokļu sekām...

Jaunie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām jeb Valsts jaunie soļi cīņā pret pelēcību un ēnām Ar 2012. gada 21. jūnija grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" ieviestas jaunas būtiskas normas. Šie grozījumi skar nākamos pelēkā sektora jeb ēnu ekonomikas apkarošanas centienus. Vienas no būtiskām normām ir tās, kas liek sekot saviem darījumu partneriem, vai tie nav VID „melnajā sarakstā”. Acīmredzot daudziem tagad jāievieš nodokļu risku vadības politika neatkarīgi no vēlmēm un iespējām iekļūt uzņēmumu «baltajā sarakstā», paredzot sistēmu, kā pārbaudīt vismaz darījumu partnerus, kuru darījuma summas sākas ar Ls 1000. Pretējā gadījumā jaunajos likuma grozījumos paceltais Damokla zobens cirtīs nežēlīgi: ja nodokļu maksātājs veic darījumu ar tādu nodokļu maksātāju, kuram VID apturējis saimniecisko darbību, un darījums vai kopējā darījumu summa pārsniedz Ls 1000, izdevumi, kas nodokļu maksātājam radušies šādas rīcības rezultātā, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. SORAINEN partneris Jānis Taukačs rakstā speciāli Bilancei analizē būtiskāko izmainītajās normās...

Bilances 15/16. (291/292) numurā, kas iznāca 3. augustā, varat lasīt: NODOKĻI Uzņēmumu „baltais saraksts” jeb Padziļinātās sadarbības programma: gūstamais labums un nodokļu maksātāja pienākumi 7. jūlijā sākusies nodokļu maksātāju pieteikšanās Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusam, lai saņemtu programmas dalībniekiem paredzētās valsts piedāvātās priekšrocības un atvieglojumus. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Kritēriji programmas dalībnieka statusa iegūšanai, pieteikuma paraugs, tā iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, iekļaušanas programmā un izslēgšanas no tās kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 459 „Noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmas darbību”. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska rakstā Bilancei skaidro, kādas ir prasības, lai iegūtu šo patiesi labo statusu un ko tas reāli var dot šiem uzņēmumiem. Protams, kā ikviena jauna lieta, šī izraisa daudz jautājumu un sastopama ir arī skepse, bet iecerēts viss esot labi. NODOKĻI Valsti var cienīt un mīlēt,...

Bilances 13/14. (289/290) numurā, kas iznāca 4. jūlijā, varat lasīt GRĀMATVEDĪBA Nodokļu piemērošanas kārtība dividendēm Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un ienākuma no personālsabiedrības uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts (IIN likuma 16.1 p. 2. d.). Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Ja dividendes aprēķina par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām, tad par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un līdz ar to arī dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes izmaksātas, un pienākums ieturēt nodokli no akciju turētājam vai starpniekam izmaksātajām dividendēm par publiskajā apgrozībā esošām akcijām un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar maksātāju (IIN likuma 16.1 p. 8. d.). No minētajām likuma normām secināms, ka vienlaikus ar peļņas sadales un dividenžu aprēķināšanas brīdi sabiedrībai ir pienākums aprēķināt maksājamo nodokli, kas ir...

Bilances Zelta komplekta abonenti saņem jauno Bilances pielikumu- Izmaiņas akcīzes nodokļa deklarēšanas kārtībā. Pielikuma autore - Baiba Šmite, Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes Informācijas koordinācijas daļas vadītāja. “Akcīzes nodoklis kā patēriņa nodoklis skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo, kaut arī tiešo akcīzes nodokļa maksātāju skaits ir visai neliels, netieši ikviens degvielas patērētājs, alkoholisko dzērienu vai cigarešu pircējs dod savu ieguldījumu valsts buddžetā. Akcīzes ietekmi jūt pat tie, kas nelieto alkoholu, nesmēķē un pārvietojas ar dabai draudzīgiem transportlīdzekļiem, jo akcīzes nodoklis tiek piemērots arī kafijai, bezalkoholiskajiem dzērieniem un dabasgāzei, kas nodrošina siltumu lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju mājokļu,” teiks Bilances pielikuma ievadā. PIELIKUMA SATURS Izmaiņas normatīvajos aktos Izmaiņas, kas skar visas akcīzes nodokļa deklarācijas Izmaiņas, kas skar naftas produktu akcīzes nodokļa deklarāciju Izmaiņas, kas skar alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarāciju Izmaiņas, kas skar tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarāciju Izmaiņas, kas skar kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarāciju Izmaiņas, kas skar dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarāciju...

Kopā ar 15. februāra Bilances numuru Bilances abonenti saņem arī pielikumu Kādēļ nepieciešama pievienotās vērtības nodokļa deklarācija par taksācijas gadu. Bilances pielikumā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas nepieciešamību skaidro Inese Peipa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Bilances pielikuma ievadā teikts: "Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācija par taksācijas gadu ir viens no tiem Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamajiem dokumentiem, par kura lietderību daļa nodokļa maksātāju izsakās visai skeptiski. Tas zināmā mērā ir saistīts ar to, ka taksācijas gada ietvaros par attiecīgajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem apliekamās personas jau iesniedz taksācijas perioda nodokļa deklarāciju, un varētu likties, ka, mehāniski saskaitot taksācijas periodos aprēķinātās PVN summas vai priekšnodokļa summas, ir iegūstamas precīzas budžetā maksājamās vai no budžeta atmaksājamās PVN summas par taksācijas gadu. Tomēr, šādi summējot taksācijas perioda nodokļa deklarācijās aprēķinātās budžetā maksājamās vai no budžeta atmaksājamās PVN summas, par taksācijas gadu aprēķinātā summas nebūs precīzas gadījumos, ja:...