BILANCES novembra numurā lasiet

REDAKTORES SLEJA

Vita Zariņa: Grāmatvedības nozare globālu pārmaiņu priekšā

Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi, uzsvērts vieno no novembra numurā publicētajiem rakstiem. Lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus, raksta autore ielūkojusies atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā.

GRĀMATVEDĪBA

Ilze Palmbaha: Grāmatvedības nākotne: tehnoloģiju, talantu un ilgtspējas krustpunktā

Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi. Rakstā aplūkosim galvenos secinājumus no šiem avotiem, lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus. Lai saprastu globālās tendences un izietu no ikdienas rutīnas, ir svarīgi paskatīties, kā šīs pārmaiņas tiek risinātas pasaules līmenī. Mēs ielūkosimies tajās atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā.

Solveiga Karīna Jevdokimova: Klientu pienākumi un atbildība NILLTPFN kontekstā: ko jāzina pakalpojumu sniedzējam

Pēdējo gadu laikā būtiski pieaug ārpakalpojuma grāmatvežu atbildība saistībā ar NILLTPFN likuma izpildi. Lai arī vairums grāmatvežu rūpīgi seko līdzi savai atbilstībai, nereti tieši klientu pasivitāte vai nevēlēšanās sniegt informāciju rada būtiskus riskus. Šajā rakstā aplūkosim, kādas ir klientu tiesības un pienākumi šajā procesā, kā arī to, kā pakalpojumu sniedzēji var pasargāt sevi no iespējamajiem zaudējumiem.

NODOKĻI

Inese Helmane: Vienošanās līgumus ar VID slēdz arvien vairāk

Jau vairāk nekā divus gadus ir spēkā jaunais nodokļu kontroles regulējums — nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var vērsties ar iesniegumu pie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. Par vienošanās līguma noslēgšanu sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā un ieguvumiem no vienošanās līguma noslēgšanas skaidro Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja.

Ikars Kubliņš: Kā uzņēmumam pārvaldīt sankciju riskus?

Sankciju režīmu pieaugošā sarežģītība un ģeopolitiskā spriedze ir padarījusi sankciju risku pārvaldību par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, īpaši sadarbojoties ar paaugstināta riska valstīm. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku un citiem privātā un valsts sektora pārstāvjiem ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast, apzināties un pārvaldīt sankciju riskus savā ikdienas darbībā. Vadlīnijās sniegto informāciju tiešsaistes mācībās uzņēmējiem skaidroja Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja, un Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas padomnieks.

JURISTA KOMENTĀRS

Inese Siliņa: Kā parādos ieslīgušai fiziskajai personai iegūt «otro iespēju»?

Mūsdienās tiek pieļauts, ka cilvēks var kļūdīties — uzņemties pārlieku lielas finansiālās saistības, bet dažādu iemeslu dēļ personas ienākumi var samazināties. Lai risinātu šo situāciju un dotu «otro iespēju», atkarībā no parāda apmēra var uzsākt personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Par risinājumiem, kā atbrīvoties no parādsaistībām, informē Alla Ličkovska, Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore. Viņa uzsver, ka otrā iespēja tiek dota tikai godprātīgam parādniekam, kurš atzīst savas saistības un ir gatavs pildīt likumā noteiktos pienākumus.

Iveta Zelča: EST atziņas lietā par aizliegumu netieši diskriminēt darba ņēmēju tā aprūpējamā invaliditātes dēļ

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. septembrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C38/24 [Bervidi] (i) (G.L. pret AB SpA), kurā tika skatīts jautājums par darbinieka, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti, iespējamo netiešo diskrimināciju un darba devēja pienākumu veikt darba «saprātīgu pielāgojumu», kas nepieciešams bērna aprūpei. Lieta ir par Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. panta, 2. panta 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kas saistīts ar atšķirīgu attieksmi pret darba ņēmēju, kurš pats nav ar invaliditāti, bet kurš aprūpē savu bērnu ar invaliditāti, kā arī par šīs direktīvas 5. panta interpretāciju, kas saistīts ar darba devēja pienākums veikt saprātīgus pielāgojumus.

TIESĪBAS

Kaspars Rācenājs: Vai valdes loceklis, kurš pret atlīdzību sniedz pakalpojumus kapitālsabiedrībai, ir kvalificējams kā darbinieks?

Šajā Latvijas Republikas Senāta skatītajā lietā meklējamas atbildes uz jautājumiem, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var būt «darba ņēmējs» Eiropas Savienības tiesību izpratnē un kāda tam ir ietekme uz atvaļinājuma kompensāciju. Tāpat skaidrots, vai valdes loceklis prasībā par atlīdzības piedziņu un citiem prasījumiem ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, ja tiek atzīts par darbinieku.

Evija Mugina: Publisko iepirkumu jomā plānotās strukturālās izmaiņas

Publisko iepirkumu reformas ietvaros, kā arī Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektā ir paredzētas gan vairākas būtiskas sistēmas izmaiņas, gan atsevišķi normu labojumi, kas kopumā vērsti uz iepirkumu sistēmas un regulējuma efektivizēšanu. Rakstā sniegts ieskats galvenajos reformas virzienos, detalizēti neanalizējot atsevišķu normu regulējumu.

ATTĪSTĪBA

Inga Jefrēmova: Nodokļu maksātāju reitinga sistēma — mazo uzņēmēju viedoklis

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir Valsts ieņēmumu dienesta veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Reitinga mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. VID mājaslapā sadaļā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir apskatāma informācija par to, kādu reitingu uzņēmums var saņemt, reitinga skaidrojumu un kādi dati tiek vērtēti, piešķirot reitingu.

Inese Helmane: Četri biežākie riski zīmola drošībai un vērtībai

Žurnāla oktobra numura publikācijā «Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmē» skaidrojām, kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību. Šajā rakstā skaidrosim, kādi ir četri biežākie riski zīmola drošībai un vērtībai un kādi ir ieguvumi no preču zīmes reģistrācijas. Par zīmola riskiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, Eiropas Savienības preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte.

NODERĪGI

Ikars Kubliņš: Pensiju sistēmu reforma — vai Latvijai jāskatās Igaunijas un Lietuvas eksperimentu virzienā?

Divas Baltijas valstis — Igaunija un Lietuva — uzdrošinājušās mest izaicinājumu vienam no galvenajiem instrumentiem, ar kura palīdzību iedzīvotāji uzkrāj līdzekļus vecumdienām. Proti, sistēmai, kurā noteiktu daļu no algas pārskaita privātiem fondu pārvaldītajiem, kas cenšas šos līdzekļus akumulēt un vairot, ieguldot finanšu tirgos. Aiz šī formulējuma slēpjas visiem labi zināmais jēdziens — pensiju 2. līmenis. Igaunija pensiju 2. līmeni «atvēra» jau 2021. gadā, ļaujot visiem, kas to vēlas, izņemt tajā ieguldītos līdzekļus un izstāties no tā. Savukārt Lietuva ko līdzīgu nolēmusi darīt tagad, sākot ar 2026. gadu. Kāpēc šādas tendences rodas? Ko parādījusi un pierādījusi Igaunijas pieredze — kāds ir «sausais atlikums» no tās? Vai Lietuva to ņēmusi vērā savas reformas izstrādē un kādus secinājumus, uz šīm norisēm raugoties, var izdarīt Latvija?

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi novembrī

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Abonenti žurnāla nozīmīgākos rakstus var saglabāt ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!