REDAKTORES SLEJARudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem.
GRĀMATVEDĪBA
Inese Helmane: Par papildu labumiem darbiniekiem var vienoties koplīgumāKoplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, tostarp tādus, kas nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar koplīguma noslēgšanas niansēm un kuros gadījumos likums paredz nodokļu atvieglojumus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kameras rīkotajā vebinārā «Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredzētie nodokļu atvieglojumi un koplīgums: ietaupījums un samazināts administratīvais slogs» iepazīstināja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes locekis, un Toms Šulmanis, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts.
Solveiga Karīna Jevdokimova: Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana: vai mērķis ir sasniegts?No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests uzsāka ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un vienlaikus izveidoja Publisko reģistru. Likumdevēja sākotnējais nodoms bija loģisks un sabiedrībai nozīmīgs — radīt uzticamu valsts atzītu mehānismu, kas palīdzētu pakalpojuma ņēmējiem identificēt kvalificētus un profesionālus grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus. Līdz tam uzņēmējiem nebija iespējas pārliecināties par grāmatveža kompetenci, paļaujoties tikai uz reputāciju un personīgiem ieteikumiem.
Ilvija Ozoliņa: Darba devēja maksājumu veidi darba ņēmējam un to aprēķināšanas kārtībaJēdziens «darba samaksa» un «darba alga» nav sinonīmi. Darba samaksa ir plašāka un tās saturu definē Darba likuma 59. pants, kas noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Turpmāk rakstā detalizētāk apskatīšu katru no darba samaksas sastāvdaļām.
Uzņēmumu reģistra lēmums: Saņemot VID atzinumu par nodokļu riskiem, var atteikt izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrāUzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra pienākumu izpildītājs Sandis Karelis 2025. gada 23. jūlija izskatīja kādas komercsabiedrības iesniegumu, kurā apstrīdēts valsts notāra atteikums izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā — ierakstīt konkrētu personu kā ieceltu valdes locekļa amatā. Atteikumam par pamatu ir bijis Valsts ieņēmumu dienesta atzinums par nodokļu riskiem.
FINANSES
Aiga Pelane: Parāds nav brālis, bet iespēja, kas jāizmantoLatvijas tautsaimniecības galvenais izaicinājums ir ne tik daudz valsts parāda pieaugums, cik vajadzība iekustināt daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Parāds, protams, nav brālis, taču valsts aizsardzībai līdzekļu trūkst un gaidīt, kamēr mēs tos visi kopā nopelnīsim, nav laika. Valdība nav gatava celt arī nodokļus, kā to izdarīja kaimiņvalsts Igaunija. Tāpat ļoti uzmanīgi tiek «griezti» arī valsts izdevumi, veidojot nākamā gada budžetu. Alternatīvai — daudz būtiskāk samazināt izdevumus medicīnai, izglītībai, kultūrai un uzņēmēju atbalstam — nav politiskā atbalsta, jo galu galā tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tieši tāpēc šobrīd papildu līdzekļu piesaiste aizsardzībai notiks galvenokārt uz aizņemšanās rēķina. Un Latvija to var atļauties.
Nadežda Korobčenko: Nozīmīgas Senāta atziņas nodokļu piedziņas jautājumos:Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā ik pa laikam tiek izskatītas kasācijas sūdzības, kurās nodokļu maksātāji uzskata, ka, izšķirot strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu, zemāko instanču tiesas lēmumi ir bijuši kļūdaini, jo likuma «Par nodokļiem un nodevām» normas nav piemērotas vai interpretētas tā, kā to paredzējis likumdevējs. Piedāvājam ieskatu divās šādās lietās.
Nikola Dukule: Pienākums konkretizēt darba vietu, ja darbinieku var nodarbināt dažādās vietāsAugstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā spriedumā lietā SKC–192/2025 sniedzis nozīmīgas atziņas par darba devēja pienākumu konkretizēt darbinieka darba vietu gadījumos, kad darba līgumā paredzēta iespēja darbinieku nodarbināt dažādās vietās, un uzteikuma termiņa aprēķināšanu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā.
Iveta Zelča: EST par pienākumu informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju un termina «bez liekas kavēšanās» iztulkojumuEiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C–665/23, IL pret Veracash SAS, kurā tika skatīts jautājums par maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumu «bez liekas kavēšanās» informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājumu instrumenta (maksājuma kartes) nozaudēšanu, zādzību, nelikumīgu piesavināšanos vai neatļautu izmantošanu. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu.
TIESĪBAS
Kaspars Rācenājs: Ko nevar uzskatīt par tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu?Vai dalība tiesas procesā bez advokāta un nespēja pieslēgties tiesas sēdei MS Teams platformā ir tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums? Kuram jāpierāda, ka bijušas tehniskas problēmas pieslēgties tiesas sēdei? Cik svarīgi ir laikus iesniegt tiesā pierādījumus un kādas sekas, jo to neizdara?
ATTĪSTĪBA
Inese Helmane: Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmēZīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (ISO 10668 un ISO 20671) un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu zīmolu iespējams novērtēt naudas izteiksmē, izmantot kā ieguldījumu, atsavināt, ieķīlāt, kā arī nodot lietošanā ar licencēm vai franšīzēm. Būtiski ir divi jautājumi: kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību? Par šiem jautājumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, ES preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte.
NODERĪGI
Laila Kelmere: Kā pašnodarbinātajam izbeigt saimniecisko darbībuJaunietis, kurš mācījās 11. klasē, vasaras periodā strādāja par ēdienu piegādes kurjeru un reģistrējās kā pašnodarbinātā persona — saimnieciskās darbības veicējs (vispārējā kārtībā). Nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Atsākot mācības septembrī, jaunietis vairs šo darbu neveiks. Kā var izbeigt saimniecisko darbību un vai vecāks var jaunieti atkal algas nodokļa grāmatiņā norādīt kā apgādībā esošu personu?
Ieva Šterna-Tikaiže: Kā rīkoties, ja ir izmaksāta vai saņemta balva konkursā vai sacensībāsLai vairotu iedzīvotāju interesi par dažādām aktivitātēm un sporta veidiem, bieži tiek rīkoti konkursi un amatieru sacensības, un fiziskās personas, kas tajās piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu — fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to — šajā rakstā.
Ikars Kubliņš: Finanšu krāpnieku tīklos var iekrist ikviensLai gan finanšu krāpniecības shēmas faktiski saglabājas nemainīgas, tomēr iedzīvotāji uz tām turpina «uzķerties», turklāt maldīgi uzskatīt, ka tie ir tikai mazizglītotie vai lētticīgie. Krāpnieki izmanto izsmalcinātas pieejas, kas Latvijā šogad tiem ienesušas vidēji miljons izkrāptu eiro mēnesī. Kā iespējams sevi pasargāt, kas jau paveikts un kas vēl nepieciešams, lai ar šīm shēmām cīnītos, Saeimas rīkotajā konferencē «Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai» septembrī sprieda Finanšu nozares asociācijas, Valsts policijas, Latvijas Bankas un CERT.LV pārstāvji.
Maija Grebenko: Kā «dzīvo» un mainās pensijas kapitāls un pati pensijaLatvijā ir vairāk par pusmiljonu dažādu pensiju (un atlīdzību) saņēmēju. Rakstā apkopota informācija par pensijas kapitāla veidošanas pamatiem, tai skaitā par pensijas kapitāla izmaiņas īpatnībām, kā arī paskaidrotas dažas būtiskas nianses, kuras jāņem vērā, lai senioru pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, savlaicīgi un turpmāk viņiem labvēlīgi. Diemžēl bieži mūsu ļaudis neorientējas likumdošanā, kas būtiski ietekmē viņu vitālas intereses. Statistikas dati liecina, ka ap 20% strādājošo pensionāru nezināja, ka viņiem ir tiesības pieprasīt pārrēķināt pensiju saistībā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas, kā arī pēc indeksācijas. Vēl daļa kādreiz zināja, bet «aizmirsa» par šo pasākumu. Citiem pietrūka laika iesnieguma rakstīšanai… Kārtējā pensiju pārskatīšana (indeksācija) šogad kā parasti notika 1. oktobrī.
Abonenti žurnāla nozīmīgākos rakstus var saglabāt ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.
Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
