Darbnespējas summas noteikšana, ja darba grafiks nemitīgi mainās

Jautājums: Uzņēmumā kopā strādā četri darbinieki. Laiku pa laikam kāds saslimst, iet atvaļinājumā vai atrodas citā prombūtnē. Atkarībā no apstākļiem promesošo darbinieku aizvieto tie paši (palikušie) darbinieki. Tātad grafiks pastāvīgi tiek precizēts.

Savukārt, ja saslimst „aizvietotais”, tad rodas jautājums: kā apmaksāt tam slimības naudu? Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pantā teikts: aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore un grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore

Juristi parasti saka, ka likumam ir burts un ir gars. Šajā situācijā garam ir „doma”, ka darbiniekam attiecīgajā periodā jāsaglabā tie paši apstākļi, kādi bija iepriekš. Lai būtu iespējams sasniegt šo mērķi, grāmatvedim jānosaka dienas vidējā izpeļņa (no kuras noteiks attiecīgos procentus). Ņemot vērā, ka jautājumā minētie darbinieki parasti nodarbināti ar summēto darba laika uzskaiti, bet brīžiem ar normālo darba laika uzskaiti, vienkāršā ceļā sešu mēnešu darba samaksas dalīšana ar nostrādāto dienu skaitu  nedos vajadzīgo rezultātu (katrā darba dienā stundu skaits ir atšķirīgs). Turklāt nav saprotams, kurām dienām slimības laikā šo dienas vidējā izpeļņa būtu jāpiemēro.

Tādēļ uzskatu, ka ir jāizmanto DL 75. panta 4. daļas algoritma otrais teikums (ņemot par pamatu stundas, jo tās tik un tā visiem ir uzrādītas darba devēja ziņojumā). Grāmatvedim jānosaka:

1. Stundas vidējā izpeļņa pēdējo sešu kalendāra mēnešu periodā.
2. Kalendāra darba dienu skaits (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.
3. Vidējais nostrādāto stundu skaits darba dienā (dalot 1. ar 2.); šim rezultātam nav sakara ar reāli strādātām stundām dienā, tomēr tas dod iespēju taisnīgi un loģiski veikt turpmākos aprēķinus.
4. Dienas vidējā izpeļņa (reizinot 1. ar 3.) (tā ir attiecināma it kā uz normālo darba laiku, jo aprēķinā (2.) tika izmantotas kalendāra darba dienas).

Sakarā ar ar to, ka iepriekš aprakstītās darbības balstījās uz normālā darba laika dienām, arī slimības periodā jāapmaksā tieši normālā darba laika dienas, proti, nedēļas darba dienas (piemērojot attiecīgus procentus).

Pēc šāda principa ir iespējams veikt aprēķinus arī atvaļinājumiem, jo jautājumā minētajiem darbiniekiem nav iespējams noteikt (prognozēt) dienas, kurās tiem it kā būtu bijis jāstrādā (ja nebūtu atvaļinājuma).

JAUTĀJUMUS EKSPERTIEM UZDODIET ŠEIT!