Kultūras ministrija vērsīsies vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, lai padziļināti tiktu skatīta specifisku kultūras nozares uzņēmumu problemātika saistībā ar Covid19 ierobežojumiem.
Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors savukārt uzsver, ka valdības atbalsta mehānismi diskriminē tos uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma š.g. martā – vai nu vispār apstādinot darbību, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos.
Problēmas būtība slēpjas noteiktajos kritērijos, kur par pamatu tiek ņemts apgrozījuma kritums pēdējo trīs mēnešu laikā.
"Uzņēmumi, kuri krīzi pārcieš no pandēmijas sākuma, saskaras ar ievērojamu apgrozījuma kritumu (50-80%) salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, bet, atrodoties pilnīgā vai daļējā dīkstāvē, nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši novembra mēnesī. Tas tādēļ, ka kopš krīzes sākuma to apgrozījums ir krities līdz minimumam, un ir konstants visu COVID laiku neatkarīgi no tā ir vai nav spēkā ārkārtas situācija. Rodas iespaids, ka, pieņemot šādu regulējumu, netiek ņemti vērā tie uzņēmumi, kuri krīzes laikā nodrošina sava uzņēmuma izdzīvošanu pašu spēkiem (investējot uzkrājumus, ņemot aizņēmumus, arī izmantojot līdzšinējos valsts atbalsta mehānismus),” akcentē Ģ. Majors.
Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padome darbojas kā konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt pasākumu rīkošanas sektora attīstību un sekmēt valsts institūciju un pasākumu rīkošanas sektora profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos. Padome Kultūras ministrijā izveidota 2020. gada 22. aprīlī.
Šeit var iepazīties ar noteikumu projektu.
