Žurnāla marta numurā informējām par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma 2022. gada 18. decembrī. Direktīva paredz arī noteiktus ilgtspējas ziņošanas standartus, kas tuvākajos gados būs jāievēro ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas, uzņēmumu. 

Vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?”, ko rīkoja revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmums KPMG Baltics, Ieva Kustova, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, akcentēja, ka ilgtspējas ziņošanas standarti pagaidām vēl nav apstiprināti. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijai izskatīšanai 2022. gada 22. novembrī un plānots, ka tiks apstiprināti līdz 2023. gada vidum.

Tā kā tie ir vispārīgi standarti, tad paredzēts, ka atsevišķām nozarēm, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs atsevišķi standarti. „Gāzes un naftas pārstrādes vai lauksaimniecības nozares uzņēmumiem ir savas nianses vai specifika, piemēram, attiecībā uz piegāžu ķēžu darbību, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, tāpēc ir vajadzīgi arī atšķirīgi standarti,” skaidroja I. Kustova, pieļaujot, ka MVU dažās jomā varētu būt atviegloti ilgtspējas ziņošanas standarti. Paredzēts, ka nozaru un MVU standartus apstiprinās līdz 2024. gada jūlijam.

Kopumā 12 standarti

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS) nav viens dokuments, kur viss ir izklāstīts no „A” līdz „Z”. Tie kopumā ir 12 standarti, kurus savukārt var iedalīt sekojoši:

• vispārējie ziņošanas principi (cross–cutting);
• ilgtspējas tēmu jomas.

Divas obligāti ziņojamās jomas ir:

• ESRS E1 klimats;
• ESRS S1 pašu darbaspēks.

Klimata pārmaiņu joma ietver visu, kas saistīts ar siltumnīcefektu gāzu (SEG) emisijām, to apjomiem, mazināšanas iespējām, mērķiem utt.

Savukārt ar pašu darbaspēku ir domāti uzņēmuma darbinieki, uzskatot, ka jebkuram pietiekami lielam uzņēmumam darbinieki ir ilgtspējas jautājums – svarīga ir viņu labbūtība, drošība, izaugsme, cilvēktiesības utt.

Lai noskaidrotu, par kuriem no ilgtspēju jomu standartiem uzņēmums ziņos, tam vispirms ir jānosaka savas būtiskās ilgtspējas jomas.

Jomas, kuras ietver ziņošanas standarti

Kādas jomas ietver Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti? Divi standarti apraksta vispārējos ziņošanas principus un stratēģiju, (ilgtspējas jomu) pārvaldību un būtiskuma novērtējumu. Pārējie desmit ir tematiskie standarti, kas ietver vidi, sociālos aspektus un pārvaldību.

Vidi ietver:

• klimata pārmaiņas;
• piesārņojums;
• ūdens un jūras resursi;
• bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas;
• resursu izmantošana un aprites ekonomika.

Savukārt sociālos aspektus ietver:

• pašu darbaspēks;
• darbinieki vērtību ķēdē;
• ietekmētās kopienas;
• klienti un gala lietotāji.

Pārvaldība ietver vienu standartu – biznesa ētika (interešu konfliktu pārvaldība, pretkorupcijas pasākumi u.c.).

Kopējais indikatoru skaits, kas uzņēmumiem būtu jāsniedz, visās 12 jomās ir 82. Taču ne visi no standartiem ir obligāti. Tieši kuri no standartiem būs jāpiemēro, ir atkarīgs no uzņēmuma darbības: vai piesārņo, vai izmanto ūdens resursus, vai ietekmē bioloģisko daudzveidību un vidi u.c. 

Jāsaprot, uz kurām ilgtspējas jomām fokusējas

Uzņēmumiem būtu laikus jānovērtē būtiskās jomas, lai spētu pateikt, kuras ir svarīgas, jo ir saistītas ar biznesa modeli un stratēģiju. Komersantiem ir arī jāizvērtē riski un iespējas, kas ir saistītas ar konkrētām ilgtspējas jomām.

Pirms gatavot ilgtspējas ziņojumu, uzņēmumam ir jānosaka savas ilgtspējas jomas. Otrkārt, ir jābūt šajās jomās izstrādātām politikām, principiem, ietekmei, stratēģijām utt., kā arī izvirzītiem konkrētiem mērķiem, ko vēlas sasniegt un kā tiks mērīts, vai uzņēmums virzās pareizā virzienā. 

Latvijā plašāk izmantotajā Globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI) standartu kopumā nav tik precīzi noteikta prasība, ka ir jāziņo par specifiskiem mērķiem, ka tiem ir jābūt definētiem. Ir prasība, ka ir jāatspoguļo pieeja konkrētās jomas pārvaldībā un kāda situācija ir šobrīd.

Savukārt Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti to pieprasa ļoti konkrēti. Ja uzņēmumam būtiskā ilgtspējas joma no vides tēmām ir piesārņojums, tad ir jānorāda, kādu piesārņojumu rada komersanta darbība, kā pārvalda un nodrošina, ka piesārņojums vai tā sekas tiek mazinātas. Svarīgi arī, kāda ir uzņēmuma pieeja ilgtspējas jomām, kas par to atbild, kur saskata lielākos riskus un kas var notikt, ja tos nepārvaldīs. Uzņēmumam ir jābūt skaidrībai, kādas ir iespējas ieviest tehnoloģijas, kas neradīs piesārņojumu; kādi ir konkrētie mērķi; kādus rādītājus grib sasniegt līdz noteiktam gadam vai periodam un kā tas izdodas. Katru gadu, iesniedzot ilgtspējas ziņojumu, ir jābūt iespējai sekot līdzi informācijai, vai izdodas sasniegt mērķus, kas ir izvirzīti, un vai uzņēmums attīstās noteiktā virzienā. 

Ziņošanas robežas

Ir atšķirība, kādu informāciju uzņēmums sniedz finanšu pārskatos un kāda veida informācija ir jāietver ilgtspējas ziņojumā. Ja finanšu pārskatā tiek ziņots par uzņēmuma rādītājiem, tad ilgtspējas kontekstā tvērums ir plašāks. Ir jāizvērtē, kuras jomas ir svarīgas un kāpēc, ir jāsaprot, cik liela loma ilgtspējas jomu pārvaldībā ir, piemēram, piegādātājiem. 

Ja kompānijas darbība, piemēram, ir saistīta ar ievērojamu SEG emisiju apjomu, tad ļoti ticams, ka būs jāpievērš uzmanība tam, kas ir piegādātāji, kā viņi ražo vai iegūst izejvielas, cik lielas emisijas rada un cik lielā mērā, tas, ko piegādātāji dara, ietekmē konkrēto uzņēmumu. 

Tas pats ir par piesārņojumu – viens aspekts ir, cik lielā mērā pats uzņēmums piesārņo vidi, bet jautājums ir arī, vai un kurās jomā piegādātāji rada šādu ietekmi un kā tas ietekmē konkrētā uzņēmuma ilgtspēju.

Pārskatā iekļautajai informācijai jāaptver būtiskie ilgtspējības jautājumi, kas ir saistīti ar uzņēmumu un tā darbībām, tā tiešajām vai netiešajām biznesa attiecībām, neatkarīgi no to esamības uzņēmuma kontrolē.

Katrā ilgtspējas jomā uzņēmumam jānovērtē sava ietekme un šīs jomas ietekme uz uzņēmumu. Svarīga ir gan uzņēmuma ietekme uz vidi un sabiedrību, uzņēmuma darbību radītais kaitējums, gan vides un sabiedrības ietekme uz uzņēmumu. Būtiski ir arī finansiālie aspekti.

Lejupejošā vērtību ķēde

Tieši tāpat ir jāizvērtē un jāsaprot tā dēvētā lejupejošā vērtību ķēde, kas ietver ne tikai piegādātājus, bet arī klientus un partnerus, kas ir ķēdītē pēc uzņēmuma, t.i., vai produkts, kuru uzņēmums saražo, jau ražošanas procesā nerada piesārņojumu. Tai pašā laikā, iespējams, produkts ierobežo klienta iespējas izdarīt ilgtspējīgas izvēles, piemēram, tas nav pārstrādājams vai nododams utilizācijai, vai rada būtisku piesārņojumu lietošanas laikā.

Līdz ar to ilgtspējas ziņošanas ietvaros ir jāapsver aspekti, kas notiek ar produktu vai pakalpojumu un cik liela ir uzņēmuma atbildība par to, kas ar to tālāk var vai nevar notikt. Ilgtspējas ziņojumos ir jāskaidro, kā izvēlas partnerus, kā kopīgi veido pārvaldības procesus vai definē sadarbības principus utt. Vērtību ķēde regulāri jāpārvērtē.

Dubultais būtiskums

Dubultais būtiskums ir viens no pamatjēdzieniem, kā nonākt līdz tam, kādas ilgtspējas jomas uzņēmumam ir būtiskas. Ir divi būtiskuma vērtēšanas jēdzieni:

• ietekmes būtiskums;
• finansiālais būtiskums uzņēmumam.

Ietekmes būtiskums ir tas, ko uzņēmums ar savu darbību nodara vai var nodarīt videi, sabiedrībai, piemēram, ar piesārņojumu vai kādiem citiem aspektiem. Ietekmes būtiskuma izvērtējums nepieciešams, lai nofiksētu situāciju, kāda tā ir un ko vajadzētu uzlabot un pilnveidot. 

Savukārt finansiālajā būtiskumā jāvērtē, kā uzņēmuma ietekme uz vidi un sabiedrību var radīt finansiālu atsitienu pašam uzņēmumam. Tas var būt soda naudas veidā, ja kompānija nenovērš piesārņojumu vai neveic citas darbības, vai klientu izvēles veidā, kuri, iespējams, negrib vairs sadarboties tāpēc, ka uzņēmums dara sliktu videi vai sabiedrībai. Finansiālais aspekts var radīt ietekmi uz uzņēmuma spēju vai nespēju sasniegt biznesa rezultātus.

Kā ietekmē ārējie procesi

Katrā ilgtspējas jomā uzņēmumam jānovērtē sava ietekme uz vidi, sabiedrību un šīs jomas ietekme uz uzņēmumu. Pieaugot diskusijai par klimata pārmaiņām, svarīgi ir izvērtēt ne tikai uzņēmuma ietekmi uz vidi, bet skatīties plašāk – kā ārējās vides vai sabiedrības procesi var ietekmēt kompānijas darbību ilgtermiņā.

Piemēram, klimata pārmaiņas. Iespējams, ka uzņēmums ar savu tiešo darbību nerada būtiskas SEG emisijas vai neveicina klimata pārmaiņu procesu. Bet tajā pašā laikā kompānijai ir noliktavas vai kāds loģistikas centrs, un ir jāizvērtē, kā ārējie procesi, piemēram, plūdu risks, vētru, sausuma un karstuma periodi, ārkārtēji dabas apstākļi u.c. var ietekmēt komersanta darbību un radīt zaudējumus.

Šādas iespējamās situācijas liek uzņēmumam izvērtēt tā dēvētos pārejas riskus, respektīvi, vai uzņēmums pietiekamā mērā meklē veidus un risinājumus, kā nodrošināties pret to. Tas nepieciešams, lai varētu plānot un attīstīt uzņēmējdarbību un sasniegt biznesa rezultātus ilgtermiņā. Tajā pašā laikā ir jāievieš risinājumi, kas ļauj nodrošināties pret ārējiem riskiem. Piemēram, uzņēmums var mainīt atrašanās vietu, sekojot līdzi Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem par plūdu risku teritorijām, vai ieviest jaunus, pret ārkārtējiem dabas apstākļiem noteiktus risinājumus, citas tehnoloģijas.

Uzņēmumam ilgtermiņā būtu jāanalizē ne tikai tas, kas var notikt, bet arī tas, ko potenciāli vajadzētu darīt, lai pielāgotos tiem riskiem, kuri nākotnē varētu kaitēt. Tiesa, tas ir ļoti sarežģīti. Kamēr nav veidotas datu bāzes un apkopoti rādītāji, kas ir bijis līdz šim, ir ļoti grūti novērtēt finansiālo ietekmi.

I. Kustova pieļāva, ka sākotnējos ilgtspējas ziņojumos nebūs iespējams noteikt finansiālo ietekmi eiro izteiksmē, bet to vajadzēs izdarīt aprakstoši – norādot, kādas ietekmes tiek saskatītas un kādu ietekmi tas uz uzņēmumu var atstāt ilgtermiņā.

Demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībā

Otrs tipisks ietekmes veids ir demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībā. Uzņēmums tiešā veidā nevar ietekmēt demogrāfiskos procesus, taču demogrāfijas faktori ietekmēs darbaspēka pieejamību, mainību un citus aspektus. Svarīgi, lai uzņēmums saprot, ka tāds risks pastāv, un ievieš pārejas risinājumu, lai pret to nodrošinātos. Iespējams, būs nepieciešams piesaistītu darbaspēku no citām valstīm vai sadarboties aktīvāk ar izglītības iestādēm, lai darbaspēku piesaistītu laikus, piemēram, jau skolas vecumā, aicinot līdzdarboties Ēnu dienās.

Eiropas standartu ietvaros arī būtu jāapraksta, ka uzņēmums saprot, ka ir šādi riski, kā tie var ietekmēt uzņēmumu, piemēram, nākamajos desmit gados. Par darbaspēka prognozēm var izmantot Ekonomikas ministrijas vai Centrālās statistikas pārvaldes rādītājus. 

Svarīgi, lai uzņēmumam ir konkrēta stratēģija, redzējums, plāns un mērķi, kas tiks darīts, lai šo ietekmi mazinātu. Kāpēc ir jāatspoguļo šāda veida informācija? Tāpēc, lai investoram vai citam uzņēmumam, kas vēlas sadarboties, radītu pārliecību un skaidrību, ka uzņēmums saprot, kas ir būtiskākie ilgtspējas riski plašākā kontekstā un ar tiem tiek strādāts. Svarīgi, kādi ir ārējo faktoru riski, kas ietekmē uzņēmumu, kā arī ārējo faktoru radītās ietekmes finansiālās sekas. 

Būtisko ilgtspējas jomu noteikšana un ziņošana

Ilgtspējas jomu noteikšanā un ziņošanā ir trīs galvenie soļi:

• nosaka uzņēmumam būtiskās jomas, izmantojot dubultā būtiskuma principu;
• noteiktās būtiskās jomas saskaņo ar atbilstošajām Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu tēmām;
• ziņo par jomām atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu prasībām.

Pirmajā solī ir svarīgi ņemt vērā, kas uzņēmumam ir būtiskās jomas pašu skatījumā, kā arī – kas ir būtiskās jomas ārējo ietekmes pušu vai dažāda veida sadarbības partneru skatījumā (reizēm viedokļi atšķiras). Abos gadījumos jāņem vērā gan paša uzņēmuma ietekme, gan finansiālā ietekme uz uzņēmumu.

Jau patlaban būtiskās ilgtspējas jomas ir jānovērtē, gatavojot pārskatus pēc GRI standarta. To gatavojot, ir svarīgs gan paša uzņēmuma, gan sadarbības partneru – klientu, piegādātāju, nevalstisko organizāciju, finanšu un uzraugošo institūciju, asociāciju, augstskolu u.c. – viedoklis.

Ja GRI standarta gadījumā ir tikai runa par uzņēmuma ietekmi uz ārējiem procesiem, tad Eiropas standartu gadījumā ir jāskatās abos virzienos – kāda ir uzņēmuma ietekme uz sabiedrību un kāda ir ārējo faktoru ietekme uz pašu uzņēmumu. 

Svarīgas specifiskas jomas

Otrajā solī svarīgi ir identificēt, kuras uzņēmumam būtiskās tēmas atbilst noteiktiem Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu jomu standartiem. Svarīgi ir fokusēties uz specifiskām jomām, kas patiesi skar uzņēmumu, piemēram, infrastruktūras un aktīvu ilgtspējīga pārvaldība, vai noteiktu resursu atbildīga ieguve. Tad, kad jomas ir definētas, tās ir jākartē un jāliek kopā ar Eiropas standartiem.

Tās Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu jomas, kuras nav identificētas uzņēmumam kā būtiskas ilgtspējas jomas, tiek klasificētas kā nebūtiskas tēmas. Ilgtspējas ziņošanas ietvaros uzņēmumam ir jāsniedz īss skaidrojums, kāpēc tās nav būtiskas jomas. Piemēram, uzņēmums savas darbības nodrošināšanai neizmanto ūdens resursus, tādēļ ar ūdens resursiem saistītās tēmas nav uzņēmumam būtiska ilgtspējas joma.

Trešajā solī uzņēmumam, izmantojot tēmai atbilstošos Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus, ir jāapraksta attiecīgajā jomā esošo:

• pārvaldības politiku;
• stratēģiju;
• darbības plānu;
• mērķus;
• snieguma indikatorus u.c. būtisku informāciju.

Vebināra atziņas pierakstīja Inese Helmane

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada aprīļa (118.) numurā.