Eiropas Savienībā darbību sācis vienotais noregulējuma mehānisms

Ar šī gada 1.janvāri Eiropas Savienībā (ES) darbību sācis vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) un Vienotā noregulējuma valde, kas pieņems lēmumus par to, kā rīkoties, ja grūtības radīsies kādai no eirozonas kredītiestādēm. To paredz Regula Nr. 806/2014*, kas pilnībā stājās spēkā 01.01.2016. Vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu eirozonas banku noregulējumu ar minimālām izmaksām un samazināt noregulējuma iespējamo ietekmi uz kopējo tautsaimniecības ekonomiku, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Vienotais noregulējuma mehānisms ir otrs svarīgākais solis Eiropas Banku savienības izveidē. Tagad ar vienotā noregulējuma ieviešanu eirozonā ir izveidota vēl viena jauna sistēma saskaņotai rīcībai - ja kādai svarīgai eirozonas bankai ir radušās problēmas, kā tas risināt kopīgiem spēkiem. Latvijas uzraugi jau vairāk nekā gadu aktīvi līdzdarbojas eirozonas vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, un ar katru nākamo soli Eiropas banku savienība kļūst stiprāka, veicinot šī reģiona banku drošību, noturību un kopējo stabilitāti Eiropā."

Jaunais regulējums mazina varbūtību, ka kādu grūtībās nonākušu privātbanku būs jāglābj par valsts (t.i. - par nodokļu maksātāju) naudu un paredz vairākus rīkus bankas glābšanai.

VNM paredz, ka bankas glābšanās procesā sākumā tiks iesaistīti bankas akcionāri, tad subordinētie kreditori (klienti, kuri ieguldījuši līdzekļus bankas subordinētajās obligācijās un aizdevumos), pēc tam - bankas klienti ar noguldījumiem virs 100 000 eiro, kas nav fiziskas personas un mazie un vidējie uzņēmumi, un tikai pēc tam tiks izmantots vienotais noregulējuma fonds, kurā eirozonas valstu bankas veic regulāras iemaksas.

Plānots, ka astoņu gadu laikā tajā jābūt uzkrātiem 55 miljardiem eiro. Arī Latvijas bankas maksā šajā fondā, 2015.gadā Latvijas kredītiestādes kopumā veikušas iemaksas 7,6 milj. eiro apmērā. Nepieciešamības gadījumā kādas bankas glābšanai varēs aizņemties arī no citu valstu noregulējumu fondu līdzekļiem un no citām bankām (tostarp citu valstu bankām) un tikai pēc tam kā galējais variants paredzēta līdzekļu piesaiste no valsts.

Jāatzīmē, ka noregulējumu var piemērot tikai tad, ja konkrētas bankas glābšana ir vajadzīga sabiedrības interesēs, ņemot vērā finanšu sistēmai svarīgas funkcijas un tās lomu ekonomikā. Citos gadījumos banka var tikt likvidēta parastā maksātnespējas procesa ceļā.

VNM vajadzības gadījumā tiks piemērots kredītiestādēm, kuras atrodas eirozonā, kā arī to valstu kredītiestādēm, kuras izvēlēsies pievienoties banku savienībai. Kā to nosaka Regula Nr. 806/2014 Vienotās noregulējuma valdes kompetencē ir arī četras Latvijas kredītiestādes - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", ABLV Bank, AS un akciju sabiedrība "Citadele banka". Tas nozīmē, ka turpmāk lēmumus par šo Latvijas kredītiestāžu noregulējumu sadarbībā ar FKTK pieņems vienotā noregulējuma valde. Tajā no katras eirozonas dalībvalsts ir viens pārstāvis, no Latvijas - FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja.

Vienotais noregulējuma mehānisms ir daļa no Eiropas banku savienības plāna, tāpat kā vienotais uzraudzības mehānisms, kas spēkā stājās 2014.gada 4.novembrī (infografiku skatīt šeit).

*Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienoto noregulējuma mehānismu un vienoto noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk - Regula Nr. 806/2014).