Finanšu krāpnieki bieži meklē grāmatvežus, kas apkalpo vairākus uzņēmumus

Finanšu nozares asociācija (FNA) apkopojusi datus par laika posmu no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam un secinājusi, ka Latvijā četrās lielākajās bankās uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki  noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro.

Ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus. Ir arī situācijas, kad par finansēm atbildīgās personas saņem krāpnieciskus zvanus, lūdzot apstiprināt naudas pārskaitījumu, tādējādi sniedzot sensitīvu informāciju. Krāpnieki nereti mēdz uzdoties par viltus sadarbības partneriem, un, iesniedzot uzņēmumam viltus rēķinus vai avansa rēķinus, cenšas panākt naudas pārskaitījumus uz sev piederošiem bankas kontiem.

Kā norāda FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Diemžēl par krāpšanas upuri var kļūt jebkurš uzņēmums – gan mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem objektīvi nepieciešama mazāka iekšējā kontrole vai lēmumu pieņemšanas un pārbaudes ķēde, gan tādi uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms vairākos miljonos eiro. Piemēram, šogad tika īstenots telefonkrāpšanas gadījums, kurā uzņēmumam izkrāpa vienu miljonu. Izkrāptās naudas apjoms atkarīgs no noziedznieku izvēlētās krāpšanas shēmas, un uzņēmumu apkrāpšanas gadījumos redzams, ka tiek veikta uzņēmumu izpēte, kurus vēlas apkrāpt. Uzņēmumiem regulāri un rūpīgi jāuzrauga finanšu plūsma, pastāvīgi jāizglīto un jāpamāca savus darbiniekus, it īpaši tos, kuri ir pilnvaroti veikt maksājumus, par dažādiemkrāpšanas veidiem.”

FNA atgādina, ka krāpnieki melo ļoti prasmīgi un nereti iejūtas banku pārstāvju, policijas, pasta un valsts iestāžu darbinieku lomās – zvanot, sūtot īsziņas, e-pastus, nu jau arī izmantojot mākslīgo intelektu, aicinot uz tūlītēju rīcību, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Šaubu gadījumos FNA aicina nekavējoties pārtraukt saziņu un pašam sazināties ar attiecīgo iestādi vai banku, kuras darbinieku krāpnieks tēlo, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju.

Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.