Finanšu ministrija rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību

Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija (FM) rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. FM aicina šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā.

Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.).

Jāuzsver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas.

Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.

Ņemot vērā minēto, FM rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apjoma, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem (neapgrūtinātiem) naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.

Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora (likvidatora palīga) vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apjoms varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču, saskaņā ar piedāvāto regulējumu, likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos ar 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas -  trīs procenti, pēc 60% - četri un pēc 75% - pieci procenti.