Šā gada augustā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums palielinājās par 53,0 miljoniem latu un janvārī-augustā veidoja 250,6 miljonus latu, informē Finanšu ministrija. Pārpalikumu kopbudžetā var skaidrot ar pēdējo gadu laikā novērotu tendenci, kad gada pirmajā pusē ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi. Savukārt gada pēdējos mēnešos situācija ir diametrāli pretēja - izdevumu pieaugums pārsniedz ieņēmumu pieaugumu, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada astoņos mēnešos būtu jāvērtē piesardzīgi. Vērtējot budžeta iespējas, papildus augstāk minētajam konsolidētā kopbudžeta rezultātam jānovērtē vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums atbilstoši vienotajai Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, kas ietver arī tādus vispārējās valdības darījumus un institucionālās vienības, ko neatspoguļo konsolidētais kopbudžets. Būtiskākie elementi, kas lielā mērā samazina šā gada konsolidētā kopbudžeta naudas plūsmas pārpalikumu ir ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu un izdevumu nesabalansētība, vispārējās valdības sektorā ietilpstošo valsts un pašvaldību uzņēmumu paredzamie zaudējumi, nomaksātās AS...
