Gaidāmas izmaiņas attiecībā uz muitas maksājuma parāda galvojumu

Saskaņošanai līdz 18 jūlijam nodoti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi".

Kā norādīts šo grozījumu projekta anotācijā, lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad muitas maksājumu parāda galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, bija nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 4.4. apakšpunktu, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt arī persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.

Savukārt līdz šim MK noteikumu Nr. 86 25. punkts paredzēja, ka konstatējot muitas maksājumu parādu, VID normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izdod nodokļu kontroles rēķinu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Bet saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. punktu viens no pārbaudes veidiem ir arī nodokļu audits, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt muitas maksājumu parādu. Ņemot vērā minēto, līdztekus nodokļu kontroles rēķinam normatīvajā regulējumā nepieciešams iekļaut arī nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu. Līdz ar to bija nepieciešams MK noteikumu 25. punktu papildināt ar atsauci uz nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu.

Lai skaidri noteiktu rīcību gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, MK noteikumu Nr.86 25. punktā bija nepieciešams noteikt, ka VID par muitas maksājumu parādu informē ne tikai galvinieku, bet arī personu, kas sniegusi galvojumu, un tās galvinieku, ja galvojumu saskaņā ar Muitas kodeksu jeb regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.

Paredzēts, ka gadījumā, ja parādnieks nav samaksājis muitas maksājumu parādu, VID prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu, nosūta ne tikai galviniekam, bet arī personai, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu. Konkrētā gadījumā VID ir tiesības ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu, vērsties ne tikai pie galvinieka, bet arī pie personas, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.

Noteikumi paredz, ka preču muitošanā muitas maksājumu parādu, kas radies vai var rasties, nodrošina ar galvojumu. Piemērojot muitas procedūru vai pagaidu uzglabāšanu, VID muitas iestāde uzrauga galvojumu muitas maksājumu parādam, kas radies vai var rasties, un nosaka tā apmēru atbilstoši regulas Nr. 952/2013 89. un 90. pantam, Pievienotās vērtības nodokļa likumam un likumam "Par akcīzes nodokli".

Par vienu muitas maksājumu parādu var iesniegt vairākus galvojumus un galvojumus var sniegt vairākas personas. Šādos gadījumos minētās personas par muitas maksājumu parādu atbild proporcionāli sniegtajai galvojuma daļai.

• Izmaiņas galvojuma izmantošanā citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai
• Kā noteikt kompetento muitas iestādi eksporta muitas procedūras piemērošanai?