LIKUMDOŠANA

Valsts kontroles padome apstiprinājusi revīziju tēmas 2026. gadam, iezīmējot aktuālās jomas, kurās tiks vērtēts valsts pārvaldes darbs un publisko līdzekļu izmantošana sabiedrības interesēs. Nākamajā gadā Valsts kontrole plāno uzsākt 21 jaunu revīziju par dažādām tēmām, vienlaikus turpinot 12 jau iesāktās revīzijas. “Jaunās revīziju tēmas izvēlētas, balstoties uz aktuālo risku izvērtējumu un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Nākamajā gadā Valsts kontrole īpašu uzmanību veltīs valsts drošībai un aizsardzībai, veselības jomai, cilvēkresursu attīstībai, publiskās pārvaldības kvalitātei valsts un pašvaldību līmenī, kā arī tautsaimniecības un digitālās transformācijas procesiem. Būtiskus resursus ieguldīsim lietderības revīziju veikšanā. Šīs revīzijas sniedz vislielāko ieguvumu, ļaujot pārliecināties, vai institūciju darbība, programmas un rīcība atbilst ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Tās veicina labu pārvaldību, atbildīgu resursu izmantošanu un caurskatāmību, sniedzot jaunu informāciju, analīzi vai ieskatu un ieteikumus uzlabojumu veikšanai,” uzsver Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Jaunās lietderības, atbilstības revīzijas un situācijas izpēte 2026. gada laikā plānots uzsākt 19 lietderības, atbilstības revīzijas un situācijas izpēti...

Ministru kabineta (MK) sēdē 11. novembrī apstiprināti būtiski grozījumi MK 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Grozījumu mērķis ir pilnveidot muitas jomas tiesisko regulējumu, vienkāršot muitas procesu un samazināt administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan komersantiem. Iniciatīva, kuru ierosinājis VID, ir vērsta uz nepārprotamas, vienotas izpratnes nodrošināšanu galvojumu jomā un muitas maksājumu atgūšanas procesa optimizēšanu. Galvojuma tvēruma pielāgošana Senāta lēmumam Viens no būtiskākajiem grozījumiem skar galvojuma tvēruma precizēšanu gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav un nevar kļūt par parādnieku. Līdz šim praksē trūka skaidras izpratnes, kā muitas iestādei rīkoties ar tādiem galvojumiem, ko sniegušas trešās personas. Saskaņā ar Latvijas tiesu praksi, tostarp Latvijas Republikas Senāta lēmumu (lieta Nr. SKA-345/2024), un Eiropas Komisijas vadlīnijām, muitas iestāde drīkst pieņemt šādu galvojumu tikai tad, ja konstatēts, ka tas attiecas uz parādnieku un viņa saistībām. Kā risinājums tiek precizēts MK noteikumu Nr. 86...

Pēc sabiedrības līdzdalības normatīvā akta apspriešanā tiesību aktu projektu sadaļā publicēts viedokļu apkopojums par Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”. Viedokļu apkopojumā lasāmi gan konkrēti priekšlikumi, gan vispārējs noteikumu projekta vērtējums. Tiek ieteikts, ka mikrosabiedrības un mazas sabiedrības strukturētos elektroniskos rēķinus (e-rēķinus) savstarpējos norēķinos un darījumos ievieš pēc brīvprātības principa vai pēc savstarpējās vienošanās. Šāds viedoklis no normatīvā akta izstrādātājiem gan nav atbalstīts. No grāmatvežu puses tiek arī norādīts, ka "ja klientiem nav latvija.lv aktivizeta oficiālā e-adrese, nosūtīt e-rēķinu NAV iespējams", līdz ar to tiek izteiktas bažas, ka, ieviešot e-rēķinu, vajadzēs darbību slēgt vai darboties tikai ar darījumiem skaidrā naudā, zaudējot jau esošos sadarbības partnerus. Vērā ir ņemts izteiktais priekšlikums noteikumos skaidrāk norādīt, ka informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāsniedz tikai par izrakstītajiem, nevis saņemtajiem e-rēķiniem vai visiem e-rēķiniem. Normatīvā akta...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūlijā, skatot likumprojektu pirms pirmā lasījuma, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumā veicamās izmaiņas ir arī saistāmas ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu un precizēt automātiskās informācijas apmaiņā saņemtās informācijas izmantošanas mērķi. FM norāda, ka pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Pēc ministrijā paustā, Eiropas Parlaments ir uzsvēris, cik politiski svarīga ir taisnīga nodokļu politika un cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas, cita starpā izmantojot ciešāku administratīvo sadarbību un paplašinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Dalībvalstīs ir ieviesti noteikumi un norādījumi par ienākumu, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, aplikšanu ar nodokli, šie noteikumi un norādījumi dalībvalstīs ir atšķirīgi. Arī...

Saskaņošanai līdz 18 jūlijam nodoti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Kā norādīts šo grozījumu projekta anotācijā, lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad muitas maksājumu parāda galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, bija nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 4.4. apakšpunktu, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt arī persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai. Savukārt līdz šim MK noteikumu Nr. 86 25. punkts paredzēja, ka konstatējot muitas maksājumu parādu, VID normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izdod nodokļu kontroles rēķinu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Bet saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. punktu viens no pārbaudes veidiem ir arī nodokļu audits, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 21. maijā otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijas (FM) skaidrojusi, ka starp galvenajiem grozījumiem ir precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā,...

Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk - asociācija) ir izteikusi iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts), kas paredz precizēt autentificēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ar lietotājvārdu un paroli. Grozījumi paredz, ka turpmāk VID EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai personas, kurām nav iespēju iegūt un izmantot kvalificētus autentifikācijas rīkus: ārvalstnieki, kam neveidojas tiesiska saite ar Latvijas Republiku un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, muitas iestādes klienti – ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas kurām nav iespēju iegūt un izmantot noteikumu 11.1., 11.2. vai 11.3. apakšpunktā minēto autentifikācijas līdzekli; Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotāji muitas deklarāciju iesniegšanai, izmantojot lietojumprogrammu saskarni Application Programming Interface (API); Digitāli un e-vidē objektīvu iemeslu dēļ neaktīvas personas, kā arī personas, kurām objektīvu iemeslu nav pieejami elektroniskās identifikācijas līdzekļi, sabiedrības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 1. aprīlī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", kas stājas spēkā 2025. gada 11. aprīlī. Grozījumu mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem ir darījumi ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju. Šajos noteikumos lietotie termini "kriptoaktīvs", "elektroniskās naudas žetons" un "aktīviem piesaistīts žetons" atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, 3. panta 1. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā. Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās...

Oficiālās elektroniskās adreses likums (E-adreses likums) Uzņēmumu reģistros (UR) reģistrētajiem tiesību subjektiem nosaka obligātu E-adreses lietošanu jau no 2023. gada 1. janvāra. Tomēr uz 2023. gada 28. septembri E-adrese aizvien vēl nebija aktivizēta aptuveni 81% tiesību subjektu, kuriem bija pienākums to aktivizēt. Noslēdzoties 2023. gadam, E-adrese bija aktivizēta gandrīz 3 000 valsts iestāžu, 43 000 UR reģistros reģistrēto tiesību subjektu un 140 000 fizisko personu, informatīvajā ziņojumā "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu" atklāj tā sagatavotāja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Turklāt, pēc Smart-ID pievienošanas E-adresei piekļuvi nodrošinošajiem identifikācijas rīkiem portālā Latvija.gov.lv 2023. gada 24. novembrī, būtiski palielinājās aktivizēto fizisko personu kontu skaits mēnesī. No VID EDS varēs saņemt pilnu informāciju uz e-adresi Tā kā publiskajā telpā izskan sabiedrības neapmierinātība par paziņojumu, nevis dokumentu un saturiskas informācijas saņemšanu E-adreses kontā no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšas sistēmas (EDS), jo ar saturu ir iespējams iepazīties tikai EDS, tad turpinās arī...

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens 15. oktobrī Finanšu ministrijā parakstīja informatīvo ziņojumu par 2025. gada valsts budžetu – budžetu iedzīvotāju drošībai un Latvijas konkurētspējai – un budžeta portfeli ar valdības sagatavoto valsts budžeta likumprojektu jau tradicionāli nogādāja izskatīšanai Saeimā, kur tas nodots Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira rokās. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu "Par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno izskatīs ārkārtas sēdē 14. oktobrī. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā. "Drošības budžeta prioritātes nākamajam gadam ir valsts aizsardzība jeb ārējā un iekšējā drošība. Bez drošības nav paredzamības, investīciju, attīstības un labklājības. Jābūt gataviem, ka kaimiņvalsts naidīgie nodomi un spējas tos īstenot pret kaimiņiem saglabāsies. Ģeopolitiskā...

Saeima 26. septembrī gala lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kura regulējumā koriģētas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL) noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums). Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, tās tiek palielinātas par 25%. GPKGPL noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības Uzņēmuma kategorija (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas) Spēkā esošie sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības Jaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības Mikrosabiedrība bilances kopsumma 350 tūkst. eiro;vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Vidēja sabiedrība bilances kopsumma — 20 milj. eiro; neto apgrozījums — 40 milj. eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. bilances kopsumma – 25 milj. eiro; neto apgrozījums — 50 milj. eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Liela sabiedrība Sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas...

Valdība 2. jūlija izskatījusi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" grozījumus, kas nosaka naudas sodu ieņēmumu uzskaites kārtību valsts budžetā. Jau no 2021. gada, sekojot vēl krietni senākam (2013. gadā sniegtam) Valsts kontroles ieteikumam, Valsts ieņēmumu dienests piemēro uzkrāšanas principu tā administrēto valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaitē, bet, sākot ar 2023. gadu, uzskaite par nenodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā tiek veikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredzētajā kārtībā. Tomēr šajos noteikumos bija paredzēts izņēmums, ka tie neattiecas uz valsts budžeta ieņēmumu no naudas sodiem uzskaiti. Likumdevēji lēmuši, ka turpmāk šo naudas sodu uzskaiti būs jāveic tāpat, kā tas notiek attiecībā uz pašvaldību ieņēmumiem no naudas sodiem, kurus MK noteikumi Nr. 87 paredz uzskaitīt zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo naudas sodu. Grozījumi arī paredz, ka, sākot ar 2025. gada 31. decembri,...

Vēršam uzmanību, ka 20. martā stājās spēkā Saeimā 2024. gada 22. februārī pieņemtie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā. Tie attiecas arī uz grāmatvedības kārtošanu, jo likumā 52. pants "Biedrības gada pārskats" ir publicēts jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka iepriekš likumā bija atsauce uz nu jau vairāk nekā divus gadus spēku zaudējušo likumu "Par grāmatvedību". Patlaban likuma 52. panta redakcija ir šāda: (1) Pēc pārskata gada beigām valde saskaņā ar Grāmatvedības likumu un citiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības kārtošanas un pārskatu sagatavošanas jomā sagatavo biedrības gada pārskatu. (2) Biedrības gada pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Biedrības biedriem ir tiesības iepazīties ar gada pārskatu. (3) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam biedrība gada pārskatu normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas...

Grāmatvedības un revīzijas jomā 2024. gads nāk ar vairākām jaunām izmaiņām, kuras apkopojusi Finanšu ministrija. 2023. gada 14. septembrī Saeima ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk- likums), kas paredz, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024.gada 22.jūnijā vai vēlāk, sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem - atklājot ienākuma nodokļa informāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un to grupām, kuri veic saimniecisko darbību ES un kuru gada ieņēmumi (vai attiecīgi konsolidētie ieņēmumi) pārsniedz 750 000 000 eiro secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne atrodas ES vai ārpus tās. Likumā noteiktās prasības attiecas uz tādu koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrību, komercsabiedrību, kas ir starptautiskas koncerna (grupas) meitas sabiedrība, atsevišķu komercsabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalsts (kas nav Latvijas Republika) vai trešās valsts komercsabiedrības filiāli, ja apgrozījuma kritērijs, saskaņā ar finanšu pārskata datiem ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) sabiedrības bilances...