Grozījumi Civillikumā uzlabos kreditoru stāvokli mantojuma lietās

Personai nomirstot, atklājas tās mantojums. Līdz brīdim, kad tas netiks sadalīts starp mantiniekiem, mantojums jeb kā to apzīmē Civillikumā – mantojuma masa – pastāv kā juridiskā persona, kura līdzīgi kā citi tiesību subjekti var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Lai mantojuma vārdā būtu iespējams veidot jaunas tiesiskās attiecības, mantojuma masai ir nepieciešams aizgādnis, kuru ieceļ bāriņtiesa.

Saeima 2024. gada 21. martā pieņēma vērienīgus grozījumus Civillikuma mantojuma tiesību sadaļā. Tie tostarp ievieš būtiskas izmaiņas mantinieku un mantojuma masas aizgādņa savstarpējās attiecībās ar mantojuma atstājēja kreditoriem. Minētie Civillikuma grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un tie aizgādnim paredzēs pilnu civiltiesisku atbildību par savu rīcību un tās rezultātā radītajiem zaudējumiem mantojuma masai.

Aizgādņa civiltiesiskās atbildības paplašināšana

Pieņemtie grozījumi mantojuma masas aizgādņa civiltiesisko atbildību pielīdzinās valdes locekļu atbildības regulējumam, t.i., Civillikums tiks papildināts ar 665.1 pantu, kurš noteiks, ka mantojuma masas aizgādnis neatbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem tikai tādā gadījumā, ja tas spēj pierādīt, ka...