Izmaiņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā

Saeima  13.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Noteikts, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona.

“Likuma grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Saeimas atbalstītie grozījumi ievieš izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Noteikts, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas gala termiņa ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Tāpat valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process, kā arī noteikts, ka kapitālsabiedrību padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas.

Noteikts, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām attiecas tādi paši noteikumi valdes un padomes locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem.

Ieviešot izmaiņas, arī liegts kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus pildīt ilgāk par gadu, tādējādi izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss.

Tāpat noteikts, ka padomes izveide būs obligāta lielās kapitālsabiedrībās un akciju sabiedrībās. Ir papildinātas arī padomes funkcijas, nosakot, ka tai būs ne vien jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija, bet arī jāuzrauga tās īstenošana.

Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku atklātību, valsts kapitālsabiedrībām noteikts pienākums savā mājaslapā publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem. Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tai skaitā par to darba kārtību un lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.