Jaunai izskatīšanai nodota lietu, kurā dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt NĪN nomaksai par strīdus zemi

Pieteicējs privatizēja dzīvokli daudzdzīvokļu mājā  Rīgā. Zeme zem tās pieder citai personai. Vēlāk pēc privatizācijas pašvaldība vēl kādu zemes gabalu atzina par tādu, kas ir funkcionāli šai mājai nepieciešams. Šo papildu zemi pašvaldība ierakstīja zemesgrāmatā kā funkcionāli saistītu ar dzīvojamo māju un piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā bez atlīdzības atbilstoši savām kopīpašuma daļām dzīvojamā mājā. Pieteicējs šo zemi nevēlējās iegūt īpašumā.

Rīgas dome noteica pieteicējam pienākumu maksāt NĪN par 2014.gadu. Lēmumā norādīts, ka  pieteicējam piederošais dzīvoklis  ir funkcionāli saistīts ar zemes vienību tādēļ pieteicējam ir jāmaksā nodoklis arī par domājamām daļām no šīs zemes vienības. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka zeme pieteicējam lietošanā nav nodota, un viņš to nelieto, tādēļ nodoklis nav jāmaksā.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi – lai atzītu, ka pieteicējam pamatoti noteikts pienākums maksāt nodokli par strīdus zemi, nepieciešams konstatēt, ka pieteicējs ir uzskatāms par šīs zemes lietotāju, vispirms ir svarīgi noskaidrot, kādā  kārtībā būtībā strīdus zeme „pievienota” sākotnēji noteiktajam dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajam zemesgabalam. Savukārt atkarībā no minētā apstākļa tālāk noskaidrojams, vai pieteicējam (tāpat kā citiem dzīvokļu īpašniekiem) bija tiesības un iespēja iebilst pret jaunā zemesgabala pievienošanu. Ja ir konstatējams, ka pieteicējam šādas tiesības būtu atzīstamas, bet faktiski viņš tās objektīvi nevarēja īstenot, vienlaikus arī jāvērtē, vai šobrīd apstākļi faktiski neapliecina dzīvokļu īpašnieku nepieciešamā vairākuma akceptu strīdus zemesgabala funkcionālajai saistībai ar attiecīgo dzīvojamo māju. Proti, pieteicējam ir jāņem vērā princips, ka dzīvokļu īpašnieki veido kopību un kā kopība ar tiesību normās noteiktu balsu skaitu un noteiktā kārtībā izlemj būtiskos jautājumus attiecībā uz īpašuma, lietojuma un citām tiesībām. Ja kopības nepieciešamais vairākums ir nolēmis akceptēt izmaiņas savās tiesībās, tāds lēmums ir saistošs arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri šādam lēmumam nepiekrīt. Tādēļ šādā situācijā būtu saprātīgi vērtēt, vai apstāklis, ka attiecīgais dzīvokļu īpašnieku skaits strīdus zemi ir ieguvuši īpašumā (ja ir ieguvuši), nav pielīdzināms kopības akceptam.