Jaunais apdrošināšanas segums revidentiem ietvers ne tikai gada pārskatus, bet arī ilgtspējas ziņojumus

Latvijā tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta  un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", lai modernizētu un precizētu zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālos atbildības limitus, izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu.

Svarīgākās izmaiņas paredz, ka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta gan revīzijas pakalpojumiem, gan arī jauniem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka revidenti un komercsabiedrības nedrīkst sniegt nevienu no šiem pakalpojumiem bez spēkā esoša apdrošināšanas līguma (polises). Ja revidents plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus papildus revīzijas pakalpojumiem, attiecīgā civiltiesiskā atbildība jāapdrošina pirms šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

Jaunie noteikumi arī paplašina trešo personu loku, kuru interesēs apdrošināšana ir paredzēta, iekļaujot arī ilgtspējas ziņojuma lietotājus, ne tikai gada pārskatu lietotājus, kā līdz šim.

Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma definīcija ietver ne tikai subjekta (klienta) ilgtspējas ziņojumu, bet arī konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavots koncerna gadījumā). Līdz ar to noteikumu projekta regulējums ir attiecināms arī uz konsolidēta ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem, un šāda profesionālā darbība ir jāapdrošina atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam regulējumam.

Attiecībā uz minimālajiem atbildības limitiem, jaunais noteikumu projekts saglabā līdzšinējos apmērus: zvērinātam revidentam (pašnodarbinātai personai vai individuālajam komersantam) tas ir 42 700 eiro, bet zvērinātu revidentu komercsabiedrībai – 142 300 eiro. Primāri apdrošināšanas limits tiek noteikts, pamatojoties uz revidenta vai komercsabiedrības iepriekšējā pārskata gadā gūto ieņēmumu kopsummu no revīzijas pakalpojumiem. Tikai gadījumā, ja šī ieņēmumu kopsumma ir mazāka par noteikto minimālo summu, tiek piemērota konkrētā minimālā summa. Ja ieņēmumi pārsniedz minimālo summu, apdrošināšana jāveic vismaz faktiski saņemtās kopsummas apmērā. Ir svarīgi atzīmēt, ka šīs ir minimālās summas, un apdrošināšanas līgumā nav aizliegts paredzēt lielāku summu. Savukārt, ja revīzijas pakalpojumi tiek sniegti sabiedriskas nozīmes struktūrai, civiltiesiskās atbildības minimālais limits ir 2% no tās sabiedriskas nozīmes struktūras revidējamā gada pārskata aktīvu summas, kurai šie aktīvi ir vislielākie iepriekšējā pārskata gada beigās, taču ne vairāk par 10 miljoniem eiro un ne mazāk par vispārējiem noteiktajiem limitiem.

Lēmums nepalielināt minimālos limitus ir pamatots ar vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, revīzijas pakalpojumu nozarē pastāv zems risks attiecībā uz iespējamiem zaudējumiem trešajām personām, pateicoties stingram regulējumam, augstām profesionālajām prasībām un uzraudzībai. Līdz šim nav konstatēti gadījumi, kuros nepietiekama apdrošināšanas limita dēļ trešo pušu prasības būtu palikušas nesegtas, un praksē obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana reti tiek izmantota zaudējumu segšanai. Turklāt nesenie tiesību aktu grozījumi, piemēram, "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", ir palielinājuši robežvērtības, kas nosaka obligātas revīzijas nepieciešamību, tādējādi samazinot administratīvo slogu mazajām un mikrosabiedrībām un potenciāli samazinot kopējo revīziju skaitu. Nav indikāciju, ka riski pieaugtu, lai prasītu limitu celšanu.

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas dati liecina, ka aptuveni 67% zvērinātu revidentu un 45% revidentu komercsabiedrību jau šobrīd nesasniedz esošajos noteikumos noteikto minimālo apdrošināšanas limitu pēc gada ieņēmumu apjoma no revīzijas pakalpojumiem. Palielinot minimālo limitu, tiktu paaugstinātas apdrošināšanas izmaksas (prēmijas), kas sadārdzinātu revīzijas pakalpojumus bez skaidras sabiedrības intereses. Mēģinājums piesaistīt limitus minimālās mēneša darba algas apmēram tiktu uzskatīts par neproporcionāli lielu pieaugumu (5,77% līdz pat 16,73% tuvākajos gados) pret iespējamo riska pieaugumu. Salīdzinājumā ar citām profesijām, piemēram, maksātnespējas administratoriem vai nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limiti nav piesaistīti minimālajai algai, peļņai vai apgrozījumam, bet bieži ir noteikti ar konkrētu summu.