AUDITS UN REVĪZIJA

Ministru kabinets (MK) 22. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus divos normatīvajos aktos, lai vienkāršotu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlases, izvērtēšanas un uzraudzības procesus. Grozījumi izstrādāti FM īstenotā rīcības plāna administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektos ietvaros un vērsti uz efektīvāku projektu ieviešanu, samazinot administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan iesaistītajām institūcijām. Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā institūcijas nodrošina ES fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Paredzēts samazināt vērtēšanas kritēriju apjomu ES fondu projektu ierobežotajās atlasēs – turpmāk atbildīgā ministrija varēs noteikt, ka projektus vērtē tikai pēc vienotajiem atbilstības un izvēles kritērijiem, neparedzot papildu...

Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", kas 15. jūlijā izskatīti valdības sēdē, izstrādāti, lai pārizdotu un pilnveidotu esošos Ministru kabineta noteikumus, kas regulē zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek apdrošināta šo profesionāļu civiltiesiskā atbildība par viņu profesionālo darbību, kas ietver ne tikai revīzijas pakalpojumu, bet arī jaunpienācēju – ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumu – sniegšanu, kā arī precizēt apdrošināšanas minimālos atbildības limitus. Galvenā prasība, ko paredz noteikumu projekts, ir obligāta profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tas nozīmē,...

Latvijā tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", lai modernizētu un precizētu zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālos atbildības limitus, izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu. Svarīgākās izmaiņas paredz, ka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta gan revīzijas pakalpojumiem, gan arī jauniem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka revidenti un komercsabiedrības nedrīkst sniegt nevienu no šiem pakalpojumiem bez spēkā esoša apdrošināšanas līguma (polises). Ja revidents plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus papildus revīzijas pakalpojumiem, attiecīgā civiltiesiskā atbildība...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. jūnijā trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka tostarp tiks precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat grozījumos tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu...

Grāmatvedības digitālā transformācija ir visaptverošs process, kas ietver papīra dokumentu un manuālo darbību aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem un automatizētiem procesiem. Šis process palīdz efektivizēt grāmatvedības funkcijas, samazināt kļūdu risku un uzlabot datu pieejamību un analīzi. Mākslīgais intelekts (MI) savukārt ir nākamais solis grāmatvedības digitalizācijā, piedāvājot vēl dziļāku automatizāciju, precizitāti un analītisko spēju. MI spēj veikt uzdevumus, kas pārsniedz tradicionālās automatizācijas iespējas, jo tas mācās no datiem, atpazīst modeļus un pat sniedz ieteikumus. Kā, izmantojot MI, grāmatvedis var kļūt par vērtīgāko biznesa partneri nevis "datu apstrādātāju"? Kāda ir MI loma grāmatvedības digitalizācijā, vai MI var palīdzēt jau tagad? Kas būs...

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm. Tas nozīmē, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli. Tomēr konstatētas arī vairākiem resoriem raksturīgas neatbilstības un trūkumi. Informācija par tiem nav iekļauta revīziju ziņojumos, bet gan vēstulēs iestāžu vadītājiem. “Tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp...

Ministru kabineta 25. februāra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" paredz ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir pilnveidot un precizēt spēkā esošās Revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un uzlabotu revīzijas pakalpojumu kvalitāti un uzraudzību Latvijā. Šīs izmaiņas skar vairākus būtiskus aspektus, tostarp zvērinātu revidentu profesionālo darbību, tās uzraudzību, sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīciju, SNS revīzijas komiteju izveidošanas prasības un uzraudzību, kā arī sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu. SNS definīcijas precizēšana un paplašināšana Likumprojekts paredz pārskatīt SNS definīciju, lai noteiktu, vai tajā nav iekļaujami vēl citi subjekti, piemēram, uzņēmumi, kuriem ir ievērojama sabiedriska nozīme...

Jaunā Valsts kontroles pieeja ieteikumu pārvaldībā paredz kontrolēt sasniegto rezultātu, nevis procesu un darbības. Tās mērķis ir radīt pamatu uz rezultātu balstītai darba kultūrai – gan Valsts kontrolē iekšienē, gan revidējamās iestādēs, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus nevis formāli, bet pēc būtības, tā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā jauno pieeju prezentēja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. “Pieejas maiņai darbā ar Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem būs ietekme visā Valsts kontroles darba procesā, sākot ar nozaru analīzi un revīziju tēmu izvēli, turpinoties revīziju darbā un noslēdzoties ieteikumu pārvaldības posmā. Tā paredz digitālu un caurskatāmu sistēmu, kas...

Valdība 29. oktobra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos jaunos noteikumus "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Ar tiem normatīvajā regulējumā tiek iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464, Direktīva 2014/56/ES un Revīzijas regulas un attiecas uz zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizāciju, kā arī noteikumos veikti precizējumi atbilstoši aktuālajai situācijai. Līdz ar šo jauno noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī, un...

Valdības sēdē 3. septembrī paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm būvniecības nozarē”. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) nodrošina būvobjektā pārredzamību nodarbināto darba laika reģistrācijā, veicina likumīgu nodarbinātību, kas samazina “aplokšņu algu” izmaksas risku, palielina uzņēmumu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus un nodarbināto iespējas saņemt sociālās garantijas, kā arī mazinot ēnu ekonomikas apjomu, ziņojumā uzsvērusi FM. Viens no EDLUS ieviešanas iemesliem ir apstāklis, ka grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana jeb “aplokšņu alga” ir lielākā ēnu ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā. Savukārt...

Valsts kontrole (VK) ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), kurā tika vērtēts arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas progress, tostarp – cik sekmīgi ir stiprināta zvērinātu revidentu neatkarība un objektivitāte, ierobežojot tiesības sniegt tā saucamos “nerevīziju pakalpojumus”. Revīzijā VK siegusi divus atzinumus: 1) par 2023. gada KSGP sagatavošanas pareizību; 2) par atbilstības jautājumu "Vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei". Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis uzlabojumus Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), tostarp, nodrošinot svarīgu funkciju grāmatvedības kontu analītiskās...

Revidenta un revidenta palīga profesijās pēdējos gados būtiskas izmaiņas ieviesušas gan noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas normatīvā regulējuma, gan sankciju procedūru prasības. Taču tikpat būtiska tendence revidentu darbā ir uz risku balstītas revīzijas principu atgriešanās, skaidro Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Uz risku balstītā revīzija ir atgriezusies modē apmēram pēc desmit gadu pārtraukuma. Tas ir "labi aizmirsts vecais", par ko būtu ļoti ieteicams papildināt zināšanas," saka I. Liepiņa. Revidenta profesiju ietekmē arī straujā jauno tehnoloģiju attīstība un jaunradīto biznesa veidu specifika. "Gan revīzijas procedūras, gan darba dokumentus, gan pierādījumu veidu...

Valsts kontrole 2023. gadā pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas – atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas. 2023. gada griezumā publiskotās revīzijas JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība. MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu – tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas...

Valdība 24. oktobra sēdē izskatījusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie nepieciešami, lai līdz gada beigām ieviestu Latvijā Eiropas Savienības kopīgo revīzijas regulējumu, ko paredz Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Esošais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes. Likumā paredzēts "kopīgas...

Nokavējuma naudas samazinātas līdz pat 85%, samazināta vai pilnībā atcelta soda nauda – to paredz jaunās vienošanās iespējas, kas pieejamas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kam Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis nodokļu pārbaudi un konstatējis nenomaksātus nodokļu maksājumus. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Pilnveidotās vienošanās iespējas paredz 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (41. pants). Kopumā grozījumi paredz tādus būtiskus uzlabojumus kā iespēju izlīgt jau pašā procesa sākumā vēl pirms VID pieņēmis gala lēmumu, tāpat palielināts procentuālais soda maksājumu samazinājums, stiprināta motivācija slēgt...