Jaunajam Iekšējā audita likumam būs jānodrošina modernu pārvaldību un efektivitāti

Latvijas publiskās pārvaldes modernizācija pieprasa atteikties no pasīvas atbilstības kontroles, aizstājot to ar proaktīvu, stratēģisku atbalstu iestāžu vadībai. Līdzšinējais 2012. gada likuma tiesiskais rāmis ir sevi izsmēlis, tādēļ Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais Iekšējā audita likuma (projekts) mērķis ir transformēt auditu par uzticamu padomdevēju, kas palīdz iestāžu vadītājiem pieņemt datos balstītus lēmumus, mazināt riskus un nodrošināt ilgtspēju.

Pāreja uz proaktīvu un vērtību radošu auditu

Likuma arhitektūra balstās uz četriem stratēģiskiem pīlāriem:

Iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam, kas fokusējas uz audita pievienotās vērtības celšanu;

Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, paredzot ciešāku starpinstitūciju sadarbību;

Pašvaldību likuma prasības, kas nosaka vienotus standartus visā publiskajā sektorā;

Vispārīgie Iekšējā audita standarti, ko izdevusi starptautiskās profesionālā asociācija “Iekšējo auditoru institūts” 2024. gadā un kas tiek integrēti kā globāli atzīta profesionālā prakse nacionālajā likumdošanā.

Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, pašvaldību iekļaušana vienotā audita sistēmā nav tikai juridisks pienākums, bet gan rīks resursu pārredzamības nodrošināšanai, paredz likumprojekta izstrādātāji. Pašvaldību vadībai (domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram) ir jānodrošina...