JAUNUMI

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi viedokli par precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2015.gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji. EK norāda, ka Latvijas plāns pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, ierindojot Latviju tādu valstu vidū, kā Vācija, Nīderlande, Luksemburga, Īrija un Slovākija. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības. Ņemot vērā, ka Latvijā šoruden notika Saeimas vēlēšanas, 14.oktobrī EK un Eirogrupai tika iesniegts budžeta plāns pie nemainīgas fiskālās politikas scenārija, kurā tika izstrādātas galvenās budžeta rādītāju prognozes, kuras neparedz jaunu lēmumu pieņemšanu, kas ietekmētu budžeta ieņēmumus vai izdevumus. Tomēr atbilstoši ES nosacījumiem pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi jauno...

12.Saeima kopš sanākšanas 4.novembrī galīgajā lasījumā pieņēmusi 35 likumus, tostarp piecus jaunus likumus un grozījumus 30 likumos. 2014.gada rudens sesijā Saeima sanākusi uz septiņām kārtējām sēdēm, sešām ārkārtas sēdēm un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā izskatīšanai komisijās nodoti 57 likumprojekti, no kuriem 45 iesniedzis Ministru kabinets, astoņus - Saeimas deputāti, bet četrus likumprojektus Saeimas komisijas. 12.Saeima arī nolēma turpināt strādāt pie 66 likumprojektiem, kuru izskatīšanu nebija pabeigusi 11.Saeima. Rudens sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāts Juris Viļums (LRA) un Ivars Zariņš (SASKAŅA) - katrs pa 15 reizēm, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) un Sergejs Dolgopolovs (SASKAŅA) - katrs pa 12 reizēm. Savukārt 10 reizes debatēs runājusi deputāte Inguna Sudraba (NSL), bet pa deviņām reizēm - Igors Pimenovs (SASKAŅA) un Kārlis Šadurskis (VIENOTĪBA). Kopumā deputāti no Saeimas tribīnes runājuši 255 reizes. Saeima šī gada rudens sesiju slēdz 22.decembrī, bet 2015.gada ziemas sesiju sāks 9.janvārī.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi inkasācijas pakalpojumu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros analizēja konkurences situāciju, kā arī pārbaudīja, vai Latvijas tirgū nepastāv konkurences kropļojumi, kādus šajā tirgū Lietuvā iepriekš konstatējusi Lietuvas Konkurences padome. KP pētījuma noslēguma ziņojums (.pdf) Lietuvas konkurences uzraugi 2012. gada nogalē secināja, ka Lietuvas drošības dienests G4S bija noslēdzis aizliegtu vienošanos ar trim lielākajām valsts bankām, Swedbank, SEB banka un DNB banka, paredzot, ka tās inkasācijas pakalpojumus iegādāsies vienīgi no G4S. Noslēgtajos līgumos nebija tieša noteikuma pirkt inkasācijas pakalpojumus tikai no G4S, bet, ja tas netiktu darīts, G4S bija tiesīgs saņemt ievērojamu kompensāciju un vienpusēji paaugstināt maksu par savu pakalpojumu. Izvērtējot Latvijas tirgus dalībnieku darbības, KP secināja, ka tirgū nav ierobežota brīva konkurence un pakalpojumu saņēmējiem ir iespējas izvēlēties sev piemērotāko piedāvājumu, kā arī, ja nepieciešams, mainīt pakalpojuma sniedzēju. Analizējot konkurences situāciju, KP arī pētīja, cik viegli ir uzsākt darbību inkasācijas pakalpojumu tirgū, kādi uzņēmumi tajā darbojas un cik spēcīga...

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji Briselē 18.decembrī aicināja steidzami izveidot Eiropas Stratēģisko Investīciju fondu Eiropas izaugsmes finansēšanai, kā arī vienoties par svarīgākajiem darbiem Latvijas prezidentūras laikā. Latvija sev par prioritāti ir izvirzījusi konkurētspējīgas, digitālas un iesaistītas Eiropas veidošanu. Eiropadome izvirzīja konkrētus uzdevumus, lai uzlabotu konkurētspēju Eiropā - stiprināt Vienoto tirgu un veidot enerģētikas savienību. Digitālai Eiropai - sagatavot stratēģiju Digitāla vienotajā tirgus izveidei. Iesaistītai Eiropai - stiprināt daudzpusējās tirdzniecības sistēmu, kā arī turpināt vairāku divpusējo līgumu sarunas. Tika izceltas sarunas par Transatlantiskās Tirdzniecības un Investīcijas Partnerības līgumu ar ASV. Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja risināt sarunas caurspīdīgi, un kliedējot jebkādas sabiedrības bažas. Savās diskusijās valstu un valdību vadītāji pievērsās arī citiem jautājumiem. Tika diskutēts par nodokļu iekasēšanu, uzsverot nepieciešamību panākt caurskatāmāku nodokļu sistēmu. Tādējādi tiktu mazinātas iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. Pie šī jautājuma Eiropadome nolēma atgriezties 2015.gada jūnijā. Vēl viens jautājums, kam pievērsās Eiropadome, bija situācija Ukrainā. ES valstu...

Lielākā daļa jeb 63,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauž pozitīvu viedokli un vērtējumu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei Latvijā, liecina jaunākie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti par iedzīvotāju informētību ES fondu jautājumos. Kopš 2010. gada arvien pieaugusi aptaujāto iedzīvotāju pozitīvā attieksme, savukārt sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri ES fondu apguvi Latvijā vērtē negatīvi. “Latvijas Fakti veiktā sabiedriskās domas aptauja norāda uz pozitīvu tendenci kopējā Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā par ES fondu apguvi. Ja 2010.gadā ES fondu apguvi Latvijā kā ļoti vai drīzāk sekmīgu vērtēja vien 36,7% iedzīvotāju, tad šogad šo respondentu skaits sasniedza jau gandrīz divas trešdaļas jeb 63,6% no visiem aptaujātajiem. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju vērtējums ar katru gadu uzlabojas, var secināt, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas Latvijā paveikušas sekmīgu darbu gan 2007.-2013. gada plānošanas perioda vadībā, gan gatavojoties jaunajam 2014.-2020.gada plānošanas periodam,” uzsver tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis. Tāpat kā 2012.-2013.gadā, arī šogad vairāk nekā trīs ceturtdaļas...

Pēc MTG Broadcasting AB iesnieguma izvērtējot izmaiņas tirgus situācijā, Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu mainīt atsevišķus saistošos noteikumus, kas uzņēmumam tika piemēroti 2012.gadā pēc AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" iegādes. Attiecīgi turpmāk MTG Broadcasting AB nebūs liegts mainīt sadarbības noteikumus ar "klasiskās reklāmas" izvietošanas pakalpojuma saņēmējiem, tai skaitā attiecībā uz reklāmas cenām. Savā lēmumā KP uzsver, ka arī bez īpašiem saistošiem noteikumiem uzņēmumam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir liegts savu tirgus varu izmantot ļaunprātīgi. Ja KP saņems sūdzības, ka MTG Broadcasting AB saviem sadarbības partneriem uzspiež netaisnīgus vai diskriminējošus noteikumus, piemēram, tādas lojalitātes atlaides, kas negatīvi ietekmē konkurenci, jo sasaista kanālus un rosina reklāmas devējus vairāk līdzekļu ieguldīt kanālos, kuros reklāmu izvieto MTG Broadcasting AB, tiks izvērtēta šādas rīcības atbilstība Konkurences likuma noteikumiem. Vienlaikus KP aicina mediju aģentūras un citus tirgus dalībniekus, kas ikdienā sadarbojas ar MTG Broadcasting AB, vērsties KP un ziņot, ja tiem rodas bažas, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli...

Zemkopības ministrija atgādina, ka no 2015. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Meža likumā, kas nosaka: turpmāk par mežu tiks uzskatītas platības un uz tām tiks attiecināts Meža likums, kurās pārskatāmā vēsturē mežs nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus, un koku skaits ir pietiekami liels (vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas). Tas attiecas uz bijušajām lauksaimniecībā izmantojamām vai citu kategoriju zemēm. Zemkopības ministrija uzsver, ka jaunais regulējums neuzliek būtisku administratīvo slogu, kā arī neierobežo zemes īpašniekiem iespēju atgriezt zemi atpakaļ lauksaimnieciskai ražošanai. No 2015. gada 1. janvāra uz šīm platībām, kurās ir izveidojies mežs, pilnībā tiks attiecinātas Meža likuma prasības. Valsts meža dienestam (VMD) būs iespējams kontrolēt šādu mežu apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās. To nosaka Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkts. Šādi likuma grozījumi bija nepieciešami, lai mazinātu atšķirību starp mežu...

Ceturtdien, 18. decembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Sandru Stīpnieci un padomes biroja pārstāvjiem, lai izvērtētu notāru darbības rezultātus un apspriestu notariāta institūta attīstības perspektīvas. Tikšanās laikā tieslietu ministrs atzinīgi novērtēja Latvijas notariāta ieguldījumu tiesiskās drošības stiprināšanā un atbalstu tieslietu sistēmai, izskatot lietas bezstrīdus kārtībā un mazinot tiesu noslodzi. Latvijas notāri atslogojuši tiesu no 154 217 bezstrīdus lietu izskatīšanas, tādējādi nodrošinot ietaupījumu valsts budžetā vairāk nekā 55 miljonu eiro apmērā jeb 5 miljoni eiro gadā. Vienlaikus tieslietu ministrs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvji pārrunāja notariāta attīstības perspektīvas. Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās Eiropas valstīs stiprināma notāra loma tiesiskās vides sakārtošanā attiecībā uz civiltiesisko darījumu formu. Piemēram, nekustamā īpašuma darījumiem jābūt notariāli apliecinātiem. Valsts amatpersonai – notāram – jāuzrauga darījuma tiesiskums un personu aizsardzība, kā arī sabiedrības interešu ievērošana. Abas puses vienojās, ka civiltiesisko darījumu process organizējams tā, lai mazinātu fiktīvo darījumu slēgšanas...

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir sagatavojusi "Koncepcijas valsts finansējuma piešķiršanai komerciālajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros" pirmo redakciju, kas pēc pilnveidošanas tiks izskatīta NEPL Padomes sēdē. Koncepcijas virsmērķis ir nostiprināt Latvijas informatīvo telpu un atbalstīt daudzveidīgu mediju vides attīstību. Tam pakārtotie mērķi: Veicināt reģionālās informācijas neatkarību, daudzveidību, konkurētspēju un īpatsvaru;komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri darbojas diasporas mītnes zemēs, lai nodrošinātu ar Latvijas diasporu saistīta satura veidošanu un tā pārraidīšanu gan diasporai, gan Latvijas sabiedrībai. Latvijā kopumā ir reģistrētas un darbojas 2 sabiedriskās naconālās televīzijas programmas, 10 vietējās, 17 reģionālās un 6 komerciālās nacionālās televīzijas, 14 pārrobežu televīzijas, 6 sabiedriskās radio programmas, no kurām 5 nacionālie radio un 1 vietējais radio, 53 vietējie, 11 reģionālie komerciālie radio un 5 nacionālie komerciālie radio.

Saeima trešdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", kā arī grozījumus 18 likumos un vienu jaunu likumu, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 60 deputāti, 13 bija pret, bet atturējās 21 deputāts. Nākamā gada valsts budžetā kā prioritātes izvirzīta valsts aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. 2015.gada valsts budžetā tiek saglabāta līdzšinējā nodokļu politika, neceļot nodokļu likmes. Valsts budžeta ieņēmumus paredzēts nodrošināt galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem. Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielināts minimālās mēneša darba algas apmērs. 2015.gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro. Ar nākamo gadu atcelti visi 2009.gadā noteiktie ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem – slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem....

Godīga un caurspīdīga uzņēmējdarbības vide ir valsts ekonomikas virzītājspēks, tāpēc valsts pienākums ir atbalstīt un veicināt godīgu konkurenci. Savukārt uzņēmēju pienākums ir atbildēt par sava darba rezultātiem un godprātīgi attiekties gan pret valsti, gan citiem tirgus dalībniekiem, kuri spēj veiksmīgi vadīt savas finanses, uzskata Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Viena no negodprātīgas uzņēmējdarbības praksēm ir tīša nodokļu nemaksāšana, it īpaši nodokļu parādu gadījumos tos nerisinot ar valsti, bet gan pametot savus rūpalus un veidojot jaunus, tādējādi izvairoties no atbildības. Šī iemesla dēļ Finanšu ministrija izstrādāja piedāvājumu, kā šo problēmu risināt, lai ierobežotu tieši negodprātīgas darbības. Rezultātā valdība 5. decembrī atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, lai konkrētos gadījumos varētu noteikt valdes locekļiem personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Arī Saeima šos grozījumus ir atbalstījusi. Tas būtu efektīvs rīks, lai līdzšinējo praksi izskaustu un atbildība no juridiskās personas pārietu uz fizisko personu. Lai Valsts...

Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.decembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā. Kā norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, ir izveidojusies situācija, ka 11.Saeimā ir pieņemts jauns maksātnespējas regulējums, kam būtu jāstājas spēkā 1.janvārī, taču tiesām nav instrumentu tajā iekļauto normu piemērošanai. Tādēļ nepieciešams līdz attiecīgu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai atlikt jaunā maksātnespējas regulējuma spēkā stāšanos. Gatavojot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija lūdzis saglabāt spēkā stāšanos 1.janvārī likuma pantam, ar kuru tiek samazināti parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām. Taču ministrs, Juridiskajai komisijai skatot minēto likumprojektu, apliecināja - sarunās ar valdību veidojošajām partijām un nevalstiskajām organizācijām radusies pārliecība, ka šo normu pieņemšana turpmāk netiks bremzēta. Tādēļ Dz.Rasnačs ir atsaucis savus priekšlikumus un arī likuma pants, kas regulē fiziskās personas saistību...

Otrdien, 16.decembrī, Latvijas Ārstu biedrībā notika diskusija, kurā piedalījās Latvijas alkohola nozares asociācija, Latvijas Alus darītāju asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, kā arī Veselības ministrijas un Slimību kontroles un profilakses centra speciālisti. Visas sarunā iesaistītās puses atzina, ka alkohola akcīzes paaugstināšana ir valsts interesēs, tomēr atšķīrās viedoklis par šo izmaiņu lielumu, biežumu un metodiku. Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvijas nodokļu politikai jābūt plānveidīgai un prognozējamai (akcīzes politikai jātiek plānotai katram gadam, taču vismaz uz 3 gadiem), tādēļ akcīzes nodokļa celšana iespējama ne ātrāk kā 1. aprīlī. Alkohola akcīzes nodokļa celšanas kontekstā jāskata kā valsts ekonomiskās, tā sabiedrības veselības intereses. Pēdējais alkohola akcīzes nodokļa kāpums bija 2011.gadā, pie kam tikai atsevišķām alkohola grupām, veidojot nelīdzsvarotu akcīzes politiku un atsevišķu alkohola grupu (stiprais alus) neproporcionāli vieglu pieejamību jauniešiem. Šī iemesla dēļ alkohola ražotāju un sabiedrības veselības speciālistu viedoklis bija vienprātīgs - alkohola akcīzes nodokļa atšķirības starp alu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nepieciešams samazināt līdz 1:2,...

Beidzoties pārejas periodam, decembrī stājušās spēkā izmaiņas Regulā Nr.1169/2011, kas paredz pārtikas ražotājiem būtiskas izmaiņas iepakojuma marķējumā. Regulas mērķis ir turpināt uzlabot patērētāju iespējas iegūt objektīvu informāciju par uzturā lietoto pārtiku, paredzot, ka pārtikas produktu marķējumā patērētājiem jāsniedz vēl pilnīgāka un skaidrāka informācija par produktiem, nekā tas bija līdz šim. Jaunā regula, kas tika pieņemta pirms trim gadiem un noteica pārejas periodu ražotājiem, paredz pakāpeniski uzlabot iepakojuma marķējumu un izskaust patērētāju maldināšanu par produktu saturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi un ražošanas un izgatavošanas veidu, kas savukārt veicina godīgāku konkurenci, ņemot vērā, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi interpretējami noteikumi. Sagatavošanās process jebkuram ražotājam prasa papildu resursus, jo jāveic izmaiņas iepakojuma dizainā, un jāsalāgo ar katra tirgus vēl nacionālajām prasībām. Tāpēc liela nozīme ir pārejas periodam, kas ļauj jau savlaicīgi sagatavoties un vienā reizē apvienot vairāku likumdošanas izmaiņu veikšanu, kas stājās spēkā dažādos termiņos. Tāpat svarīgas ir Pārtikas un veterinārā dienesta...

Ceturtdien, 18.decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts un tālākai apstiprināšanai valdībā tiks virzīts Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā izsniedzama atļauja medicīniskajos dokumentos fiksēto pacienta datu izmantošanai pētījumā”. Lielākoties veselības un medicīnas jomas pētniecībā tiek izmantota informācija, pēc kuras tieši vai netieši nevar identificēt personu. Tomēr ne vienmēr ir iespējams pētījuma mērķi sasniegt izmantojot neidentificējamus pacienta datus dažādās datu bāzēs un reģistros. Gadījumos, kad pētnieks vēlas konkrētā pētījumā izmantot pacientu identificējamu informāciju ir nepieciešams saņemt pacienta rakstveida piekrišanu. Taču ne vienmēr to ir iespējams iegūt. Tādēļ Pacientu tiesību likumā ir noteikts, ka medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus var izmantot pētījumā arī bez pacienta piekrišanas pie vairākiem nosacījumiem: pētījums tiek veikts sabiedrības interesēs, kompetentā valsts pārvaldes iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļāvusi izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā, pacients iepriekš rakstveidā nav aizliedzis viņa datu nodošanu pētniekam, ar samērīgiem līdzekļiem nav iespējams iegūt pacienta piekrišanu, kā arī pētījuma ieguvums sabiedrības veselības...