JAUNUMI

Lai valstī nodrošinātu neatkarīgu, pamatotu un objektīvu ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites riska novērtēšanas sistēmu, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", ko vakar, 18.jūlijā, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Gandrīz vai visas Latvijas pašvaldības ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai tās administratīvajā teritorijā. Šīs tiesības no 109 Latvijas novadiem vēl nav izmantojuši četri, bet divi ir aizlieguma noteikšanas procesā (detalizētāka informācija). No 2013. gada 1.janvāra Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontaktpunkta funkcijas no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tika nodotas valsts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR". Tādējādi ĢMO riska novērtēšanu Latvijā veic zinātniska iestāde, kas nodrošina arī neatkarīgu zinātnisko pamatojumu lēmumiem par pārtikas nekaitīgumu. Likumprojekts noteic, ka BIOR izveidos neatkarīgu zinātnisko ekspertu komisiju, uz kuras atzinuma pamata lems par atļaujas izsniegšanu darbībām ar ĢMO Latvijas teritorijā. BIOR pilda references laboratorijas funkcijas un ievieš starptautiski atzītas ĢMO noteikšanas metodes vai nodrošina paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās,...

Iekšlietu ministrija lūdz sabiedrības pārstāvjus sniegt priekšlikumus par braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, tajā skaitā par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) izvietošanas nosacījumiem un braukšanas ātruma fiksēšanas priekšnoteikumiem. Saeima, 2013.gada 6.jūnijā notikušajā sēdē, ņemot vērā 11 805 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (fotoradaru) fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam", nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus (it īpaši attiecīgo iekārtu izvietošanas nosacījumus un ātruma fiksēšanas priekšnoteikumus) braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem (fotoiekārtām vai videoiekārtām). Plašākai informācijai: http://www.iem.gov.lv/lat/sadarbiba_ar_nvo/diskusiju_dokumenti/?doc=27411. Jāatgādina, ka otrdien, 16.jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvājumu 2013.gadā neizlietotā finansējuma daļu 487 874 latu apmērā no ministrijas rezervēm piešķirt Valsts policijai, lai aprīkotu Valsts policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmām un veiktu transportlīdzekļos uzstādīto radaru pārbūvi un modernizāciju. Par piešķirtajiem līdzekļiem 80 policijas transportlīdzekļus apgādās ar radariem un videosistēmu, savukārt 46 transportlīdzekļos...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 18. jūlijā, izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kontrolpirkuma izdarīšanas kārtība". Projekta mērķis ir izpildīt Ministru kabinetam doto deleģējumu un noteikt prasības, kas jāievēro Valsts policijas un pašvaldības policijas darbiniekam, iesaistot personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā izdarāms kontrolpirkums. Projekts kā obligātu prasību personas (tajā skaitā nepilngadīgā) iesaistīšanai kontrolpirkuma izdarīšanā paredz personas rakstveidā izteiktu piekrišanu brīvprātīgi iesaistīties kontrolpirkuma izdarīšanā. Projekts papildus paredz nepilngadīgās personas likumiskā pārstāvja rakstveidā izteiktu piekrišanu nepilngadīgā iesaistīšanai kontrolpirkuma izdarīšanā. Projektā, ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas viedokli, noteikts, ka kontrolpirkuma izdarīšanā drīkst iesaistīt personu no 15 gadu vecuma. Kontrolpirkums nav uzskatāms par operatīvās darbības pasākumu un uz to nav attiecināms Operatīvās darbības likums. Valsts policija kontrolpirkumus veiks, lai atklātu noziedzīgus nodarījumus, piemēram, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 148.panta (par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu), 166.panta (par pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu), 206.panta (par preču zīmes, citas atšķirības zīmes...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 18. jūlijā, pieteikts Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā par Latvijas pilsoni atzīst pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušu bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu. Ievērojot izdarītos grozījumus Pilsonības likuma 3.1 pantā, noteikumu projektā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir noteikta kompetence atzīt par Latvijas pilsoni pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušu bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu līdz 15 gadiem, ja bērns par Latvijas pilsoni nav atzīts vienlaikus ar viņa dzimšanas reģistrāciju, kā arī, ja iesniegumu par atzīšanu par Latvijas pilsoni iesniedz pats pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimis bezvalstnieku vai nepilsoņu bērns, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un vēlas tikt atzīts par Latvijas pilsoni. Noteikumu projekts paredz, ka iesniegumu par bērna, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni vienlaikus ar viņa dzimšanas reģistrāciju, līdz viņa 15 gadu vecuma sasniegšanai var iesniegt viens no bērna vecākiem vai bērna likumiskais pārstāvis, ja vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības. Noteikumu projekts nosaka bērna vecāka vai...

Administratīvā rajona tiesa 18.jūlijā pasludināja spriedumu lietā, kas ierosināta pēc bērna tēva pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai ierakstīt Dzimšanas reģistrā bērnu ar vārdu un uzvārdu Miron Antonov, kā arī mantisko zaudējumu Ls 1200 un morālā kaitējuma Ls 1500 apmērā atlīdzināšanu. Tiesa nosprieda pieteikumu noraidīt. Tiesa spriedumā secināja, ka saskaņā ar tiesību normām citvalodu cilmes personvārds ir atveidojams latviešu valodā atbilstoši šā vārda izrunai oriģinālvalodā, pievienojot latviešu valodas vīriešu dzimtes lokāmo galotni, tādējādi pieteicēja dēla iecerētais vārds un uzvārds latviešu valodā ir rakstāms kā "Mirons Antonovs". Līdz ar to nepastāv priekšnosacījumi, lai Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļai uzliktu par pienākumu ierakstīt Dzimšanas reģistrā bērnu ar vārdu un uzvārdu Miron Antonov. Tiesa konstatēja, ka pieteicēja un viņa dēla privātās dzīves ierobežojums ir noteikts ar likumu un konkretizēts Ministru kabineta noteikumos. Pamatojoties uz Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas secināto līdzīgās lietās, tiesa atzina, ka pieteicēja un viņa dēla tiesību ierobežojums, neierakstot Dzimšanas...

Latvijā 2013.gada 1. janvārī dzīvoja 2 miljoni 23,8 tūkstoši cilvēku jeb par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada. Negatīva dabiskā pieauguma dēļ mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits 2012.gadā samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas* rezultātā par 11,9 tūkstošiem (salīdzinājumam 2011. gadā - par 20,1 tūkstoti migrācijas dēļ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) precizētie dati par iedzīvotāju skaitu 2013. un 2012.gada sākumā. Divu gadu laikā palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgas reģionā. Šajā reģionā iedzīvotāju skaita īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā mainījies no 17,9 % 2011.gada sākumā līdz 18,3 % 2013.gada sākumā, bet Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās attiecīgi no 14,7 % līdz 14,4 %. Viens no faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu valstī, ir starptautiskā ilgtermiņa migrācija. CSP ir sagatavojusi migrācijas novērtējumu, ņemot vērā gan reģistrēto, gan nereģistrēto migrāciju. Iedzīvotāju skaits no 2005. līdz 2013.gada sākumam (tūkst.) Avots: csb.gov.lv 2012.gadā uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās...

Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, šī gada pirmajos sešos mēnešos Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un Valsts kancelejai nosūtīti 1858 fizisko un juridisko personu iesniegumi, tostarp 697 elektroniski. Iedzīvotāji interesējušies par eiro ieviešanas, augstākās izglītības reformu, kā arī aktuāliem sociālās palīdzības jautājumiem. No fiziskām personām saņemti 1111 iesniegumi, bet no juridiskajām personām - 715, kā arī reģistrēti vairāk nekā 800 iedzīvotāju zvani. Visvairāk iesniegumu saņemts maijā, kuros vaicāts par Arodbiedrību likuma grozījumiem. Tāpat vēstulēs iedzīvotāji izteikuši viedokli un priekšlikumus pensiju, Latvijas demogrāfijas un komunālo pakalpojumu jautājumos. Savukārt telefoniski visbiežāk pārrunātās tēmas bija par namu apsaimniekošanu, ēku siltināšanu, pensiju indeksāciju un sociālo palīdzību. Uzklausīti arī viedokļi par eiro ieviešanu, sabiedriskās televīzijas un radio apvienošanu, AS "Liepājas Metalurgs" akcionāru darbību un valdības darbu kopumā. Iedzīvotāji bieži izteikušies arī par politiskajiem procesiem valstī, kā arī par sociālā dialoga lomu un sociālo partneru iesaisti ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanā. Pirmajos sešos mēnešos pasaules politiķu foto un...

Eiro ieviešana Latvijā 2014. gada 1.janvārī ir apjomīgs visas sabiedrības, ikkatra uzņēmēja un ikkatra iedzīvotāja projekts, tomēr nozīmīgākie partneri naudas nomaiņas procesā būs bankas un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Latvijas bankas nopietni gatavojas eiro ieviešanai un 2014. gada 1.janvārī būs pilnīgi gatavas latu nomaiņai pret eiro, padarot naudas maiņas procesu saviem klientiem maksimāli ērtu, saprotamu un lētu. Banku klientiem - uzņēmumiem - būtiskākais ir nenokavēt eiro ieviešanas priekšdarbus, ņemot vērā, ka uzņēmējiem eiro ieviešana faktiski sākas jau 2013. gada 1.oktobrī līdz ar cenu paralēlo atspoguļošanu. Savukārt privātpersonām vienkāršākais un ērtākais naudas nomaiņas veids būs maksimāli lietot bezskaidro naudu. Mārtiņš Bičevskis, Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) prezidents, uzsver: "Bankām eiro ieviešana ir šā gada lielākais projekts, tas saistīts gan ar ievērojamām izmaksām, līdz par 30 miljoniem eiro, gan lielu darba apjomu. Tomēr bankas apzinās eiro sagaidāmo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, tādēļ izdarīs maksimāli iespējamo, lai klientiem pāreja uz eiro būtu ērta, lēta un saprotama." "Vienlaikus...

Lai izklāstītu sasāpējušos jautājumus slimnīcu sektorā, Latvijas slimnīcu vadītāji vakar, 17. jūlijā, savu viedokli pauda Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Saeimas komisija šobrīd ir vienīgā, kas izrādījusi interesi un satraukumu par kritisko situāciju valsts veselības aprūpes nozarē un atsaukusies Latvijas slimnīcu vadītāju atklātajai vēstulei. Latvijas slimnīcu vadītāji saka paldies Saeimas sociālo un darba lietu komisijai - tās vadītājai Aijai Barčai, deputātiem, kā arī Veselības ministrijas parlamentārai sekretārei Lienei Cipulei, jo tikšanās laikā bijusi jaušama iedziļināšanās problēmā un vēlmi rast risinājumu. Latvijas slimnīcu vadītāji uztur prasību par papildus 1,7 miljonu latu piešķiršanu slimnīcām, jo no tiem 7 miljoniem latu, kas papildus piešķirti veselības aprūpei, slimnīcām atvēlēts būtiski mazāks finansējums, nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa...

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori, un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, 2013. gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas 2013. gada 1.pusgada "Pensiju fondu apskats". Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis Neraugoties uz būtiskiem kritumiem pasaules finanšu tirgos šā gada maijā un jūnijā, Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais sniegums 2013. gada pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām joprojām bija pietiekami augsts - 4,74% gadā. Saskaņā ar LKA informāciju, 2013. gada pirmā pusgada laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir auguši par aptuveni 40 miljoniem latu - līdz 1,07 miljardiem latu. Savukārt gada laikā aktīvi palielinājušies par...

Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi rekomendāciju attiecībā uz personas datu apstrādi un to aizsardzību darba vietās ar mērķi motivēt darba devējus pārdomāt dažādus personas datu aizsardzības un datu apstrādes jautājumus, lai uzlabotu datu aizsardzību darba vietās. Rekomendācija ir sagatavota ar mērķi palīdzēt nodrošināt personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam. Rekomendācija sniedz tikai ieskatu svarīgākajos personas datu apstrādes un aizsardzības darba vietās aspektos, un katram darba dēvējam (pārzinim) ir jāvērtē, kādam mērķim un kādā apjomā veikt personas datu apstrādi, kā arī ir jāizvērtē drošības pasākumi katrā konkrētajā situācijā, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību. Ar rekomendāciju varat iepazīties Datu valsts inspekcijas mājaslapā www.dvi.gov.lv sadaļā "Publikācijas". Rekomendācija "Personas datu aizsardzība darba vietās" Personas datu aizsardzība kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem sociālajās attiecībās darba vietās. Darba vietās tiek plaši iegūta un izmantota informācija par fiziskām personām (darbiniekiem, potenciālajiem darbiniekiem, klientiem), kā arī tiek lietotas tādas tehnoloģijas kā videonovērošana un citas tehnoloģijas, lai...

Datu valsts inspekcija izstrādājusi arī rekomendāciju "Personas datu apstrādes drošība", kas pamatā paredzēta nelielām organizācijām un uzņēmumiem kā praktisku padomu kopums IT drošības jautājumos no personas datu aizsardzības viedokļa. Drošu un likumdošanai atbilstošu informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana organizācijām var būt komplicēts uzdevums, kura veikšanai nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi, gan arī speciālas zināšanas. Ja IT sistēmās tiek apstrādāti personas dati, tas rada papildu riskus. Lai panāktu, ka datu apstrāde ir droša un uzticama, jāievieš tehniski pasākumi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī katras organizācijas iespējām un vajadzībām. Rekomendācija "Personas datu apstrādes drošība"

Eiropas Komisija pieņēmusi jaunus noteikumus, kas nosaka telekomunikāciju operatoru un interneta pakalpojumu sniedzēju rīcību klientu personas datu zaudēšanas, zādzības vai noplūdes gadījumos. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai datu apstrādes pārkāpumu gadījumos attieksme un rīcība pret visiem klientiem Eiropas Savienības teritorijā būtu vienāda un lai uzņēmumi, kas darbojas vairāk nekā vienā valstī, šādas problēmas varētu risināt visas ES līmenī. Elektronisko sakaru komersantu un interneta pakalpojumu sniedzēju rīcībā ir dažādi dati par klientiem — ne vien informācija par veiktajiem tālruņa zvaniem un apmeklētajām tīmekļa vietnēm, bet arī vārds, uzvārds, adrese, bankas konta numurs un citi dati. Šīs nozares uzņēmumiem jau kopš 2011.gada ir obligāts pienākumu informēt valsts iestādes un abonentus par personas datu aizsardzības pārkāpumiem (sk. Digitālā programma Eiropai: jauni telekomunikāciju noteikumi nāk par labu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropā http://europa.eu/rapid/press-release_IP-11-622_lv.htm). Piemēram, elektronisko sakaru komersantiem tiek izvirzītas šādas prasības: par incidentu 24 stundu laikā kopš tā atklāšanas standartformātā (piemēram, visās ES dalībvalstīs identiska...

Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka atbalsts, ko Latvija piešķīrusi Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveidei, atbilst Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. Konkrēti, LHZB komercaktīvu pārdošana un fakts, ka tā vairs nesniegs komercbankas pakalpojumus, mazinās valsts atbalsta radītos konkurences izkropļojumus. Kopš 2009. gada LHZB ir saņēmusi būtisku valsts atbalstu, tostarp ar rekapitalizācijas, likviditātes atbalsta un garantiju pasākumiem. Komisija pagaidu kārtībā bija apstiprinājusi minētos pasākumus finanšu stabilitātes dēļ un izskatījusi to saderību ar ES noteikumiem par valsts atbalstu bankām finanšu krīzes laikā. Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka LHZB komercdarbības pārtraukšana un pārveide par attīstības banku atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā par banku pārstrukturēšanu finanšu krīzes laikā. Jo īpaši atbalsta radītos konkurences izkropļojumus kompensē ar LHZB komercdarbību pārdošanu vai pakāpenisku pārtraukšanu. Līdz ar to LHZB vairs nekonkurēs ar komercbankām. Turklāt LHZB pārveidei pieprasītais valsts atbalsts ir mazāks, nekā sākotnēji tika paredzēts, un LHZB piedalās izmaksu segšanā, izmantojot ieņēmumus no savu komercdarbību pārdošanas....

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 15% Latvijas iedzīvotāju krāj vai plāno uzkrāt vecumdienām. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka populārākie naudas krāšanas mērķi ir atpūta, mājokļa remonts un pašu vai bērnu izglītība. Salīdzinoši liela daļa respondentu krāj vai plāno sākt krāt arī tādiem nolūkiem, kā mājokļa, mašīnas un sadzīves preču iegādei. Vismazākais respondentu īpatsvars krāj medicīnas pakalpojumiem. "Aptaujas rezultāti apliecina statistikas datu patiesumu - proti, ir ļoti neliels to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus vecumdienām. Protams, itin bieži sabiedrībā izskan viedokļi, ka finanšu līdzekļu uzkrāšanai nepietiek, tomēr mazumtirdzniecības patēriņa un citi rādītāji liecina par pretējo," norāda "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka lielākās atšķirības attiecībā uz uzkrājumu veidošanas mērķiem, pastāv starp dažādām vecuma grupām. Piemēram, jaunieši salīdzinoši biežāk krāj atpūtai, mājokļa un mašīnas iegādei, savukārt gados vecākiem cilvēkiem ir daudz aktuālāks jautājums par uzkrājumiem vecumdienām - katrs piektais respondents...