JAUNUMI

Otrdien, 30.jūlijā, Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai pastiprinātu subsidētās elektroenerģijas ražotāju uzraudzību, stiprinātu kontroles mehānismus, kā arī ierobežotu projektu īstenošanas termiņu pagarināšanas iespējas. EM prognozē, ka šie grozījumi ne tikai izveidos caurskatāmāku subsidētās enerģijas ražošanas atbalsta sistēmu, bet arī samazinās cenu pieauguma riskus patērētājiem. Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" turpmāk netiks pagarināti termiņi staciju ekspluatācijas uzsākšanai. Šobrīd abos MK noteikumos nav noteikts, kā pagarināmi lēmumi, kas piešķir komersantam tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu. Tomēr EM skatījumā ir skaidri jānosaka, ka termiņi staciju ekspluatācijas uzsākšanai nav pagarināmi, jo komersantam, kas ir ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu...

Gatavojoties vidēja termiņa budžeta ietvara 2014. - 2016. gadam, kā arī 2014. gada budžeta sagatavošanai, Finanšu ministrija ir atjaunojusi tautsaimniecības attīstības prognozes vidējam termiņam. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim un nākamajam gadam palielināta no 4,0% līdz 4,2%, savukārt IKP pieauguma prognoze vidējam termiņam saglabāta nemainīga 4,0% apmērā. "Ņemot vērā, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP un darba tirgus rādītāji ir labāki nekā iepriekš prognozēts, esam palielinājuši IKP izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam. Papildus tam valsts izaugsmi veicina reitingu aģentūru lēmumi paaugstināt valsts kredītreitingu, kā arī pozitīvais lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Paredzams, ka ekonomikas izaugsmi šogad galvenokārt noteiks privātā patēriņa attīstība, savukārt vidējā termiņā, uzlabojoties ekonomiskai situācijai eirozonā, ekonomikas izaugsme būs sabalansēta starp iekšējo pieprasījumu, eksportu un investīcijām. Papildus IKP attīstības prognozēm ir mainītas arī inflācijas prognozes, šim gadam inflācijas prognozi samazinot no 1,5% līdz 0,4%, savukārt nākamajā gadā saglabājot nemainīgu prognozi 2,3% apmērā. Zemo...

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi "Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam". Šis sociālās politikas plānošanas dokuments ir pieejams sabiedriskajai apspriešanai, kas turpināsies no 2013.gada 30.jūlija līdz 28.augustam. Iesaistīties dokumenta sabiedriskajā apspriešanā var ikviens interesents, apmeklējot LM interneta vietni un izmantojot tur pieejamo aptaujas anketu. Deinstitucionalizācija, sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, kā arī efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība - šie ir trīs rīcības virzieni, kuros nākamajos sešos gados plānota sociālo pakalpojumu attīstība. Īstenojot šādu ilgtspējīgu sociālās aprūpes politiku, kas ietverta Pamatnostādnēs, katram klientam būs iespējas saņemt tieši viņam vispiemērotāko sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu, uzskata LM. LM uzsver, ka "Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam" noteikto pasākumu ieviešana sekmēs Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktā īstenošanu: investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus nodokļu maksātājiem un konstatējot nodokļu maksātāja pārkāpumus nodokļu aprēķināšanā un nomaksā valsts budžetā, nodokļa maksātāja atbildību nosaka saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.     VID aicina nodokļu maksātājus iepazīties ar VID izstrādātajām vadlīnijām par soda naudas noteikšanu nodokļu maksātājiem. Vadlīnijās gan skaidroti soda naudas noteikšanas principi, gan arī sniegti uzskatāmi piemēri. Vadlīnijas pieejamas sadaļā Tiesību akti > VID vadlīnijas, kā arī PDF formātā varat lejuplādēt šeit: Vadlīnijas par soda naudas noteikšanu nodokļu maksātājam

Otrdien, 30. jūlijā, valdības sēdē skatīs noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.558 "Noteikumi par valsts nodevu par operācijām ar vekseļiem"". Tas paredz noteikt kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par elektroniskajiem vekseļiem. Kā Plz.lv jau ziņoja, nesen stājās spēkā „Grozījumi Vekseļu likumā”, kas paredz, ka vekseļa devējs tagad var izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli. Savukārt vēl aizvien nav noteikta kārtība, kādā šo elektronisko vekseli var apmaksāt - līdz ar to faktiski elektroniskie vekseļi vēl nav izmantojami, jo, saskaņā ar Vekseļu likuma 78.4 pantā minēto - ja elektroniskajam vekselim nav pievienots dokuments par valsts nodevas samaksu, attiecīgais elektroniskais vekselis nav spēkā. Jaunie grozījumi paredz, ka valsts nodeva maksājama arī par elektroniskajiem vekseļiem un, ka valsts nodevu maksā pirms vekseļa izdošanas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Vienlaikus noteikumu projekts neparedz izmaiņas attiecībā uz valsts...

Visi uzņēmēji, kas gatavi ievērot godprātīgas eiro ieviešanas principus un precīzu cenu pārrēķināšanu un norādīšanu eiro ieviešanas laikā, aizvien tiek aicināti pievienoties iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs”, ko var ērti izdarīt arī elektroniskā formātā iniciatīvas mājaslapā. Pievienošanās ir ērta un mūsdienīga, uzņēmēji elektroniski aizpilda pieteikšanās formu, kuras aizpildīšana aizņem ne vairāk kā 5 minūtes. Lai izslēgtu nepatiesus un viltus pieteikumus, uzņēmumu reģistrēt var tikai tā paraksttiesīgā persona, autentificējoties vai nu ar elektronisko parakstu, vai izmantojot savu internetbanku. Iniciatīvas partneris - Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft savukārt nodrošina pieteikto datu salīdzināšanu ar Uzņēmumu reģistra datiem. Pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas divu dienu laikā uzņēmums un visas tā pakalpojumu sniegšanas vietas uzrādīsies kopējā kartē vietnē www.godigseiroieviesesjs.lv. Šī karte kalpos par sava veida ceļvedi katram Latvijas iedzīvotājam, uzņēmējam un medijiem, lai noskaidrotu tos uzņēmējus, kas apņēmušies pāreju uz eiro valūtu Latvijā neizmantot nepamatotai cenu celšanai. SIA "Ģeotelpiskie risinājumi" valdes priekšsēdētājs Jānis Laizāns norāda, ka gaidījis iespēju pievienoties...

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un biedrība "Zemnieku saeima" aicina valdību atbalstīt Zemkopības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu atvieglojumu pilnveidošanu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārtikas produkcijas ražotājiem". Lauksaimnieki norāda, ka ziņojumā paredzētas nodokļu atlaides nepieciešamas sektora turpmākajai attīstībai, kā arī legālas darbības stimulēšanai. Diemžēl par nodokļu nozari atbildīgā Finanšu ministrija ir noraidījusi esošo nodokļu atvieglojumu lauksaimniecībai saglabāšanu. Zemkopības ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, kurš iesniegts izskatīšanai valdībā, ir iekļauta norma, kas paredz turpināt saglabāt lauksaimniekiem, kas reģistrēti kā Iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāji, normu, ka ar iedzīvotāja ienākuma nodokli netiek aplikti tie ienākumi, kas izmaksāti kā valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Finanšu ministrija noraida šo priekšlikumu, norādot, ka šī norma radīs papildus negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Tajā pašā laikā, pēc Finanšu ministrijas datiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie valsts budžeta ieņēmumi no lauksaimniecības nozares nodokļu maksātājiem 2013.gada pirmajā pusgadā ir pieauguši vairāk kā divas reizes - attiecīgi par 19.62...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pirms šodien, 30.jūlijā paredzētās valsts budžeta 2014. gadam apspriešanas Ministru kabinetā aicina valdību, Saeimu un Valsts prezidentu pievērst īpašu uzmanību tam, lai budžets tiktu veidots atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajiem attīstības mērķiem un virzieniem, tādējādi nodrošinot pieņemto lēmumu pēctecību un paredzamību. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzskata, ka "Nacionālās attīstības plānā ietverts redzējums, kas definē katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumu, turklāt uzsvērta apņēmība veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu, veidojot prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu vidējā termiņā. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā LDDK vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai." LDDK uzsver, ka ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai NAP, pirmkārt, paredz pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai. Tādēļ darba devēji aicina jaunveidojamajā budžetā paredzēt uzņēmumu ienākuma...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nākusi klajā ar asu paziņojumu saistībā ar valsts galvoto AS "Liepājas Metalurgs" kredītu, kurš no valsts budžeta prasījis gandrīz 50 miljonus latu. "Valsts amatpersonas, izsniedzot uzņēmumam "Liepājas metalurgs" kredīta garantijas desmitiem miljonu latu apmērā, nav pienācīgi un atbildīgi sekojušas situācijas attīstībai uzņēmumā un tādējādi, pildot uzņemtās saistības un atmaksājot Itālijas bankai "UniCredit" rūpnīcas parādu vairāk nekā 47 miljonu latu apmērā, palaidušas "vējā" Latvijas nodokļu maksātāju, t.sk. uzņēmēju naudu," LTRK biedru viedokli pauž tās prezidents Gundars Strautmanis. "Nodokļu iekasēšanā ieviestas arī represīvas metodes, bet nodokļu ieņēmumu izlietojuma uzraudzībā tikpat konsekventu metožu un sodu par bezatbildīgu vai paviršu rīcību šīs naudas apsaimniekošanā nav," neizpratni pauž LTRK viceprezidente, SIA Arkolat valdes locekle Daina Pečate, uzsverot, ka situāciju par normālu nosaukt ir grūti. "2014.gada valsts budžeta izstrādē skaitām santīmus, lai nodrošinātu tādu Latvijas tautsaimniecībā stratēģiski svarīgu problēmjautājumu kā darbaspēka nodokļu, t.i. iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, obligātā iepirkuma komponentes fonda...

Valsts sekretāru sanāksmē 25. jūlijā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru". Noteikumi sagatavoti, jo 1.jūnijā spēkā stājās jaunais likums „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kura pārejas noteikumu 5.punkts nosaka, ka līdz 2013.gada 1.septembrim ir jāizdod šā likuma 2.panta ceturtajā daļā minētie noteikumi, kuros tiks noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, par kuriem pienāksies kompensācija, tās izmaksas nosacījumi, kārtība un apmērs. Noteikumu mērķis ir noteikt konkrētus saimnieciskās darbības ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija, kura tiks piešķirta ikgadēja maksājuma veidā. Noteikumos definēta iesnieguma pieņemšanas kārtība, kā arī atbalsta maksājumu nosacījumi un piešķiramā maksājuma apmērs. Kompensāciju par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās piešķirs ikgadēja atbalsta maksājuma veidā šādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās: ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļos, mikroliegumos lauksaimniecības zemēs, citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras nav Natura 2000 teritorijas. Plānots, ka atbalsta maksājumus mikroliegumos var izmaksāt tiklīdz...

Kamēr Saeimas plenārsēžu grafikā iestājies vasaras pārtraukums, Saeimas kanceleja sagatavojusi video, kurā skaidro, kāda ir Saeimas loma valsts ārpolitikas veidošanā, tostarp nosakot Latvijas pozīciju arī Eiropas Savienības kontekstā. Lielu ieguldījumu šai darbā sniedz Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti. Par to videosižetā informē Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa - Lukševica.

Konkurences padome 22. jūlijā saņēmusi apvienošanās ziņojumu, kurā rosināts apvienot "Citadeles" un "GE Money" banku finanšu uzņēmumus - AS "Citadele banka", IPAS "Citadele Asset Management", AS "Citadele atklātais pensiju fonds" un AS "GE Money Bank", IPAS "GE Money Asset Management" un AS "GE Money atklātais pensiju fonds". Lēmumu par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padome parasti pieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padome publicē tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumus. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Nesamērīgi gari lietu izskatīšanas termiņi un ilgstoša tiesas sēžu nenozīmēšana ir biežākie tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, par kuriem iedzīvotāji sūdzas tiesībsargam, ziņo Tiesībsarga birojs. Būtiskākā taisnīgas tiesas nodrošināšanas problēma ir savlaicīgi lietu izskatīšanas termiņi. Galvenokārt tā konstatējama kriminālprocesu izskatīšanā apelācijas instancē, kad personas pēc notiesājoša sprieduma pieņemšanas pirmajā instancē apcietinājumā pavada nesamērīgi ilgu laiku, gaidot uz lietas izskatīšanu apelācijas instancē. Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad persona, gaidot lietu izskatīšanu apelācijas instances tiesā, apcietinājumā pavadījusi vairāk nekā divas trešdaļas vai praktiski visu pirmajā instancē piespriesto brīvības atņemšanas sodu. "Ilgstoša tiesāšanās neveicina taisnīguma atjaunošanu. Ja arī turpmāk netiks risināta šī problēma, var nākties sagaidīt kārtējos Eiropas Cilvēktiesību tiesas Latvijai nelabvēlīgos tiesas spriedumus un maksāt ievērojamas kompensācijas. Viens no risinājumiem ir tiesu kapacitātes stiprināšana," uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē ir noraidījusi valdību argumentus, ka kadru trūkums vai vispārēji birokrātiski šķēršļi būtu pietiekams attaisnojums nespējai nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu. Problēmas konstatētas...

Gatavojoties 2014. gada valsts budžeta izskatīšanai valdībā, Finanšu ministrija izveidoja iedzīvotāju aptauju, kurā ikviens elektroniski varēja paust viedokli, kādām, viņuprāt, jābūt prioritātēm nākamā gada valsts budžetā. Kopumā savas domas izteicis 5281 iedzīvotājs. Sabiedrības vislielāko atbalstu ir saņēmusi aizsardzības un drošības nozare, kā arī darbaspēka nodokļa samazināšana un iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Piedāvāto 2014. gada budžeta prioritāšu sarakstā pirmo vietu ieņēma aizsardzības nozare – par jaunas tehnikas iegādi, papildu finansējumu NATO un citām aktivitātēm nobalsoja 975 iedzīvotāji jeb 18,46% no visiem aptaujas dalībniekiem. Otro vietu ieņem drošība ­– ugunsdzēsēju un policistu atalgojums, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegāde un citas aktivitātes. Šai jomai iedzīvotāji atdeva 16,61% no visām balsīm. Savukārt trešā svarīgākā prioritāte pēc aptaujas dalībnieku domām ir darbaspēka nodokļu samazināšana – iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes mazināšana, par ko nobalsojuši 706 iedzīvotāji. Ceturtā populārākā prioritāte ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, par ko atdevuši balsis 692 aptaujas dalībnieki. 3,28% jeb 173 cilvēki atdeva balsis...

Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi №386 «Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 27.jūliju.