JAUNUMI

Labklājības ministrija (LM) atgādina darba devējiem, ka Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju „International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)". Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Profesiju klasifikators apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību". Profesiju klasifikatorā nav iekļauti amatu pienākumi, amatu apraksti, uzdevumi un funkcijas, kas var būt aprakstītas specifiskos likumos un Ministru kabineta noteikumos, bet tikai profesiju grupas profesionālās darbības pamatuzdevumi. Profesiju klasifikatorā ir izveidota struktūra, kas atbilst iepriekšminētajai starptautiskajai klasifikācijai un tā nesaskan ar iestāžu struktūrām konkrētajā jomā. Profesiju klasifikatorā ir atdalīti vadītāju amati no speciālistu profesijām (amatiem). LM qtgādinq, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem profesiju vai amatu nosaukumi ir jābūt valsts valodā, nelietojot anglicismus, piemēram,...

Latvija neatbalsta finanšu darījuma nodokļa ieviešanu Latvijā, ja tas netiek ieviests visā Eiropas Savienībā (ES) vienlaikus. To lēma Saeimas Eiropas lietu komisija, piektdien, 5.jūlijā, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju "Par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko īsteno ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā". "Komisija šodienas sēdē arī lēma, ka Latvija pagaidām neiesaistīsies ciešākas sadarbības darba grupā, taču vienlaikus aktīvi sekos līdzi diskusijai par potenciālām izmaiņām ES nodokļu politikā, lai nodrošinātu maksimālu mūsu valsts interešu pārstāvību," raksturojot lēmumu, uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja arī akcentē, ka komisija iepriekš šo jautājumu skatīja šī gada 18.janvārī un, to skatot atkārtoti, lēmums pieņemts, ņemot vērā gan nevalstisko organizāciju, gan finanšu un citu jomu ekspertu viedokli. Ciešākas sadarbības mehānisms ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas ES dalībvalstis, izstrādāt un virzīt iniciatīvu, ja visas ES dalībvalstis nevar panākt vienošanos. Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt kopēju Eiropas līmeņa pieeju jautājumam par finanšu sektora aplikšanu ar nodokļiem...

Svētdien, 7.jūlijā, apritēja 20 gadi kopš 5.Saeimas sanākšanas. Saeima sagatavojusi hronoloģisku retrospektīvu infografikās par parlamenta attīstību kopš 1993.gada. Infografikās var uzzināt, ka 5.Saeimas vēlēšanās 1993.gada 5. un 6.jūnijā bijis vēsturiski augstākais līdzdalības rādītājs Latvijas parlamenta vēlēšanu vēsturē - tajās piedalījās 89,9 % balsstiesīgo pilsoņu. Salīdzinoši - 11. Saeimu vēlēt devās 59,45 balstiesīgo vēlētāju. Kopumā laikā no 5. līdz 11. Saeimai mūsu parlamentā strādājuši 493 Saeimas deputāti. Visu laiku aktīvākais Saeimas debatētājs bijis deputāts Vladimirs Buzajevs, kurš 8. Saeimas laikā debatējis 432 reizes, bet 9. Saeimas laikā - 429 reizes. Otro vietu ieņem 6. Saeimas deputāts Kārlis Čerāns, kurš tribīnē kābis 381. reizi. Salīdzinoši 11. Saeimas aktīvākais viedokļa paudējs bijis deputāts andrejs Elksniņš, kurš debatējis 149 reizes. Bet, piemēram, Saeimas vēsturē garākā sēde ilga 28 stundas un 14 minūtes. Sēde sākās 11.decembrī, turpinājās līdz puspieciem rītā un vēl pēc nedēļas. Tika pieņemti smagi lēmumi par valsts budžeta samazināšanu un bezprecedenta taupības pasākumiem. Savukārt...

Eiropas Parlaments 3. jūlija, balsojumā atbalstījis priekšlikumu "iesaldēt" CO2 izmešu kredītpunktu izsoles, lai mudinātu uzņēmumus ieguldīt videi draudzīgākās ražošanas tehnoloģijās. Pēc tam, kad likumprojekts aprīlī neguva vairākuma atbalstu Parlamentā, deputāti pievienojuši stingrākus nosacījumus par to, kā jānotiek izsoļu "iesaldēšanai". Lēmuma mērķis ir atjaunot emisijas kvotu sistēmas pozitīvo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu. Atbalstītais Eiropas Komisijas priekšlikums saistīts ar to, ka pēdējā laikā emisiju tirdzniecības shēmā ievērojami kritušās izmešu kredītpunktu cenas, līdz ar to samazinājusies shēmas ietekme uz vides piesārņojuma mazināšanu. Eiropas Parlaments atbalstīja Komisijas plānu uz laiku pārtraukt kvotu izsoles, lai oglekļa dioksīda kredītpunktu cenas paaugstinātos. Noteikumi ļauj Eiropas Komisijai ārkārtas gadījumos pieņemt lēmumu regulēt izsoļu grafiku, ja vien ietekmes novērtējumā nekonstatē, ka tas varētu motivēt uzņēmumus pārcelt ražošanu ārpus ES teritorijas. Komisija varēs pieņemt šādu lēmumu ne vairāk kā vienu reizi uz 900 miljoniem atļauju. Emisiju tirdzniecības sistēmu jeb oglekļa dioksīda izmešu tirgu ES izveidoja 2005.gadā, nosakot vispārējus izmešu griestus,...

Gandrīz katrs piektais uzņēmums šogad plāno līzingā iegādāties tehniku, iekārtas vai transportlīdzekļus, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums. Turklāt 65,2% uzņēmumu izmantotu finanšu līzinga pakalpojumus, kas nozīmē, ka tie ir gatavi nopirkt iegādāto tehniku un izmantot to ilgtermiņā, kā arī ieguldīt tās remontā. Pētījuma dati un SIA "Citadele līzings un faktorings" novērojumi liecina, ka, izmantojot līzinga pakalpojumus, uzņēmēji izvēlas tehniku ilgtermiņa lietošanai, lai nodrošinātu ražošanas jaudu un konkurētspējas pieaugumu. Būtiski, ka pārsvarā finanšu līzingā tiek iegādātas ražošanas iekārtas, kā arī lauksaimniecības un meža tehnika. Citadele Index pētījums liecina, ka 65,2% uzņēmumu izmantotu finanšu līzingu, savukārt 24,1% - operatīvo līzingu. "Šobrīd novērojams, līzingā uzņēmēji iegādājas ražošanas iekārtas, lauksaimniecības un meža tehniku. Izteikti saistošs un interesants ir komerctransporta un vieglo auto līzinga tirgus, kurā ir vērojama pieaugoša aktivitāte. Redzam, ka uzņēmumi priekšroku dod finanšu līzingam, savukārt operatīvo līzingu izvēlas salīdzinoši mazāka daļa," stāsta SIA...

Aizvadītajās nedēļās portālā bijām ievietojuši aptauju, kurā uzdevām jautājumu "Vai darba telpās, kurās strādājat, ir darba aizsardzības prasību noteikumiem atbilstīgs mikroklimats?". Pārsteidzoši, ka trešdaļa (33 %) aptaujas dalībnieku uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši , un gandrīz tikpat (31 %) atzina, ka nezina, kādas ir darba aizsardzības prasības attiecībā uz mikroklimatu darbavietā. Šai sakarā atgādinām, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 1.punktu ir izdoti Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". Noteikumu 1. pielikumā ir definētas darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes: Nr. p.k. Gada periods Darba kategorija Gaisa temperatūra (C°) Gaisa relatīvais mitrums (%) Gaisa kustības ātrums (m/s) 1. Gada aukstais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām + 10 °C vai mazāk) I1 19,0–25,0 30–70 0,05–0,15 II2 16,0–23,0 30–70 0,1–0,3 III3 13,0–21,0 30–70 0,2–0,4 2. Gada siltais periods (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām vairāk par + 10 °C) I1 20,0–28,0 30–70 0,05–0,15...

Kā analizē Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, maijā, salīdzinot ar aprīli, rūpniecības produkcijas apjomi pieauga par 2.2%. Savukārt, salīdzinot ar 2012.gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 0.6%. Pozitīvo iznākumu nodrošināja kāpums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+1.3%) un elektroenerģijas un gāzes apgādē (+3.9%). Minimāls, bet kritums bija vērojams apstrādes rūpniecībā (-0.2%). Lielākais smagums, kas ir pavilcis nozari zem ūdens ir nedienas Liepājas Metalurgā, kā dēļ metālu ražošanas apjomi kritušies par 68.2%. Samazinājumu uzrādīja arī ar kuģu un laivu apkopi saistītās produkcijas ražošana (-16.1%), kas ir pakļauta lielām sezonālām svārstībām. Ar nelielu piesardzību vērtējams kritums farmaceitisko produktu ražošanas apjomos (-5.1%), jo kopumā nozares perspektīvas eksporta tirgos joprojām ir ļoti labas. Ļoti strauju kāpumu uzrādīja elektrisko iekārtu (+16.7%) un mēbeļu ražotāji (+17%). Ne mazāk veiksmīgi darbojās arī vairākas citas nozares. Gada piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi ir nokritušies par 1.6% un situācija rūpniecībā vairs nav tik spīdoša, kāda tā bija vēl pērn. Tomēr...

Vielu sarakstam, kas rada piesārņojuma risku virszemes ūdeņos, ar Eiropas Parlamenta balsojumu pievienotas 12 jaunas vielas, kā arī izveidots īpašs saraksts ar pastiprināti novērojamām vielām, par kurām pastāv aizdomas, ka tās, nokļūstot ūdenī, negatīvi ietekmē cilvēka veselību vai vidi. Minēto vielu vidū ir trīs plaši lietotas medicīniskās vielas - - hormoni 17-beta-estradiols, 17-alfa-etinilestradiols un pretiekaisuma līdzeklis diklofenaks. Eiropas Komisijai uzdots izveidot stratēģiju attiecīgo vielu radītā piesārņojuma riska uzraudzīšanai. Minēto vielu iedarbību pastiprināti uzraudzīs, lai nākotnē tās, iespējams, pievienotu kontrolējamo vielu prioritārajam sarakstam. "Ūdensresursu politika ir ilgtermiņa politika. Mums jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju piekļūt tīram ūdenim. Diemžēl pētījumi liecina, ka vēl ļoti daudz jāpaveic, lai attiecībā uz visām piesārņojošajām vielām nodrošinātu labu ūdens kvalitāti. Vides kvalitātes standarti jaunajā direktīvā attieksies uz 15 jaunām vielām, kas izvēlētas, apspriežoties ar nozares pārstāvjiem", norāda par likumprojektu atbildīgais deputāts Richard Seeber (EPP, Austrija). Likumprojektu, kam jau piekritušas arī dalībvalstis, Parlaments apstiprinājis ar 646...

Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra" (REA) savā interneta vietnē: www.rea.riga.lv izveidojusi jaunu sadaļu "Datu bāze mājām" (sk.interneta adresi: http://www.rea.riga.lv/energoefektivitate/datu-baze-dzivojamam-majam-riga), kurā iedzīvotāji, māju pārvaldnieki un citi interesenti var iepazīties ar dzīvojamo māju energoefektivitātes rādītājiem. Jaunajā sadaļā ir brīvi pieejama datu bāze par Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kas pieslēgtas pilsētas centralizētai siltumapgādei. Datu bāze veidota pēc māju adresēm alfabēta kārtībā, grupējot māju sarakstus pēc alfabēta burtiem. Sākotnēji, atklājot datu bāzi, tajā ir iekļautas daudzdzīvokļu mājas, kuru apsaimniekošanu veic SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Pakāpeniski, sadarbojoties ar citiem daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem, saraksts tiks papildināts, līdz aptvers visas daudzdzīvokļu mājas pilsētas teritorijā, kas pieslēgtas centralizētai siltumapgādei. Šobrīd dažviet sarakstos ir vēl saglabājusies atzīme "dati tiek precizēti" - tas nozīmē, ka sarakstos tiek izmantoti tikai korekti dati un darbs pie datu bāzes veidošanas tiek turpināts. Datu bāzē uzrādīti visi faktiskie siltumenerģijas patēriņa dati par iepriekšējo kalendāro gadu - no janvāra līdz decembrim. No šiem datiem aprēķināts arī...

Saeimas 2013.gada 13.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūliju.

Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija rīkojums №274 «Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojumā №246 «Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 25.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija rīkojums №272 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 10.novembra rīkojumā №648 «Par zemes vienību Rīgas administratīvajā teritorijā piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības «Privatizācijas aģentūra» personā»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 25.jūniju.

Saeimas 2013.gada 13.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu»»Likums stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Saeimas 2013.gada 13.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūliju.

Saeimas 2013.gada 13.jūnija likums «Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 5.jūliju.