JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №264 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos №847 «Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №262 «Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos №732 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma apakšaktivitātes «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība» pirmo un otro kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №268 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumos №1294 «Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №256 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos №585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №266 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 19.maija noteikumos №450 «Kārtība, kādā slēdz un izbeidz līgumu par nolietotu transportlīdzekļu, preču un izstrādājumu iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №257 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos №952 «Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.maiju.

Ceturtdien, 23.maijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis Saeimā pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iespējamību Latvijā, atvieglojumus nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoņiem un izmaiņas naturalizācijas procesā. Jaunās likuma normas paredz dubultpilsonības iespējas gan trimdas Latvijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, gan latviešiem un līviem, gan arī pārējām pilsoņu grupām. Latvijas pilsoņiem tiks atļauta dubultpilsonība ar noteiktām valstu grupām un valstīm - Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, Austrāliju, Brazīlijas Federatīvo Republiku un Jaunzēlandi. Savukārt trimdas Latvijas pilsoņiem, latviešiem un līviem, reģistrējot Latvijas pilsonību, būs atļauta dubultpilsonība ar jebkuru pasaules valsti, tādējādi radot visus priekšnosacījumus šo personu atgriešanai Latvijas pilsoņu kopumā. Personas, kuras atteicās no Latvijas pilsonības vai kurām tā tika atņemta saistībā ar citu valstu pilsonības iegūšanu, būs tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu. To nevarēs vien tad, ja šīs personas būs ieguvušas to valstu pilsonību, kuras neietilpst to valstu lokā, ar...

Godinot tos darba devējus, kuru darbības politika un pakalpojumi ir draudzīgi bērniem un ģimenēm, piektdien, 24.maijā, Ilgstpējas indeksa 2013 noslēguma pasākumā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens 12 uzņēmumiem pasniedza apliecības par Ģimenei draudzīga komersanta statusa saņemšanu. Ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma AS „Latvenergo”,AS „SEB banka”,SIA „Grifs AG”, SIA „Nestle Latvija”, SIA „Statoil Fuel& Retail Latvia”, SIA „Rimi Latvia”, SIA „PricewaterhouseCoopers”, AS „Swedbank”, SIA „Eletrolux Latvia Ltd.”, „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, SIA „VTU Valmiera”, Pašvaldības SIA „Ventspils reiss”. Atlasītie uzņēmumi saņēma īpašu apliecību un uzlīmi, kas apstiprina, ka šajā uzņēmumā īsteno ģimenei draudzīgu politiku. Uzņēmēji ieguvuši tiesības Ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu gadu izmantot savā interneta vietnē, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos. Statusu piešķir uz gadu. Viens no kritērijiem statusa piešķiršanai ir uzņēmuma orientācija uz efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, nodrošinot attālinātā darba iespējas, elastīgu darba laiku. Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darba vietā, uz klientu orientētu...

Liepājas uzņēmēji jau ir sākuši gatavoties gaidāmajai eiro ieviešanai, taču par pāreju no latiem uz eiro vēl ir daudz izzināmu jautājumu. Šāda atziņa izskanēja ceturtdien, 23. maijā, Finanšu ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā bezmaksas seminārā Liepājas uzņēmējiem par eiro ieviešanu. "Seminārs bija labs informācijas avots, kas deva ierosmi un lika apzināties, ka pārmaiņas ir tuvu, laika vairs nav daudz, un eiro ieviešanai jau tagad ir jāgatavojas ļot nopietni," pēc semināra sacīja Kurzemes Biznes inkubatora grāmatvede Inese Džeriņa. Ceturtdienas seminārs pulcēja 15 Liepājas un reģiona uzņēmumu grāmatvežus no dažādām nozarēm - loģistikas, degvielas, tekstila, grāmatvedības, tūrisma u.c. jomām. Dalībnieku vidū bija pārstāvji no Liepājas lielākā tekstiluzņēmuma "Lauma Lingerie", "Liepājas enerģija", Liepājas reģionālās slimnīcas, "Hanza Liepāja" u.c. Kā atzina "Lauma Lingerie" finanšu vadītāja Lita Laugale, Liepājas pusē daudzus uzņēmējus saistībā ar eiro ieviešanu baida neziņa un darba apjoms. "Jo vairāk informācijas būs uzņēmēju rīcībā, jo vieglāk būs sagatavoties eiro ieviešanai....

„Atkāpšanās no uzņēmējiem dotā solījuma samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi nav pieļaujama," pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, neslēpjot neizpratni, kādēļ atsevišķi nozaru ministri plašsaziņas līdzekļos pauž nostāju, kas ir klajā pretrunā valdības iepriekš parakstītajiem dokumentiem. Saskaņā ar „Nodokļu politikas stratēģijas 2011-2014" ietverto, valdība ir apņēmusies IIN līdz 2015.gadam samazināt par 5 procentpunktiem. IIN likme šogad tika samazināta no 25% līdz 24%, un IIN likmi samazināt plānots arī nākamajos divos gados - no 2014.gada IIN likme plānota 22%, bet no 2015.gada - 20%. Arī Tautsaimniecības padome, kurā pārstāvētas Ekonomikas ministrija, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, nozaru asociācijas, kā arī neatkarīgie eksperti, š.g. 10.aprīlī lēmusi, ka „veicama IIN samazināšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam grafikam, turpinot izstrādāt motivējošus instrumentus darbaspēka nodokļu samazināšanai". „Katru reizi, izdzirdot nozaru ministriju pārstāvju, vai vēl sliktāk - valdības ministru - publiski paustās nostājas, kas nodokļu politikas...

Lai mazinātu traumu gūšanas riskus bērniem, ko var izraisīt drošuma prasībām neatbilstošas spēļu iekārtas vai spēļu iekārtas, kurām nav veikta pienācīga tehniskā apkope, Patērētāju Tiesību Aizsardzības centrs 24.maijā iepazīstina plašāku auditoriju ar izstrādātajām Vadlīnijām bērnu spēļu laukumu valdītājiem / apsaimniekotājiem par drošuma prasībām bērnu spēļu laukumiem publiskai lietošanai. Jaunākais datu apkopojums par traumām un ievainojumiem Eiropas Savienībā (ES) par laika periodu no 2008. līdz 2010.gadam liecina, ka ES 7,9 miljoni bērnu līdz 14 gadu vecumam katru gadu ārstējas slimnīcā gūto traumu dēļ no tiem 139 000 bērniem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība saistībā ar traumu, kas gūta izmantojot spēļu laukumu aprīkojumu. Desmit biežāk minēto preču sarakstā, kas saistītas ar bērnu gūtajām traumām, ir šūpoles, slidkalniņi, spēļu laukumu kāpšanas iekārtas un cits spēļu laukumu aprīkojums. "Latvijā bērnu traumatisma līmenis sešas līdz desmit reizes pārsniedz Skandināvijas valstu un ES dalībvalstu rādītājus. Ir briesmīgi rēķināt bērna dzīvību naudā, jo katra bērna dzīvība ir zelta vērta, tomēr...

Ceturtdien, 23.maijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijāpārstāvjiem, lai uzklausītu padomes redzējumu stabilai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, tajā skaitā pārrunājot iespējamos uzlabojumus tiesiskuma, tiesu sistēmas efektivitātes, godīgas konkurences un investīciju aizsardzības jomā. Sarunas dalībnieki apsprieda tos aktuālos mērķus, kas jāsasniedz, lai turpinātu veidot investīcijām pievilcīgu vidi Latvijā, un izaicinājumus, kas jāpārvar pēc iespējas drīzāk.Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājs Džerijs Virts (Jerry Wirth) uzsvēra, ka šobrīd Latvijas ekonomiskie rādītāji ir ļoti labi, taču, lai šī situācija būtu ilgtspējīga, ir iespējami un arī nepieciešami uzlabojumi. Ārvalstu investoru padomes pārstāvji uzsvēra, ka ilgtspējīgai attīstībai nepieciešami vairāki priekšnoteikumi biznesa vidē - jābūt godīgai konkurencei, jārada caurspīdīgums, sistēmai kopumā jābūt paredzamai un noteikumiem nemainīgiem ilgākā laikā posmā. Viņi uzsvēra, ka, lai šāda situācija izveidotos, nepieciešamas strukturālas reformas gan izglītības sistēmā, gan valsts pārvaldē, gan veselības aizsardzībā, gan labklājības jomā. Ārvalstu investoru pārstāvji sacīja, ka būtiskāk par mērķu un prioritāšu nospraušanu ir sekot to...

Nāk vasara, izlaidumu laiks, nāk Dziesmu svētki un notiek daudz citu pasākumu. Tas ir laiks, kad sabrauc viesi, tūristi, atpūtnieki, kuri vēlas atpūsties un saņemt izcilu apkalpošanu un savu jautājumu risinājumus. Jums jāmāk tikai parādīt, kā Jūsu produkti atrisinās klientu problēmas un piepildīs viņu sapņus. “Es vēlos strādāt ar uzņēmumu, kas patiesi saprot mani, – tādu, kas piepilda manas ambīcijas un atspoguļo manas vērtības. Es vēlos veikt darījumus ar uzņēmumu, kas ir patiesi gatavs, kad es esmu gatavs, un labprāt strādā pēc maniem noteikumiem. Visvairāk man nepieciešams kāds, kas patiesi var atrisināt manas problēmas, rast man pareizo risinājumu un palīdzēt man paveikt to, ko es pats nespētu paveikt. Es nevēlos darījumus ar kādu, kas ir ieinteresēts man tikai kaut ko pārdot,” stāsta klients grāmatā Klientu apkalpošanas ģēnijs. Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests piedāvā iegūt jaunas zināšanas par klientu apkalpošanu, pārdošanu, mārketingu un sabiedriskajām attiecībām mūsu izdevniecības izdotajās grāmatās. Tās var būt arī kā...

Uzņēmēji uzskata, ka vispievilcīgākā uzņēmējdarbības vide ir Igaunijā, visproblemātiskākā - Lietuvā, bet Latvijā ir samērā pievilcīga uzņēmējdarbības vide, kaut arī ar vairākām konkrētām problēmām. Šādus secinājumu sniedz Stockholm School of Economis in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra veiktais pētījums "Uzņēmējdarbības kultūra un vērtības Baltijas valstīs". Uzņēmēji Lietuvā un Latvijā kā visbūtiskāko šķērsli uzņēmējdarbībā norāda nodokļu likmes, bet uzņēmēji Igaunijā - inflāciju. Latvijā un Lietuvā kā viens no nopietnākajiem šķēršļiem tiek minēts biežā normatīvo aktu grozīšana. Trešā svarīgākā problēma, kas norādīta Latvijā, ir piekļuve finanšu resursiem, bet Lietuvā - citu tirgus dalībnieku pret konkurenci vērstie pasākumi. Šī problēma tiek minēta kā ļoti izplatīta arī Igaunijā. Raksturojot uzņēmējdarbības kultūru, Latvijas uzņēmēji retos gadījumos ir pārliecināti, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu savā uzņēmējdarbībā rīkojas caurspīdīgi. Savukārt Lietuvas uzņēmēji biežāk uzņemas riskus, izpilda normatīvo aktu prasības un vērtē kvalitāti augstāk nekā cenu. Lietuvas uzņēmēji biežāk plāno uzņēmējdarbību ilgtermiņā, ievēro caurspīdību un sadarbojas ar citiem uzņēmumiem,...

Ceturtdien, 23. maijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība organizēja konferenci “Sociālo partneru un valdības dialogs: mīti un realitāte”, kurā tika runāts par to, cik veiksmīgs līdz šim bijis valdības, darba devēju un darba ņēmēju trīspusējais dialogs. Tas ticis vērtēts firmas "McCann Consulting" veiktā socioloģiskajā pētījumā, kura atziņas nav pārāk iepriecinošas nedz LBAS, nedz Latvijas Darba Devēju konfederācijai - abu organizāciju ietekme uz lēmumu pieņemšanu tiek vērtēta kā vāja. LBAS viceprezidents Egils Baldzēns norāda, ka bieži politiķi lēmumus ir pieņēmuši jau pirms trialoga ar darba devējiem un arodbiedrībām, un, lai sociālo dialogu padarītu efektīvāku, biežāk jāizmanto arī alternatīvas sava viedokļa paušanas formas - kā protesti un streiki. "McCann Consulting" pētījumā kā kritika LBAS sociālā dialoga virzienā tika uzsvērts gan publiskā komunikācija un tēls, gan proaktivitātes trūkums, gan emocionālu argumentu izmantošana diskusijās ar partneriem. Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova pēdējo pārmetumu noraidīja, sakot, ka sliktas lietas bieži tiek izdarītas tieši bez emocijām, kā piemēru...