JAUNUMI

Saeimas 2013.gada 2.maija likums «Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 5.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №259 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumos №1338 «Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №261 «Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 24.maiju.

Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 11.aprīļa saistošie noteikumi №12 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 20.12.2012. saistošajos noteikumos №37 «Par koku ciršanu ārpus meža Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №275 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1616 «Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 28.maiju.

Daugavpils pilsētas domes 2013.gada 11.aprīļa saistošie noteikumi №9 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2011.gada 22.jūnija saistošajos noteikumos №19 «Bērnu reģistrācijas un uzņemšanas kārtība Daugavpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 18.maiju.

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevējs, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavojusi bezmaksas Lielsemināru ciklu par likumdošanas aktualitātēm. Pēdējais Lielseminārs tika aizvadīts ceturtdien, 16. maijā, Rīgā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka, atbildot uz jautājumu no auditorijas, pastāstīja, kāpēc eiro ieviešanas procesā dažādu maksājumu summas netiks pārvērstas apaļos skaitļos, bet gan ar cipariem aiz komata:

Konkurences padome (KP) ir sagatavojusi 2012.gada publisko pārskatu, kurā atspoguļota informācija par aktualitātēm konkurences tiesību piemērošanā, iestādes darbības rezultātiem un pārvaldību, kā arī par 2013.gada prioritātēm. Ar pārskatu iespējams iepazīties arī infografika formātā. Kopumā pērn KP ir pieņēmusi 51 lēmumu. Ar 12 no tiem tika konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, par kuriem kopumā piemēroti sodi 253 725 latu apmērā. Tāpat 2012.gadā KP noslēdza uzraudzības divpadsmit tirgos. Uzraudzības iestādei ļāva gan izstrādāt priekšlikumus attiecīgo nozares pārraugošajām institūcijām, gan iegūt informāciju par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Desmit no pērn atklātajiem bijuši smagākie Konkurences likuma pārkāpumi - aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Starp aizliegtajām vienošanām bijuši gan gadījumi, kad uzņēmumi cenšas ierobežot savu konkurentu iespējas darboties tirgū, gan tirgu sadale un cenu līmeņa fiksēšana par sliktu patērētājiem, gan arī gadījums, kad vienošanās aizliegumu pārkāpuši publiska iepirkuma pretendenti. Savukārt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana izpaudusies kā cenšanās ierobežot citu uzņēmumu iespējas darboties tirgū un diskriminējoša attieksme pret...

Ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināts starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". VSS nolemts atbalstīt iesniegto likumprojektu, bet Labklājības ministrijai uzdots precizēt likumprojekta 69.panta ceturtās daļas redakciju, paredzot, ka pēc darbinieka pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā. Tāpat lemts, ka nepieciešams atkārtoti kopīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību izvērtēt likumprojekta 90.panta trešās daļas normatīvo regulējumu, kas paredz pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Atgādinām, ka likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā gan sociālo partneru (darba devēju un darbinieku intereses pārstāvošo) organizāciju priekšlikumus, gan arī tiesu prakses un doktrīnas atziņas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Darba likums kā nozīmīgākais darba tiesību avots ir spēkā jau vairāk kā desmit gadus (spēkā no 2002.gada 1.jūnija). Darba tiesības attīstās pietiekami dinamiski (jo īpaši starptautiskā kontekstā) gan attiecībā uz...

Lauku atbalsta dienests (LAD) atgādina, ka šī gada 3.jūnijs ir gala termiņš iesniegumu dīzeļdegvielas atbrīvojumam no akcīzes nodokļa iesniegšanai LAD. Pretendējot uz dīzeļdegvielas atbrīvojumu no akcīzes nodokļa 2013./2014. saimnieciskajam gadam, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem LAD jāiesniedz aizpildīts "Iesniegums dīzeļdegvielas piešķiršanai, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu". Aizpildītu un parakstītu iesniegumu var iesniegt personīgi LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vai centrālajā aparātā, kā arī sūtīt pa pastu, vai iesniegt elektroniski. LAD aicina klientus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS). Ar tās palīdzību iespējams sekot līdzi izlietotās degvielas daudzumam un redzēt atlikumu. Sīkāka informācija par dīzeļdegvielas atbalsta saņemšanas nosacījumiem 2013./2014.saimnieciskajam gadam atrodama LAD mājas lapā www.lad.gov.lv sadaļā "Akcīzes degviela". Ar EPS lietošanas noteikumiem var iepazīties LAD mājas lapas sadaļā "Elektroniskā pieteikšanās sistēma".

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2013.gada 25.jūnija tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai zivsaimniecībā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumā „Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana”. Projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai pasākuma „Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana” atvērtajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā tiks pieņemti no 2013.gada 25.jūnija līdz 2013.gada 25.jūlijam. Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 218 600 latu, ņemot vērā šādu zvejas kuģu skaita un bruto tilpības atlikumu: viens tīklu zvejas kuģis > 24 metri; kopējā kuģu bruto tilpība: 366,76 GT. Pasākuma mērķis ir Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšana ar pieejamiem zivju resursiem, zvejas kuģus sadalot (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai nododot (dāvinot vai pārdodot) izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību. Atbalsta pretendenti var būt zvejas kuģu īpašnieki, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā un kuru kuģi zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti...

Labklājības ministrijas (LM) interneta vietnē ikvienam interesentam no 27.maija ir pieejams Pasaules Bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums". Pagaidām publicēta tā angliskā versija. LM uzsver, ka pētījuma priekšlikumu sadaļā ir sniegti ieteikumi, kas vērtējami valstī esošās budžeta situācijas kontekstā, t.sk. vērtējot arī situāciju citās nozarēs (izglītība, veselība, nodokļi) un nav ierobežotas laikā. LM 2013. gada 1. augustā Ministru kabinetam jāiesniedz priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai. Lai to paveiktu, LM ar sabiedrību apspriedīs politikas risinājumu alternatīvas, nepieciešamības gadījumā meklēs jaunas. Pētījums veikts, jo līdz šim lēmumu pieņēmēju rīcībā nebija kvalitatīvu pierādījumu un pietiekami nopietnu pētījumu par to, kādas pārmaiņas notikušas sabiedrībā, kādu ietekmi krīze atstājusi uz iedzīvotāju ienākumiem, sabiedrības noslāņošanos. Tāpat - par darba tirgus piedāvātajām iespējām, kāda ir bezdarbnieku gatavība pieņemt darba piedāvājumus, kādas iedzīvotāju grupas visbiežāk pakļautas ilgstoša bezdarba riskam vai atkārtotam bezdarbam un izrietoši - nabadzībai. Pētījums atbild uz vairākiem jautājumiem: Kas...

Labklājības ministrija informē, ka starp Finanšu un Labklājības ministrijām panākta vienošanās veikt likuma grozījumus, kas ģimenēm, kas saņem zaudētā apgādnieku pensiju, neliegtu iegūt arī atvieglojumu par apgādībā esošu personu. FM ziņo, ka nepieciešamo grozījumu redakcija likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" jau sagatavota, tāpat arī panākta savstarpēja vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienesta vadību līdz grozījumu apstiprināšanai neradīt jaunus precedentus, kad ģimenēm, kas saņem zaudētā apgādnieka pensiju, liegtu saņemt atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Aprīļa vidū trīs bērnu māmiņa Eva Eglāja-Kristsone publiskā vēstulē vērsās pēc palīdzības situācijā, kurā viņai liegtas tiesības turpmāk saņemt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ja bērni saņem zaudētā apgādnieka pensiju.

Pirmdien, 27.maijā, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Dublinā apspriesti vairāki strīdīgi un Latvijai aktuāli jautājumi par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni (KLP) pēc 2014.gada. No šiem jautājumiem Latvijai svarīgākie ir tiešo maksājumu saistīšana ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, pēc iespējas ātrāka tirgu kropļojošās cukura un piena kvotu sistēmas atcelšana un pēc iespējas drīzāka atbalsta finansējuma saņemšana mazāk labvēlīgajiem apvidiem. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītājs un ziņotāji, diskutējot par KLP galvenajām regulām, norādīja ES lauksaimniecības ministriem, ka EP ir gatavi sarunām par galvenajiem un strīdīgajiem ES Ministru padomes, EP un Eiropas Komisijas (EK) trialogā. "Kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt vienkārši realizējamai bez liekas birokrātijas un pēc iespējas mazāk ierobežojumiem, lai dalībvalstis varētu brīvāk novirzīt atbalsta finansēju atbilstoši savu lauksaimnieku interesēm," uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma sanāksmē norādīja, ka jautājumā par atbalstu, ko varēs maksāt saistītu ar...

Absolūtais vairākums - 81% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka būtu jāsamazina sociālās garantijas bijušajiem Valsts prezidentiem pēc amata atstāšanas (52% - noteikti jā; 29% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk šādu viedokli pauduši cittautieši, iedzīvotāji, kuri ģimenē biežāk runā citā valodā, kā arī iedzīvotāji ar ģimenes mēneša ienākumiem uz vienu ģimenes locekli līdz 100 latiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maijā veiktais pētījums. Desmitā daļa (12%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka būtu jāsamazina sociālās garantijas bijušajiem Valsts prezidentiem pēc amata atstāšanas (9% - drīzāk nē; 3% - noteikti nē). Šādu viedokli salīdzinoši biežāk pauduši iedzīvotāji ar ģimenes mēneša ienākumiem uz vienu ģimenes locekli vairāk par 301 latu. 7% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Par aptauju Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 21.maija līdz 23.maijam, ar interneta starpniecību visā...