JAUNUMI

Eiro ieviešana Latvijā 2014.gada 1.janvārī ir loģisks solis ceļā uz ciešāku Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un stiprinās valsts makroekonomisko politiku un konkurētspēju, teikts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas (BA) prezidija pieņemtajā paziņojumā. Paziņojumā arī augstu novērtēts Latvijas panāktais progress Māstrihtas kritēriju izpildē. Vienlaikus paziņojumā uzsvērts, ka eiro ieviešana sekmēs visa Baltijas reģiona ekonomisko izaugsmi, palielinās investīciju un eksporta apjomus, mazinās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī garantēs lielāku noturību pret ekonomikas satricinājumiem. Oficiāls uzaicinājums Latvijai ieviest vienoto Eiropas valūtu apliecinās eirozonas valstu gatavību un vēlmi uzņemt savā lokā tās ES dalībvalstis, kuras izpildījušas Māstrihtas kritērijus. Atzīmējot, ka eiro ieviešana Igaunijā neapšaubāmi ir attaisnojusies un to apliecina pieaugošais sabiedrības atbalsts Eiropas vienotajai valūtai, BA prezidijs akcentē, ka eiro ieviešana Igaunijā nodrošina lielāku stabilitāti un atbalstu valsts tautsaimniecībai, sekmēja jaunu darbavietu rašanos, labvēlīgi ietekmēja eksportu un vairoja drošību. Paziņojums pieņemts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas prezidija locekļiem piedaloties Eiropas jūras dienai veltītajā konferencē Maltā. Baltijas Asambleja...

Pirmdien, 20.maijā, Ministru kabineta komiteja izskatīja jautājumu par Fizisko personu reģistra koncepcijas projektu un par oficiālās elektroniskās adreses (E-adreses) ieviešanu. Fizisko personu reģistra koncepcijas projekts paplašinātu Iedzīvotāju reģistrā reģistrējamo fizisko personu loku, izveidojot Fizisko personu reģistru, bet ieviešot e-adresi tiktu modernizēta un optimizētu valsts iestāžu darbība saziņas jomā ar privātpersonām. Atšķirībā no Iedzīvotāju reģistra (IeR), Fizisko personu reģistrā bija plānots iekļaut ziņas par ārzemniekiem, kuri izmanto Latvijas valsts vai pašvaldības iestāžu pakalpojumus, bet kuriem nav personas koda. Valdības komiteja lēma, ka ņemot vērā, ka šī koncepcija varētu radīt papildu administratīvo slogu, kā arī tās ieviešanai vajadzētu samērā lielu finansējumu, to nolēma noraidīt. Oficiālās e-adreses koncepcijas projekta risinājuma variants paredz ieviest e-adresi, kuru valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot oficiālai saziņai ar privātpersonām, samazinot drukātu dokumentu un pasta pakalpojumu izmantošanu. Elektroniskās adreses koncepcijas mērķis, piedāvājot iedzīvotāju reģistra (IeR) un uzņēmuma reģistra (URR) esošajām personām, optimizēt saziņas iespēju elektroniskā veidā. E–adreses ieviešana nodrošinātu ātrāku, ērtāku...

Lai nodrošinātu Latvijā vienotu, mūsdienīgu un efektīvu zemesgrāmatas procesu, ir modernizēta Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) informācijas sistēma (IS). Modernizētā VVDZ IS padara nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistīto darījumu veikšanu ērtāku, samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī ļauj būtiski ietaupīt laika un darbinieku resursus reģistrācijas procesā iesaistītajām institūcijām. Jaunā VVDZ IS piedāvās arī vairākus jaunus e-pakalpojumus. Izstrādātā VVDZ IS ir nozīmīgs solis arī ceļā uz e-pārvaldes attīstību Latvijā. Tā kalpos par pamatu, lai pakāpeniski digitalizētu visus papīra formāta zemesgrāmatu dokumentus un nomainītu tos uz elektroniskajiem dokumentiem.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 21.marta saistošie noteikumi №4 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2007.gada 5.jūlija saistošajos noteikumos №13 «Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Liepājas pilsētas domes 2013.gada 21.marta saistošie noteikumi №5 «Par Liepājas pilsētas domes 2002.gada 25.jūlija saistošo noteikumu №8 «Par priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu rīkošanas un aģitācijas materiālu izvietošanas ierobežojumiem Liepājas pilsētā» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi №239 «Par Vienošanās memorandu par iepakoto bīstamo kravu pārvadāšanu ar ro - ro kuģiem Baltijas jūrā»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 16.maiju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Par Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 9.maiju.

Saeimas 2013.gada 18.aprīļa likums «Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 8.maiju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 16.maija regula №458 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №458/2013 (2013.gada 16.maijs), ar kuru izdara labojumu Regulā (EK) №589/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) №1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 18.maiju.

Piektdien, 17.maijā, Finanšu ministrijas speciālisti Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos tikās ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietnieku Normundu Popenu un citiem EK ekspertiem. Tikšanās laikā tika apspriesti maija sākumā sagatavotie 2014.-2020.gada ES fondu perioda plānošanas dokumentu - Partnerības līguma un Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” - projekti un līdz šim ar EK nesaskaņotie investīciju prioritāšu jautājumi. EK pauda atzinību par savlaicīgu plānošanas dokumentu projektu sagatavošanu un nodošanu publiskai apspriedei, tomēr atšķirīgie viedokļi par ES fondu investīciju apjomu transporta infrastruktūrā, nodarbinātības veicināšanā un inovāciju attīstībā joprojām pastāv un sarunas šajos jautājumos tiks turpinātas. Abās pusēs ir vienprātība par Latvijas izaicinājumiem 2014.-2020.gadā, bet vienošanās par efektīvākajiem risinājumiem tiks meklēta konstruktīva dialoga ceļā. Latvija savas prioritātes ir definējusi Saeimas apstiprinātājā Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un šobrīd pamato EK plānoto investīciju nozīmību ilgtspējīgas un sociāli iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā. Īpaši svarīgs ir jautājums par investīciju apjomu ceļos, ostās un Rīgas lidostā. EK ir norādījusi,...

Pirmdien, 20.maijā, notiks Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizēta preses konference-mediju diskusija, kurā kopā ar partneriem informēs par līdz šim plašākā un detalizētākā atalgojuma pētījuma uzsākšanu Latvijā, ko pēc Igaunijā aprobētas metodikas sadarbībā ar LDDK veiks Atalgojuma informācijas aģentūra. Šādu datu analīzi plānots veikt arī visā Baltijā, tādējādi visa reģiona mērogā ļaujot sekot līdzi gan reālajai atalgojuma dinamikai, gan pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai ekonomikā kopumā un nozaru griezumā. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Pētījums, kura veikšana tiek uzsākta un kuru plānots atkārtot arī turpmākajos gados, ļaus precīzāk nekā jebkad iepriekš prognozēt darba tirgus attīstības tendences un darba devējiem un darba ņēmējiem pieņemt izsvērtus lēmumus, bet valstij - domāt par efektīvākiem valsts atbalsta un darba devēju motivēšanas virzieniem nodarbinātības jautājumu risināšanā.” Pasākumā piedalīsies: LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Atalgojuma informācijas aģentūras vadītājs Igaunijā Antons Kuzņeckis (Anton Kuznetski), Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš, Latvijas Personāla vadīšanas...

Lai veicinātu jauniešu darbu bez atlīdzības sabiedrības labā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt biedrību un nodibinājumu pieteikumus dalībai aktīvās nodarbinātības pasākumā "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam". Šogad NVA sadarbībā ar 180 biedrībām un nodibinājumiem jau ir izveidojusi 494 brīvprātīgā darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem, kuri savas profesionālās spējas izmēģina un darba pieredzi iegūst tādās profesijās kā sociālās palīdzības organizators, aprūpētājs, asistents personām ar invaliditāti, informācijas un datu ievades operators, administrators, asistents, projekta koordinators un citas. NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka: "Piedaloties jauniešu bezdarbnieku brīvprātīgā darba atbalsta pasākumā, biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja saņemt palīdzīgas rokas savu uzdevumu veikšanai un mērķa sasniegšanai, kā arī popularizēt brīvprātīgā darba kustību, kas ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības labā. Iesaistīties šajā NVA pasākumā var jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums. Pieteikums jāiesniedz un brīvprātīgā darba vietas jāpiesaka tajā NVA filiālē, kuras teritorijā tās tiks izveidotas. NVA filiāles darbinieki palīdzēs izvēlēties biedrības vai nodibinājuma darbības specifikai un prasībām...

Līdz 30.maijam Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļa vietnē www.cvk.lv iedzīvotāji var pieteikties novērot 1.jūnija pašvaldību vēlēšanas un iegūt tiesības sekot līdzi balsošanas norisei un balsu skaitīšanai vēlēšanu iecirkņos. Par brīvprātīgo pašvaldību vēlēšanu novērotāju var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēšanu dienā būs sasniedzis 16 gadu vecumu, CVK tīmekļa vietnē iepazīsies ar mācību kursu "Pašvaldību vēlēšanu kārtība" un aizpildīs vēlēšanu novērotāja reģistrācijas anketu. Pēc tam novērotājs savā e-pastā saņems novērotāja pilnvaru, kas jāizdrukā un kopā ar personu apliecinošu dokumentu jāuzrāda vēlēšanu iecirknī. Vienlaikus CVK atgādina, ka pašvaldību vēlēšanās tiesības pilnvarot novērotājus ir arī partijām, partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, kuras attiecīgajā pašvaldībā iesniegušas kandidātu sarakstus. Vēlēšanu novērotājus drīkst pilnvarot arī pašvaldību vēlēšanu komisijas, un tiesības novērot vēlēšanas ir arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. 29., 30. un 31.maijā dažas stundas dienā notiks iepriekšējā balsošana, un arī šajā laikā vēlēšanu novērotāji būs gaidīti vēlēšanu iecirkņos. Savukārt vēlēšanu dienā, 1.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no pulksten...

Otrajā Nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumu izstrādes darba grupas sēdē dalībnieki vienojās, ka 2014.gada budžeta projektam iesniegtās ministriju iniciatīvas skatīs jūlijā, pēc tam, kad par tām savu atzinumu būs devusi Finanšu ministrija (FM) un Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). FM nākamā gada budžeta iniciatīvas saņems 3.jūnijā, bet līdz jūlija trešajai nedēļai tās izvērtēs atbilstoši 2014.gada budžeta sagaidāmajam apmēram. Vienlaikus PKC veiks to izvērtējumu atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam. Pēc tam iniciatīvas skatīs Nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumu izstrādes darba grupa. Vērtējot iniciatīvas, kuras ir atbilstošas reālajai ekonomikas situācijai valstī, kā arī vidēja termiņa vīzijai par Latvijas attīstību, darba grupa efektīvāk un ātrāk spēs izstrādāt konkrētas rekomendācijas valsts nākamo gadu budžetu projektiem. Piektdien, 17. maijā Nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumu izstrādes darba grupas sēdē sēdē dalībniekus ar Latvijas nevienlīdzības un nabadzības rādītājiem un to aprēķināšanas metodēm iepazīstināja eksperti no Centrālās statistikas pārvaldes. Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs (B.I.C.E.P.S.)...