JAUNUMI

Trešdien, 29. maijā, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā Sanita Pavļuta-Deslandes Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) Parīzē parakstīja konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā. „Konvencija ir brīvprātīgs daudzpusējs līgums, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot nacionālo nodokļu normatīvo aktu darbību. Līgums paredz starp iesaistītajām valstīm veicināt starptautisko sadarbību un veikt informācijas apmaiņu atbilstoši OECD starptautiskajam informācijas apmaiņas standartam,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Konvencija paredz visus iespējamos administratīvās sadarbības veidus attiecībā uz nodokļu uzlikšanu un iekasēšanu ar mērķi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu. Tāpat līgums paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, spontāni un automātiski, paredz veikt vienlaicīgas nodokļu pārbaudes, nodokļu pārbaudes ārvalstīs un palīdzību piedziņā. Pašlaik Latvija ar ārvalstīm veic informācijas apmaiņu tiešo nodokļu jomā saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem un atbilstoši Latvijas noslēgtajām nodokļu konvencijām un informācijas apmaiņas līgumiem. Pievienojoties konvencijai, tiks nodrošināts plašāks tiesiskās sadarbības mehānisms...

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №282 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumos №272 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» projektu iesniegumu atlases devīto un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.maiju.

Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija noteikumi №100 «Monetāro finanšu iestāžu procentu likmju pārskatu sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №284 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un turpmākajām kārtām»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №283 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos №997 «Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 30.maiju.

Saeimas 2013.gada 23.maija likums «Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 30.maiju.

Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija noteikumi №99 «Monetāro finanšu iestāžu «Mēneša bilances pārskata» sagatavošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.

Finanšu ministra Andra Vilka otrdienas paziņojums par to, ka valdība, visticamāk, nevarēs turēt solījumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli radījis gan sprādzienam līdzīgu sašutuma vilni uzņēmēju vidū, gan nostādījis savstarpējā opozīcijā valdības partnerus. Trešdien, 29. maijā, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, kurā gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, gan uzņēmēju pārstāvji kritizēja Vilka pausto pozīciju. D. Pavļuts uzsvēra, ka jaunos solījumus - sociālās nevienlīdzības mazināšanu un pensiju palielināšanu - nevajadzētu īstenot uz iepriekšējo solījumu rēķina. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Lienīte Caune atzina - visvairāk pārsteidz tas, ka valsts apšauba jau likumā ierakstītus solījumus. L. Caune arī sacīja, ka, ja valsts nerīkojas saskaņā ar tiesiskas paļāvības principiem, tad nevar gaidīt arī, ka uzņēmēji nerīkosies tikpat nihilistiski, maksājot algas aploksnēs, savukārt uzņēmēju kluba "Rīgas marka" pārstāvis Normunds Štāls akcentēja šādu paziņojumu nelabvēlīgo ietekmi uz investoru piesaisti, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Mārtiņš Bičevskis Finanšu ministram pārmeta neieinteresētību dialogā ar uzņēmējiem.

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējos portāla ierakstus par likumprojektu skatīt šeit un šeit. Tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma (DL) 149.pantā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad darbiniekam nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Likumprojekta autori norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar 2010.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-667 secināja, ka tā kā saskaņā ar DL 31.panta pirmo daļu visi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā, tad, zūdot darbinieka tiesībām uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem, darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam zūd arī tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem. Šāda interpretācija neatbilst neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanas mērķim un būtībai. Saistībā ar darbinieka tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu...

Ministru kabinets otrdien, 28. maijā, iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojumā norādīts, ka esošās situācijas izpētes gaitā dārzkopības un augļkopības nozarē ir identificētas divas galvenās problēmas: 1) augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū; 2) augsts administratīvais slogs, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgu nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Augļkopības un dārzkopības nozarē esošās situācijas izvērtējums liecina, ka, saskaņā ar Valsts darba inspekcijas ( VDI) informāciju, nereģistrētā nodarbinātība ir raksturīga vairākās tautsaimniecības nozarēs, tostarp arī lauksaimniecībā. Lielākā daļa no lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir tieši sezonas darbinieki. Saskaņā ar Latvijas Augļkopju asociācijas sniegto informāciju ik sezonu valstī lauksaimniecības nozarē vairāk nekā 400 augļu, ogu un dārzeņu audzētāji nodarbina vismaz 1500 personas sezonas rakstura darbos. Zemkopības ministrija norāda, ka, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajai informācijai, 2011.gadā tikai 32 uzņēmēji nodarbināja 232 sezonas darbiniekus, kas varētu liecināt par to, ka tikai 15% sezonas darbinieku,...

Saeima ceturtdien, 30.maijā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz smēķēšanu bērna klātbūtnē definēt kā vardarbību. Piedāvātie likuma grozījumi paredz noteikt, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Tāpat likuma grozījumi paredz paplašināt emocionālās vardarbības definīciju, noteikt pienākumu vecākiem vai personām savas prombūtnes laikā bērnam nodrošināt uzraudzību, kā arī paredzēts izveidot nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu. Galīgajā lasījumā Saeima šodien lems arī par Latvijas Republikas valsts robežas likuma grozījumiem, kas paredz Valsts robežsardzei jaunu pienākumu – reģistrēt transportlīdzekļus rindā pie valsts ārējās sauszemes robežas. Tāpat parlaments skatīs otrajam lasījumam sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz norēķinu sistēmu mājsaimniecībām, kas no atjaunojamiem energoresursiem...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, kurā aktuāla tēma ir jauniešu nodarbināšana, Valsts darba inspekcija atgādina, kas jāievēro, nodarbinot nepilngadīgas personas. Darba inspekcija aicina vecākus izvērtēt, kādos darbos plānots nodarbināt nepilngadīgas personas. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par to, kas konkrētajās darba vietā var kaitēt bērna veselībai un drošībai. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas obligātās veselības pārbaudes un šādām personām tā jāveic līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. 2012.gadā notika viens nelaimes gadījumā darbā ar nepilngadīgu personu, kurš guva smagas traumas, savukārt 2011.gadā divas nepilngadīgas personas guva nesmagas traumas, veicot darba pienākumus. Vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā. Darba inspekcija 2012.gadā konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma...

Otrdien, 28.maijā, Ministru kabinets (MK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras un diskusijām atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos*. Šo likumprojektu mērķis ir nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus. Kā norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, šī ir viena no ilgāk atliktajām reformām atjaunotās Latvijas vēsturē, bet tās īstenošana ļaus mums uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinās labāku un atbildīgāku pārvaldību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas. Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma un arī atbildība visas sabiedrības un vēlētāju priekšā būs Saeimas deputātiem. Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts ir publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas pamatlikums. Likumprojekta mērķis ir veicināt publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu efektīvu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 28.maijā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts nosaka, ka turpmāk valstij bijušais prezidents vairs nebūs jānodrošina ar dzīvokli. Kā kompensējošs mehānisms no 50 uz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, kas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Eksprezidents no valsts lietošanā varēs saņemt vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu. Likumprojektā arī noteikts, ka Valsts prezidenta Kancelejai, ņemot vērā konkrētā pasākuma raksturu un Valsts prezidenta darba plānojumu, būs jānodrošina iespēja bijušajam prezidentam izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Juridiskās komisijas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti otrdien, 28.maijā, vienojās aicināt Labklājības ministriju vērtēt iespēju izveidot apmaksātu aprūpes pakalpojumu strādājošiem vecākiem bērna slimības gadījumā. Apakškomisija Labklājības ministriju arī lūgs vērtēt iespēju šāda pakalpojuma finansēšanai novirzīt naudu, ko valsts maksā vecākiem par pašreizējo darbnespējas lapu B. „Bieži vien ir situācijas, kad vecāki nevar palikt mājās pie slima bērna un nevar arī paši samaksāt auklei, kas aprūpētu slimnieku. Tāpēc šāds risinājums, B lapu aizvietojot ar aprūpes pakalpojumu, dotu iespēju vecākiem nekavēt darbu,” akcentē apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Apakškomisijas sēdē, pārrunājot līdzšinējās iespējas darba devējiem atbalstīt jaunos vecākus pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, deputāti uzsvēra, ka patlaban daudzos uzņēmumos jau ir domāts par dažādām bērnu pieskatīšanas formām un elastīgāku darba režīmu jaunajiem vecākiem. Tāpat tika uzsvērts, ka virknē uzņēmumu izveidotās bērnu pieskatīšanas vietas vai rotaļu istabas strādā neoficiāli, jo reģistrēt šādus pakalpojumus traucējot administratīvās prasības, kā arī bažas par pastiprinātu...