JAUNUMI

Saeima šodien, 21. martā, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Pasta likumā, kas paredz nodrošināt pārskatāmu un precīzu regulējumu pilnīgi liberalizēta pasta pakalpojumu tirgū visiem tā dalībniekiem. Grozījumi arī nosaka universālā pasta pakalpojuma vispārīgos principus, saistības un pakalpojuma sniedzēja izvēles nosacījumus, kā arī precizē sabiedrisko pakalpojumu regulatora funkcijas un uzdevumus. Trešajā lasījumā Saeima izskatīs arī grozījumus likumā „Par aviāciju”, kas paredz ieviest atbilstošas sankcijas par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības jomā, precizēt Civilās aviācijas aģentūras kompetenci un noteikt tai tiesības piemērot naudas sodu par konstatētajiem pārkāpumiem aviācijas jomā. Sēdes darba kārtībā arī 2. lasījumā izskatāms likumprojekts "Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”", paredz veikt nepieciešamos grozījumus likumā sakarā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu atceltu arī likuma pārejas noteikumu 7.punktā paredzēto grozījumu spēkā stāšanos; Tāpat grozījumi paredzēti, lai noteiktu likuma 9.panta otrās daļas 2.punktā minētajām personām kritēriju „apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā” (neskarot kritērija lielumu); lai likumā iekļautu normu,...

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka 2013.gads ir sācies ar grozījumiem Komerclikumā, kas galvenokārt attiecas uz kapitālsabiedrību darbības izbeigšanas procedūru, tomēr vienlaicīgi Komerclikumā tiek ieviesta arī jauna procedūra komersanta darbības apturēšanai uz laiku, kā arī precizēti ierobežojumi fiziskai personai veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, ja tas izriet no kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtiem nolēmumiem. Kapitālsabiedrību darbības izbeigšana Ar grozījumiem tiek būtiski paplašināts to subjektu loks, kas var ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Turpmāk šādas tiesības būs gan nodokļu administrācijai, gan ikvienai trešajai personai. Nodokļu administrācija varēs ierosināt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu situācijās, kad kapitālsabiedrība ilgstoši neiesniedz gada pārskatus vai nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai kad kapitālsabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu. Ikviena trešā persona varēs izmantot šīs tiesības, ja tās likumīgās intereses būs aizskartas ar to, ka kapitālsabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām vai ka kapitālsabiedrība neiesniedz Uzņēmumu reģistram likumā paredzētās ziņas vai dokumentus. Vienlaicīgi ar grozījumiem tiek atvieglota...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.martā, otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas. „Komisija pie likuma grozījumiem strādā ciešā sazobē ar civiltiesību ekspertiem, lai izpratni par līgumsodu tuvinātu citu Eiropas valstu praksei. Līgumsods nevar būt instruments, kas ļauj vienam no līgumslēdzējiem iedzīvoties uz darījuma partnera vai patērētāja rēķina,” norāda komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa –Egnere. Deputāti atbalstīja precizētu līgumsoda jēdziena redakciju, kas paredz izšķirt divus līgumsoda veidus. Ar līgumsodu par neizpildi piedāvātajā likuma redakcijā saprot konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par neizpildi īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības. Civillikumā paredzēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ar mērķi nodrošināt muitas klientiem kvalitatīvu un ātru pakalpojumu sniegšanu, ar 1.aprīli tiks apvienoti vairāki VID muitas kontroles punkti (MKP) Rīgā, izveidojot divus lielus muitas kontroles punktus - Šķirotavas MKP 0207 Krustpils ielā 38b un Rīgas brīvostas MKP 0210 Uriekstes ielā 16, kuri apkalpos muitas klientus visu diennakti septiņas dienas nedēļā. Ar 1.aprīli, izveidojot vienu MKP - Šķirotavas MKP 0207 Krustpils ielā 38b, Rīgā - tiks apvienoti šādi VID muitas kontroles punkti: VID Muitas pārvaldes MKP 0206 (Maskavas ielā 427a, Rīgā), MKP 0229 (Lubānas ielā 84, Rīgā) un Šķirotavas MKP 0207 (Krustpils ielā 38b, Rīgā). Pēc minēto MKP apvienošanas Šķirotavas MKP 0207 būs pirmais iekšzemes MKP Rīgā, kurā tiks nodrošināta muitas dokumentu noformēšana un kravu kontrole visu diennakti, septiņas dienas nedēļā. Tāpat no 1.aprīļa, izveidojot vienu MKP - Rīgas brīvostas MKP 0210 Uriekstes ielā 16, Rīgā - tiks apvienoti šādi VID muitas kontroles punkti: VID Muitas...

Veselības ministrija (VM) aicina Saeimu neatbalstīt 3. lasījumā likumprojekta "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" grozījumu 2. lasījuma redakciju, kurā tabakas izstrādājumu ražošana iekļauta atbalstāmo nozaru sarakstā. Šai sakarā VM nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Jānim Reiram, kurā iebilst pret atbalstu tabakas industrijai. Vēstulē norādīts, ka laikā, kad VM iesniegusi priekšlikumus, lai pastiprinātu tabakas izstrādājumu lietošanas ierobežojumus (kurus Saeima jau ir atbalstījusi 1.lasījumā), likumdevējs ir sniedzis atbalstu tabakas industrijai, kas ir vainojama daudzās grūti ārstējamās saslimšanās (piemēram, onkoloģiskajās, sirds asinsvadu un elpošanas ceļu slimībās) un iedzīvotāju nāvēs. VM nav pieņemama šāda nostāja, jo, paredzot nodokļu atlaides potenciālajiem ražotājiem, tiktu veicināta lētāku tabakas izstrādājumu pieejamība visai sabiedrībai. Lai mazinātu tabakas izstrādājumu pieejamību un nodrošinātu iedzīvotāju veselību, VM vienmēr ir atbalstījusi stingru nostāju pret tabakas izstrādājumu ražošanas un izplatīšanas ierobežošanu valstī, kā arī atbalstījusi straujāku akcīzes nodokļa likmes kāpumu visiem tabakas izstrādājumiem. Ir panākti smēķēšanas aizliegumi gandrīz visās...

No 19. uz 20.martu, Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panākušas vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Jau ziņots, ka no 18. līdz 20.martam Briselē notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā zemkopības ministre Laimdota Straujuma aizstāvēja Latvijas lauksaimnieku intereses. "Šis ir līdzsvarots lēmums. Tas ir labs pamats, kurā ir ņemti vērā vairāki Latvijai ļoti nozīmīgi jautājumi. Kopumā Latvija no šī piedāvājuma ir ieguvēja. Jaunā Kopējās lauksaimniecības politika ir kompromiss, tā piedāvā daudz labu iespēju Latvijas lauksaimniecības attīstībai, tajā skaitā iespēju arī turpmāk izmaksāt lauksaimniekiem papildus valsts tiešos maksājumus," uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu, Latvijas galvenie ieguvumi, kurus Īrijas prezidentūra pēdējās divās dienās iekļāva gala kompromisā par KLP, pateicoties ilgstošam Latvijas darbam, ir: daudz plašākas iespējas izvēlēties tiešo maksājumu modeļus, tajā skaitā turpināt vienoto platības maksājumu, papildus valsts tiešos maksājumus vai ieviešot dažādus vienotā maksājuma shēmas variantus;...

Eiropas Komisijas (EK) jaunās pilnvaras attiecībā uz eirozonas valstu budžetu kontroli būs pakļautas demokrātiskajai (parlamentārajai) kontrolei. Tiesību aktos, kas palielina EK varu pār eirozonas valstu budžetiem, Eiropas Parlaments (EP) iekļāvis arī ierobežojumus, kas neļaus prasīt samazināt izdevumus uz izaugsmes, izglītības un veselības rēķina. Vienošanās pēc 12. marta balsojuma vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomē. Noteikumiem jāstājas spēkā attiecībā uz eirozonas valstu 2014. gada budžetiem. Eiropas Parlamenta ieviestie grozījumi jaunos tiesību aktus vairāk vērš uz izaugsmes veicināšanu. Piemēram, EK, veicot eirozonas valstu budžeta vērtējumus, būs jāņem vērā daudz plašāks kritēriju loks, lai budžeta samazināšana nenotiktu uz izaugsmi veicinošu ieguldījumu rēķina. Dalībvalstīm pieprasītie taupības pasākumi nedrīkstēs kaitēt ieguldījumiem izglītībā un veselības aprūpē, īpaši valstīs, kurās ir īpaši sarežģīta finansiālā situācija. Pēc deputātu prasības dalībvalstis varēs atkāpties no budžeta deficīta novēršanas grafikiem, ja tajās notiks nopietna ekonomikas lejupslīde. EK jaunās, paplašinātās pilnvaras attiecībā uz eirozonas budžetiem stingrāk uzraudzīs gan dalībvalstu parlamenti, gan EP, lai tādējādi nodrošinātu...

Vairāk nekā puse (60%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nepieciešams ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli (29% - noteikti jā; 31% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums. Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2013.gada 12.marta līdz 14.martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Salīdzinoši biežāk atbalstu progresīvā IIN ieviešanai pauž vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, pensionāri, kā arī aptaujātie ar salīdzinoši zemākiem personīgajiem ienākumiem, t.i. 201-300 latiem mēnesī. 22% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu (10% - noteikti nē; 12% - drīzāk nē). Progresīvā IIN noliedzēji salīdzinoši vairāk ir cittautiešu, kā arī vadītāju un augstākā līmeņa speciālistu vidū. Vienai piektdaļai aptaujāto (18%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas ekonomiski...

Nelegālo preču kontrabandu, iegādi un patēriņu kā attaisnojamu atzīst liela daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, informē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera. 51% Latvijas, 62% Lietuvas un 31% Igaunijas iedzīvotāju pilnībā attaisno vai drīzāk attaisno tādu nelegālo preču kontrabandu un patēriņu kā cigaretes, alkoholiskie dzērieni un degviela. Tāpat liela iedzīvotāju daļa visās Baltijas valstīs uzskata, ka 2012.gadā tādu kontrabandas un nelegālo preču kā cigaretes, alkoholiskie dzērieni un degviela lietošanas apmērs ir pieaudzis. Šādi secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz Lietuvas Brīvā tirgus institūta (LBTI) visās trijās Baltijas valstīs veiktā reprezentatīvā viedokļu aptaujas pētījuma rezultātiem. Šo pētījumu 2013.gada janvārī veica "Spinter research" (sadarbībā ar SIA "Aptauju Centrs" un AS "Turu-uuringute"). Tika aptaujāti 3033 pastāvīgie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji. "Sabiedrības viedoklis attiecībā uz nelegālo preču patēriņu ir ļoti svarīgs, jo paši iedzīvotāji ir arī patērētāji. Kā mēs redzam, iedzīvotājiem visās Baltijas valstīs ir tendence attaisnot kontrabandu, taču Latvijā un Lietuvā kontrabanda un šādu preču...

Ceturtdien, 21.martā, Advokatūras dienu ietvaros Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā norisināsies konference "Tiesu sistēmas efektivizācija". Konferencē, kas notiks jau otro gadu, tiks apskatīti aktuāli jautājumi, kas saistīti ar tiesu procesu efektivizāciju civiltiesību, krimināltiesību un juridiskās ētikas un disciplinārās atbildības jomās. Konferenci rīko Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Krimināllietu advokātu biedrību un Latvijas Universitāti. Konferencesalībnieku vidū būs LR Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, LU Juridiskās fakultātes dekāne asoc. prof. Kristīne Strada-Rozenberga, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, zvērināti advokāti, prokurori, tiesneši un akadēmiskās vides pārstāvji. Konferences mērķis - saskatīt iespējas nodrošināt savlaicīgu un līdz ar to arī efektīvu lietu izskatīšanu civilprocesā, kriminālprocesā un arī administratīvajā procesā esošā regulējuma ietvaros. Dalība konferencē ir bezmaksas, un konferences norise sākot no plkst. 12.00 tiks translēta tiešraidē internetā Latvijas Universitātes mājaslapā: http://www.lu.lv/par/mediji/video/ Konferences civiltiesību sekcijā plānots apskatīt ar prasības nodrošinājumu saistītos jautājumus un šī procesuālā institūta ietekmi uz lietas ātrāku un...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments 20.martā rakstveida procesā izskatīja prokurora iesniegtu kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atcelts pirmās instances tiesas spriedums un izbeigts kriminālprocess pret Artūru Ornicānu. Senāts atcēla AT Krimināllietu tiesu palātas 2012.gada 17.oktobra lēmumu pilnībā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāta atzinis, ka Krimināllietu tiesu palātas lēmumā ir izteikta kļūdaina atziņa, ka obligāts priekšnoteikums kriminālprocesa uzsākšanai un turpināšanai ir tas, vai persona, kurai nodarīts kaitējums un kura ir iesniegusi pieteikumu, šajā kriminālprocesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmajai daļai ir atzīta par cietušo. Kriminālprocesa likumā nav noteikta obligāta prasība, ka personu, kurai nodarīts kaitējums, jāatzīst par cietušo kriminālprocesā. Ņemot vērā to, ka apelācijas instances tiesa kļūdaini izbeigusi kriminālprocesu, apelācijas instances tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības, nav konstatējusi nevienu no Kriminālprocesa likumā norādītajiem attaisnojoša vai notiesājoša sprieduma taisīšanas pamatiem, kas ir pamats apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai. Senāta lēmums nav pārsūdzams. AT Krimināllietu...

Valdība otrdien, 19.martā, atbalstīja divas Satiksmes ministrijas sagatavotās Latvijas nacionālās pozīcijas, kuras ir būtiskas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības politikas jomā. Nacionālā pozīcija "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem augsta kopējā tīklu un informācijas drošības nodrošināšanai Eiropas Savienībā" attiecas uz Eiropas Komisijas (EK) 2013.gada sākumā piedāvāto direktīvas projektu, kura nepieciešamību veicinājusi aizvien pieaugošā tīklu un informācijas jautājumu nozīme sabiedrībā un ekonomikā un to ietekme uz ikdienas dzīvi un pakalpojumu sniegšanu. Direktīvas projekts paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā nacionālā stratēģija un nacionālais sadarbības plāns informācijas un tīklu drošības jomā. Plānots noteikt pienākumu visām dalībvalstīm izveidot CERT - datoru drošības incidentu reaģēšanas vienību, kā arī nozīmēt nacionālo kompetento iestādi par tīklu un informācijas sistēmu drošību. Tāpat valsts un pašvaldību institūcijām, un tirgus operatoriem tiktu noteikts pienākums ziņot par būtiskiem incidentiem. Latvija kopumā atbalsta Direktīvas projektu, ņemot vērā asimetrisko draudu dabu elektroniskās informācijas telpā un faktisko robežu neesamību tajā, kā arī aizvien lielāko sabiedrības, valsts...

Otrdien, 19. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru atlases kārtību un atlīdzību. Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izvērtētu prasības un kārtību, kādā tiek izvēlētas kredītiestādes maksātnespējas administratora kandidatūras kredītiestādes maksātnespējas procesā, iespējas paplašināt personu loku, kuras var veikt kredītiestādes administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā, kā arī līdzšinējā kārtība šo administratoru atlīdzības noteikšanā. Ņemot vērā kredītiestāžu likumā noteikto regulējumu, attiecībā uz iespēju paplašināt personu loku, kuras var veikt administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā, FM uzskata, ka šobrīd spēkā esošais regulējums ir pietiekami plašs, jo vienīgā prasība pretendentam ir maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Šī prasība ir vērtējama kā būtiska, jo maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kas prasa speciālu sagatavošanos un specifiskas zināšanas, bez kurām nevar tikt sasniegts likumā noteiktais mērķis veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. februārī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Čapuļi” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2010.gada 13.janvāra lēmuma Nr.22.4/1565 atcelšanu daļā, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 29.maija spriedumu. Pieteicēja SIA „Čapuļi” 2006.gada 28.augustā pārdeva nekustamo īpašumu, kuru veidoja jaunbūve un zemes gabals, līgumā norādot, ka jaunbūves cenai tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN), lai gan atbilstoši likumam jaunbūves pārdošana nebija jāapliek ar šo nodokli. Pircēja samaksāja pilnu pirkuma cenu. VID citastarp ar 2010.gada 13.janvāra lēmumu uzlika pienākumu pieteicējai maksāt līgumā norādīto PVN un aprēķināja arī nokavējuma naudu. Pieteicēja iesniedza pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu daļā. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2012.gada 29.maija spriedumu pieteikumu apmierināja. Tiesas spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. VID nebija pamata piemērot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta piekto daļu un 35.panta otro daļu, un aprēķināt pieteicējai budžetā iemaksājamo PVN un nokavējuma naudu,...

Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija otrdien, 19.martā, noslēdza darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā un vienojās to virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā trešajā galīgajā lasījumā. Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību. Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība piešķirama tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi. Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi,...