JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 27.marta rīkojums №117 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 27.jūlija rīkojumā №347 «Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu «Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai»»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 27.marta rīkojums №105 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumā №808 «Par valsts pārstāvju iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļu amatos»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 27.marta rīkojums №112 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 13.februāra rīkojumā №72 «Par Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās»»Rīkojums stājas spēkā ar 2013.gada 27.martu.

Otrdien, 2.aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par laika periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 28.februārim paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". FM informēja, ka visas piecas eiro ieviešanas Vadības komitejas padotībā izveidotās darba grupas ir strādājušas atbilstoši Latvijas Nacionālajam eiro ieviešanas plānam, tai skaitā ir sagatavojušas priekšlikumus grozījumiem plānā, kas 26.martā ir apstiprināti MK. Galvenās ierosinātās izmaiņas plānā ir saistītas ar aktivitātēm, kas skar informāciju par normatīvo aktu pielāgošanu un papildu pasākumiem sabiedrības informēšanai gan sagatavošanās periodā, gan arī intensīvajā periodā, sākot no šā gada jūlija, kad kļūs zināms Eiropas Savienības Padomes lēmums par Latvijas uzaicināšanu ES ekonomikas un monetārajā savienībā. Tāpat plānā precizēta arī informācija par iespēju iedzīvotājiem, jau sākot no šā gada 10.decembra, iegādāties skaidrās naudas sākumkomplektu (10 latu jeb 14,23 eiro vērtībā), kas tiks pārdots kredītiestādēs un Latvijas Pasta valsts 302 pakalpojumu sniegšanas vietās. Sabiedrības informēšanas un...

Otrdien, 2.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par grāmatvedības prasībām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un to vienkāršošanas iespējām". Finanšu ministrija (FM) piedāvā sagatavot grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz MUN maksātājiem. Tāpat sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu. Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikroSIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips). Darba grupa ir secinājusi, ka pašlaik mikroSIA grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu,...

28.martā noslēgusies projektu iesniegšana atbalsta programmā komersantiem “Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai”. Programmā līdz šim saņemti seši projektu pieteikumi par kopējo atbalsta apjomu 4,55 miljoni latu, tomēr, ņemot vērā, ka projektu pieteikumi var tikt iesniegti arī ar pasta starpniecību, tad precīzs projektu pieteikumu skaits būs zināms šīs nedēļas laikā. Projektu vērtēšana notiks trīs mēnešus. Kā zināms, š.g. 12.martā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu 4 miljonus latu atbalstam jaunu darba vietu radīšanai un tādējādi programmā kopējais pieejamais finansējums ir 7 miljoni latu. Programmas atbalsta piešķiršanas nosacījumi paredz, ka projekta iesniedzējs var būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20 % augstāks par vidējo tautsaimniecībā. Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuri investē ne mazāk kā LVL 3,5 milj., vai kuri rada vismaz 50 jaunas...

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics uzvarējis pirmajā tiesas instancē Ukrainā, kur cīnās par Latvijas Krājbankai piederošajiem naudas līdzekļiem vairāku miljonu latu apmērā, kas iestrēguši Conversbank kontos, informē KPMG Baltics. Jāatzīmē, ka bijušās Latvijas Krājbankas vadības iespējamās prettiesiskās rīcības dēļ Latvijas Krājbankai ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši vairāk nekā 100 miljoni latu, kas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ bankai tika uzsākts maksātnespējas process. Kā atzīst KPMG Baltics, cīņa par naudas atgūšanu ir visai smaga un sarežģīta. Puses izmanto savas tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumus, kas to neapmierina. Šobrīd notiek tiesvedības un krimināltiesiski procesi gan Latvijā, gan ārvalstu jurisdikcijās. Procesi saistība ar korespondentkontos esošajiem līdzekļiem ir Krievijā (Investbank, Sbergkredit bank), Ukrainā (Conversbank), Austrijā, Luksemburgā un Latvijā. Latvijas Krājbankas administrators no izsolēs realizētajiem aktīviem un kredītiem ir atguvis aptuveni 50 milj. latu. Tas savukārt ļāvis veikt atmaksu lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam 100 milj. latu apmērā. Šo ievērojamo summu galvenokārt veido nauda no atgūtajiem...

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā nomaksātas par 89,6% darbinieku, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada oktobrim, kas otrdien, 2. aprīlī, tika skatīta valdībā informatīvajā ziņojumā "Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu". LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada oktobrim ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā. Par 8,9% jeb 27,5 tūkst. darbinieku iemaksas veiktas nepilnīgi, t.n., ka tās nav veiktas pilnā apmērā, piemēram, bija jāmaksā 100 Ls, bet faktiski samaksāti tikai 80 Ls. Par 3,6 tūkst. jeb 1,2% cilvēku veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darbinieks minētajā periodā, iespējams bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,4% jeb 1,2 tūkst. darbinieku iemaksas vispār nav veiktas. Tāpat konstatēts, ka līdz 2013.gada 10.janvārim deviņi cilvēki ir paši veikuši...

Otrdien, 2. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā”, kas paredz vairāku normu precizēšanu un nosaka, ka biometrijas datu sistēmā uzkrāto informāciju valsts iestādes varēs izmantot publisko pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, ja persona vēlēsies saņemt Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 14. pantā norādīto iestāžu pakalpojumus un personai nebūs līdzi personu apliecinoša dokumenta, tad persona savu identitāti varēs apliecināt pēc saviem biometrijas datiem (pirkstu nospiedumiem). Šo pakalpojumu varēs izmantot tie iedzīvotāji, kuriem ir izsniegtas jaunās pases vai ID kartes ar biometrijas datiem. Pēc šo likumdošanas izmaiņu stāšanās spēkā kā pirmie personas identitātes atpazīšanu pēc biometrijas datiem, piedāvājot savus pakalpojumus, sāks izmantot Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, bet nākotnē biometrijas datus saviem pakalpojumiem varētu izmantot arī citas iestādes, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Likumprojektā „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” noteiktas tiesības izmantot šajā sistēmā uzkrātos datus publisko pakalpojumu sniegšanai,...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2.aprīlī, pirmajā lasījumā izskatot grozījumus likumā "Par nelikumīgi represēto peronu reabilitāciju", balsojot noraidīja likumprojektu, kas paredz reabilitēt personas, kuras bez tiesas lēmuma viņu politisko uzskatu vai rīcības dēļ nepamatoti tika ievietotas piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās. Par konceptuālu atbalstu šim likumprojektam balsoja četri deputāti no Vienotības un Reformu partijas frakcijas, pret bija trīs deputāti no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" frakcijas, bet Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvis atturējās. Balsīm šādi sadaloties arī otrajā balsojumā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekts netika atbalstīts. Ja vien to noteiktā termiņā nelūdz tā iesniedzējs, atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts Saeimas sēdē vairs nav skatāms. "Jautājumā par psihiatriski represēto personu reabilitāciju vilcināšanās nav pieņemama. Likumdevējam būtu skaidri jāpauž sava attieksme, īpaši ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs problēma jau atrisināta, bet Latvijā neesam spējuši 20 gadu laikā šo pāridarījumu labot. Taču, ņemot vērā šodienas balsojumu, sabiedrībai var rasties iespaids, ka likumdevējs šo jautājumu nevēlas vai...

Pēdējos mēnešos vērotais iedzīvotāju optimisms pierimis un vispārējais noskaņojums sācis pasliktināties, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti. Līdzās ieilgušajai ziemai viens no iemesliem šādai noskaņojuma maiņai ir dzīves dārdzība, par ko liecina pētījuma respondentu nosauktās naudas summas, kādas, viņuprāt, nepieciešamas cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu pētījumu rezultātiem, tās ir palielinājušās. Jautājumā, cik lieliem ienākumiem cilvēkam jābūt, lai varētu normāli dzīvot, vidējā respondentu nosauktā summa ir aptuveni 665 lati mēnesī, kas ir par 72 latiem vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Tiesa gan, pētnieki norāda, ka vasarā iedzīvotāji šai ziņā ir nedaudz pieticīgāki, jo apkures sezonas problēmas nav aktuālas. Tostarp gandrīz puse jeb 47% aptaujāto norādījuši, ka viņiem pietiktu ar summu līdz 500 latiem, bet tikai nedaudz mazāk - 43% - saukuši naudas summas robežās no 501 līdz 1000 latiem. To, ka normālai dzīvei vajadzētu saņemt algu, kas lielāka par 1000 latiem, minējuši vien 9% aptaujāto. Savukārt, norādot, cik lieli...

Ministru kabinets vakar, 2. aprīlī, apstiprināts noteikumu projekts "Programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" īstenošanas kārtība" , kas paredz Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts atbalstu uzņēmējiem inovatīvas "zaļās" ražošanas attīstīšanai un inovācijām Latvijā 8,8 miljonu latu apjomā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēris, ka zaļās ražošanas attīstības programma ir viens no pilotprojektiem, ko īsteno Nacionālās industriālās politikas ietvaros, lai veicinātu ražošanas attīstību, sniegtu atbalstu jauniem inovatīviem zaļās ražošanas projektiem, veidotu jaunas darbavietas, kā arī virzītos uz ienesīgāku produktu un pakalpojumu radīšanu. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz viena iepriekš noteiktā projekta „Zaļo Tehnoloģiju inkubators”, neliela apjoma grantu shēmas un programmas divpusējās sadarbības fonda īstenošanas kārtību, kā arī vispārīgos programmas ieviešanas nosacījumus. Zaļo Tehnoloģiju inkubatora izveide ļaus sniegt atbalstu inovatīviem, uz pētniecības un attīstības aktivitātēm orientētiem komersantiem to ideju tālākai attīstīšanai, līdz gatavībai pilnvērtīgi pretendēt uz tirgus finanšu instrumentiem un citām atbalsta programmām. Programmas ietvaros ir paredzēts izveidot vienu Zaļo Tehnoloģiju inkubatoru, kā arī īstenot atklātu...

Lai pilnveidotu patvēruma procedūru, nodrošinātu tās efektivitāti un novērstu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, ņemot vērā patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 2.aprīlī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Patvēruma likumā. Lai paātrinātu iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas izskatīšanu, paredzēts noteikt, ka lēmumu par atteikumu piešķirt statusu, ja iesniegums iesniegts robežšķērsošanas vietā, saīsinātajā kārtībā varēs pieņemt arī Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona, un tas būs jāpieņem piecu darba dienu laikā. Pašreiz lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un iesniegumu izskatīšana saīsinātajā kārtībā ilgst aptuveni trīs mēnešus, bet parastās procedūras kārtībā astoņus līdz deviņus mēnešus. Lai novērstu patvēruma procedūras ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu tās efektivitāti, nepieciešams veikt patvēruma meklētāju aizturēšanu, kurai jāatbilst vispārējiem cilvēktiesību pamatprincipiem, norāda likumprojekta autori. Tādējādi likumprojektā precizēti patvēruma meklētāju aizturēšanas nosacījumi. Savukārt, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju uzskaiti un patvēruma procedūras virzību, PMLP izveidos, uzturēs un aktualizēs patvēruma meklētāju reģistru. Paredzēts, ka...

Ņemot vērā pavasarim netipiski vēsos laika apstākļus un biezo sniega kārtu, Lielās Talkas organizatori izplatījuši paziņojumu, ka šogad iecerētā talkšana no 20. aprīļa pārcelta uz 27.aprīli. Tādējādi gatavošanos talkai pagarinot par nedēļu un dabai ilgāk ļaujot atmosties no ieilgušās ziemas. Lēmums pārcelt Lielās Talkas norises laiku pieņemts, ņemot vērā iedzīvotāju un Lielās Talkas pašvaldību koordinatoru pastiprinātās bažas par netipiski vēsajiem laika apstākļiem un pārdomām, vai aprīļa vidū esošā sniega kārta būs nokususi un būs iespējams realizēt plānotās aktivitātes. Arī Valsts prezidents un Lielās Talkas patrons Andris Bērziņš ir atbalsta šīs izmaiņas un 27.aprīlī piedalīsies Lielajā Talkā. Vita Jaunzeme, Lielās Talkas darba grupas vadītāja: "Pieņemt šādu lēmumu nebija viegli, taču, tas ir vienīgais loģiskais risinājums, lai talkošana patiešām izdotos visā Latvijā. Ņemot vērā, ka pavasaris šogad ir aizkavējies vispareizāk ir talku pārcelt pa nedēļu. Mēs tiešā veidā esam atkarīgi no dabas un nespējam paredzēt, kādus pavērsienus tā mums sagādās. Un tā kā šī...

Šī gada gada februārī pēc Lattelecom pasūtījuma Norstat veicis pētījumu par uzņēmumu datu drošību. Pētījumā piedalījās 200 uzņēmumu īpašnieki un augstāka līmeņa vadītāji no vairāk nekā 22 dažādām nozarēm. Pārliecinošais vairākums uzņēmumu (97%) piekrīt apgalvojumam, ka mūsdienās uzņēmuma biznesa procesus ļoti lielā mērā ietekmē IT tehnoloģijas un datu drošība ir ļoti svarīga, bet tai pat laikā aptaujātie (63%) secina, ka biznesa datu drošībai netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība no uzņēmēju puses. Uzņēmēji atzīst - datortehnikas tehnisku negadījumu vai zādzības rezultātā tie ir zaudējuši uzņēmējdarbībai nozīmīgus datus (59%), kas nodarījis arī finansiālus zaudējumus biznesam (20%). "Neskatoties uz datu drošības jautājuma aktualitāti, uzņēmumu vidū raksturīga pašpārliecinātība datu drošības jautājumā. Kaut arī uzņēmēji atzīst, ka bieži dzirdējuši gadījumus (52%), kad kāds cits uzņēmums ir zaudējis biznesam svarīgus datus, tas vēl joprojām uzņēmumiem neliek rūpīgāk pārdomāt drošības jautājumu savām IT sistēmām," stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas direktors Gusts Muzikants. Biežāk datu drošība ir svarīga lielākiem uzņēmumiem,...