JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi №87 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos №1046 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi №86 «Par Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu №912 «Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība» atzīšanu par spēku zaudējušiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.februāri.

Saeimas 2013.gada 24.janvāra likums «Grozījumi Meža likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 27.februāri.

Saeimas 2013.gada 31.janvāra likums «Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.martu.

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №49 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 5.aprīļa saistošajos noteikumos №14 «Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.februāri.

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №55 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 4.septembra saistošajos noteikumos №79 «Par Jūrmalas pašvaldības pabalstu politiski represētajām personām»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 12.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №73 «Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 15.februāri.

Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošie noteikumi №54 «Par garantēto minimālo ienākumu līmeni Jūrmalas pašvaldībā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi №66 «Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 6.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi №85 «Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi №78 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №669 «Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas valsts nodevu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 14.februāri.

Saeima ceturtdien, 14.februārī, otrajā galīgajā lasījumā ar vienbalsīgu atbalstu (84 deputāti par, neviens - pret vai atturas) pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, ar kuru daļēji tika ratificēta Pārskatītā Eiropas Sociālā harta. Hartā tā arī netika ratificēts diskusijas raisījušais ceturtais pants, kas paredz strādājošo tiesības uz taisnīgu atalgojumu, gan arī vairāki citi panti. Līdz ar Pārskatītās hartas ratificēšanu Latvijai kļūst saistoša virkne hartas pantu, tostarp par tiesībām uz darbu, tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī par strādājošo tiesībām uz savu tiesību aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Tiesa gan, hartas ratificēšana ir tikai formāla. Tā neizraisīs pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā, kā arī neradīs papildus līdzekļu nepieciešamību, jo tās ietvaros tiek ratificēti tie panti, kuru noteiktajiem ieteikumiem Latvijas Republikas normatīvie akti jau atbilst. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta tika atvērta...

Par formāliem pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās vairs nesodīs tik bargi, paredz Saeimas ceturtdien, 14.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Atbalstītie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas paredzēts robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem. „Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet dažādu apstākļu dēļ, piemēram, no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” skaidro par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs biedre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka likuma piemērotājiem ir jāvērtē katra situācija un sods jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Savukārt...

Lai efektīvāk apkarotu uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, Saeima ceturtdien, 14.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas ļaus kapitālsabiedrību iekšējos strīdus izskatīt īsākos termiņos, nosakot speciālo tiesvedības kārtību lietās par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Pašreizēja likumdošana pieļauj situāciju, kad cietusī persona par savu taisnību spiesta cīnīties vairākus gadus, bet komersanta manta pa to laiku tiek izsaimniekota un uzņēmums novests līdz maksātnespējai. Grozījumi paredz, ka šādu komercstrīdu lietas tiesai būs jāskata paātrinātā termiņā − pirmajā instancē viena mēneša laikā. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem speciālajā kārtībā skatīs Jelgavas pilsētas tiesa. Vienas tiesas noteikšana komercstrīdu gadījumos veicinās vienotu tiesu praksi, norāda likumprojekta autori. Paredzēts, ka komercstrīdu lietas tiesa pirmajā instancē skatīs rakstveida procesā, un to izskatīs ne vēlāk kā mēneša laikā. Lietas skatīs tiesas sēdē, ja to lūdz kāda no pusēm vai to par nepieciešamu uzskata pati tiesa. Tādā gadījumā tiesas diena tiks...

Saeima ceturtdien, 14.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Grozījumi tapuši, lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu, nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru. Likums tiek papildināts ar regulējumu lēmuma pieņemšanai par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu un šo tiesību izmantošanu (komercializāciju). Lai nostiprinātu mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumu vai augu šķirni, likuma grozījumi nosaka ― ja valsts zinātniskā institūcija nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz izgudrojumu vai augu šķirni un nav tās piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tai jānodrošina šo tiesību aizsardzība, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz augu šķirni. Savukārt, ja valsts finansēta pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu,...