JAUNUMI

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №93 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumos №312 «Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.februāri.

Saeimas 2013.gada 31.janvāra likums «Grozījumi likumā «Par pašvaldībām»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 21.februāri.

Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi №80 «Piena un piena produktu ražotāju organizāciju atzīšanas un to darbības uzraudzības kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.februāri.

Saeimas 2013.gada 31.janvāra likums «Grozījumi likumā «Par piesārņojumu»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 6.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra noteikumi №98 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumos №563 «Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 22.februāri.

Eiropas Komisijas 2013.gada 21.februāra regula №162 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) №162/2013 (2013.gada 21.februāris), ar ko groza pielikumu Regulai (EK) №3199/93 par spirta pilnīgas denaturēšanas procesu savstarpējo atzīšanu sakarā ar atbrīvojumu no akcīzes nodokļa»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 14.martu.

Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi №90 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos №766 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes «Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība» projektu iesniegumu atlases otro un trešo kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 21.februāri.

Ceturtdien, 21. februārī, Rēzeknē notika kārtējais izdevniecības Lietišķās informācijas dienests, žurnāla Bilance un Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis izdevēja, sadarbībā ar AS SEB banka sagatavotais bezmaksas Lielseminārs "Kvalitatīva likumdošana - pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei". Seminārā uzstājās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone, kas savā prezentācijā ”Valsts sadarbība ar nodokļu maksātājiem – jaunas formas un iespējas” stāstīja arī par VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas plānotajiem uzlabojumiem, tāpat atzina, ka padziļinātās sadarbības programma jeb tā saucamais uzņēmumu "baltais saraksts" ir izgāzusies.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis neizsludināt Saeimas iepriekš pieņemtos likumus „Grozījumi Civilprocesa likumā” un „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” un piektdien, 22.februārī, atgriezis tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Zinātniskās darbības likuma grozījumus, kas paredz valsts drošības iestādēm tiesības likt zinātniekiem pārtraukt zinātniskos pētījumus vai izslēgt zinātnisko iestādi no zinātnisko institūciju reģistra, ja, viņuprāt, to darbība apdraud valsts nacionālo drošību, prezidents uzskata par zinātniskās jaunrades brīvības apdraudējumu, pamatojot savu nostāju vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai. Savukārt vēstulē par grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri paredz vairākus pasākumus reiderisma ierobežošanai, prezidents norāda, ka pirms šo grozījumu pieņemšanas būtu nepieciešams veikt detalizētāku to analīzi, uzklausot tiesu varas viedokli. Īpaši strīdīgs ir grozījumos paredzētais, ka visas lietas par akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem būs jāizskata Jelgavas pilsētas tiesai, kas varētu radīt pārlieku šīs tiesas noslodzi. Prezidents nolēmis izsludināt likumu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kurā ietverts tiesiskais regulējums televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā nodrošināšanai no 2014.gada 1.janvāra. Šo...

Valsts kanceleja aicina ikvienu iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju, kurai ir pieredze ES fondu projektu īstenošanā, ziņot par nesamērīgu administratīvo slogu un priekšlikumiem tā novēršanā, iesniedzot idejas, priekšlikumus un vērtējumus īpaši izveidotajā interneta vietnē. Lai izvērtētu 2007.-2013.gada ES struktūrfondu apguves sistēmu, izstrādātu konkrētus priekšlikumus un būtiski to uzlabotu, plānots izveidot augsta līmeņa ekspertu darba grupu no valsts pārvaldes, NVO, sociālām partnerorganizācijām un pašvaldībām. Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe norāda, ka ekspertu darba grupas izvirzītās prioritātes ir panākt būtisku birokrātijas mazināšanu struktūrfondu apguves procesā, nodrošināt vienas pieturas aģentūras principu izmantošanu projektu uzraudzības procesā, kā arī vienkāršot uzraudzības sistēmu atbilstoši citu ES dalībvalstu praksei. „Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka ES fondu finansējums nekad nebūs viegli pieejamais ātrais kredīts un dāvinājums. ES institūcijām kā naudas devējam ir tiesības zināt, kā un vai projekta mērķis sasniegts. Tādēļ sistēmas izmaiņas jāveic ciešā sinerģijā starp atbildīgajām valsts iestādēm un sabiedrības...

Finanšu ministrijas paustā iecere mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2014. gada samazinot IIN līdz 22% un palielinot neapliekamo minimumu līdz 84 latiem un atvieglojumu par apgādājamajiem ceļot līdz 98 latiem, viennozīmīgi, būtu ieguvums iedzīvotājiem, kuriem ir zemi vai pat minimāli ienākumi un palīdzētu veiksmīgāk plānot savas personīgās finanses, uzskata Ieva Use-Cimmermane, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Institūta aprēķini rāda, ka strādājošajam, kas šobrīd saņem minimālo darba algu Latvijā 200 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas un kam ir viens apgādājamais, uz rokas saņemtā alga izmaiņu rezultātā būtu par 16 latiem mēnesī lielāka nekā šobrīd, sasniedzot mēnešalgu 179 latus. Gada laikā šāda strādājošā ienākumi palielinātos par 192 latiem. Šobrīd ir pāragri spriest, kāda būtu finansiālā ietekme iedzīvotājiem ar vidējiem vai augstākiem ienākumiem, jo pagaidām Finanšu ministrija nav minējusi noteiktas algu gradācijas. Tomēr, modelējot situāciju, ka ģimenē ir divi strādājoši vecāki ar algu 350 un 250 latu pirms nodokļiem un aug...

Labklājības ministrija (LM) izplatījusi paziņojumu, ka arī šogad Latvijā turpinoties samazināties trūcīgo cilvēku skaits - janvārī, salīdzinot ar 2012.gada decembri, tas esot sarucis par vēl 934 cilvēkiem. Ja 2012.gada janvārī par trūcīgiem bija atzīti 160 110 cilvēki, tad gada laikā šis rādītājs samazinājies par 51,5 tūkstošiem cilvēku, proti, 2013.gada janvārī trūcīgas personas statuss bijis spēkā 108 661 cilvēkam. Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās 2013.gada janvārī izlietoti 3,88 miljoni latu, no kuriem 928 tūkstoši latu bija nepieciešami garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai, bet 1,7 milj. latu - dzīvokļu pabalstu izmaksai. Pārējiem sociālās palīdzības pabalstiem šā gada janvārī izlietoti 1,26 miljoni latu. LM ir plānojusi veikt virkni pasākumu, kas ļaus darbspējīgajiem iedzīvotājiem atgriezties darba tirgū un samazinās nepieciešamību vērsties pēc pašvaldību atbalsta GMI līmeņa nodrošināšanai. 2013.gadā paredzēts ieviest vairākus aktīvās nodarbinātības pasākumus, piemēram, reģionālās mobilitātes programmu „Darbs Latvijā", atbalstu bezdarbniekiem ar atkarības problēmām, darbnīcas jauniešiem. Sekmīgi īstenojot iepriekšminēto, LM prognozē, ka jau šogad pieaugs...

Piektdien, 22.februārī, tika sasaukts Augstākās tiesas (AT) plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kura izvērtēja Augstākās tiesas 2012. gada darbu. Aizvadītajā gadā strādāts pārslodzē, atzina AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzrunājot tiesnešus, novērtēja, ka Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem. 2012. gadā AT saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, 2012. gadu pabeidzot, neizskatītas AT bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu. Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā. Vidēji viens AT tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vēl lielāks – vidēji 115...

Viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir zvērinātu advokātu lomas palielināšana, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā – Augstākās tiesas plēnumā 22. februārī norādīja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs. Departamenta priekšsēdētājs uzskata, ka zvērināta advokāta institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā tiesāšanās procesu padarīt profesionālāku un līdz ar to arī efektīvāku. Senāta Civillietu departamentā gandrīz divkārt palielinājies to lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta. 2012. gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 724 lietās, t.i. par 360 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tie ir 63% no visām departamentā saņemtajām lietām. Kasācijas sūdzību pieņemšanas „siets” rīcības sēdēs varētu vēl tikt pastiprināts, lai Senāts izskatītu lietas, kuras tiešām ir nozīmīgas judikatūras veidošanai. Piemēram, ja no 413 lietām, kurās kasācijas tiesvedība bijusi ierosināta, 151 spriedums atstāts negrozīts, varētu domāt, ka varbūt daļā no tām kasācijas tiesvedību varēja neierosināt, uzskata Z. Gencs. Zvērinātam advokātam būtu atbildība pārzināt Senāta judikatūru un nemaldināt klientu, iesniedzot kasācijas...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Kārtība, kādā izsniedz, anulē un pagarina derīguma termiņu sertifikātam veterināro zāļu izplatīšanai un reģistrē sertificēto personu”, ko 21. februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar grozījumiem Farmācijas likumā. Noteikumu projektā ietveras līdz šim spēkā esošās prasības, kas noteiktas MK 2011. gada 4. oktobra noteikumos Nr.758 „Kārtība, kādā izsniedz, anulē un pagarina derīguma termiņu sertifikātam veterināro zāļu izplatīšanai un reģistrē sertificēto personu”, papildus ietverot prasības par personas, kas vēlas saņemt sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai, kvalifikācijas pārbaudes programmu un kvalifikācijas novērtēšanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka veterinārajās aptiekās un aptiekās, kas izplata veterinārās zāles, turpmāk veterinārās zāles drīkstēs izsniegt ne tikai farmaceiti, veterinārārsti vai veterinārfeldšeri, bet arī veterinārārsta asistenti un farmaceita asistenti, ja tie ir saņēmuši Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) izsniegtu sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai. Personai, kas vēlēsies saņemt sertifikātu, ir jāiesniedz LVB iesniegums, attiecīga izglītības diploma kopija un jānokārto kvalifikācijas...