JAUNUMI

Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi №865 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1493 «Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra Priekšvēlēšanu aģitācijas likumsLikums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījumi Farmācijas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 3.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījumi likumā «Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumsLikums stājas spēkā ar 2013.gada 2.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījumi Civillikumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Saeimas 2012.gada 29.novembra likums «Grozījumi Bāriņtiesu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.

Jautājums. Ja uzņēmums, kurš ir PVN maksātājs Latvijā un ir nodibināts Latvijā, piereģistrējas kā PVN maksātājs Dānijā, kā tādam uzņēmumam jānodod PVN atskaites, kas atspoguļojas PVN atskaitēs un kur tas ir rakstīts likumdošanā? Kā jāorganizē grāmatvedības uzskaite? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Diemžēl jautājumā sniegtā informācija ir vispārīga un nesniedz skaidru priekšstatu par konkrēto situāciju, tādēļ sniedzam vispārīgu atbildi. Vēršam uzmanību, ka PVN piemērošanu darījumos, kuros tiek izmantots Latvijas ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs, nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, kas regulē PVN piemērošanu – likums „Par pievienotās vērtības nodokli” un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi, tai skaitā Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1640 ”Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju”. Savukārt darījumu, kuros tiek izmantots citas Eiropas Savienības dalībvalsts izdots individuālais PVN identifikācijas numurs, veikšanu un uzrādīšanu šo citu Eiropas Savienības dalībvalstu PVN deklarācijās, kā arī grāmatvedības uzskaiti, regulē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvie akti. Tādējādi ar jautājumiem par darījumu...

Valsts ieņēmumu dienests vēl pirms svētkiem paguvis sagatavot vairākus metodiskos materiālus, kas ļaus labāk iepazīt normatīvo regulējumu nodokļu jomā, kas stājas spēkā no nākamā gada. Piedāvājam lejuplādēt. · Par Saeimā 2012.gada 29.novembrī pieņemto likumu „Pievienotās vērtības nodokļa likums”: šeit. · Nodokļu piemērošana ienākumiem no darbiem, kas aizsargājami ar autortiesībām: šeit.

Ar 2013. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību akti nodokļu politikas jomā. Visvairāk Latvijas iedzīvotājus skars izmaiņas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), proti, no 2013. gada 1. janvāra IIN likme būs 24% līdzšinējo 25% vietā, savukārt ar 2013. gada 1. jūliju IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu tiks palielināts no līdzšinējiem 70 uz 80 latiem mēnesī. „Latvija pašlaik ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas samazina nodokļu slogu iedzīvotājiem, lai atvieglotu ikdienu un veicinātu konkurētspēju tuvējā Baltijas reģionā. Darbaspēka nodokļu samazināšana ir valdības prioritāte, tāpēc uzsākto darbu turpināsim arī nākamajos gados,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. No 2013. gada ir ieviestas nodokļu pretizvairīšanās normas attiecībā uz tāda ienākuma aplikšanu ar nodokli, kas IIN maksātājam pienākas no tā līdzdalības zemu nodokļu un beznodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos (ārvalstu sabiedrībās). Paredzēts, ka ar nodokli tiks aplikts uz maksātāju attiecināmais ārvalstu sabiedrības ienākums,...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, kurš ir arī viens no mūsu portāla Ekspertu komandas dalībniekiem, sniedz ieskatu par jauno PVN likumu un tā piemērošanu praksē. Jāorientējas trijos normatīvajos aktos Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos. Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, apstiprināja Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) galīgo redakciju. Par NAP2020 virzību Saeimā atbildīgās Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis iepriekš atzīmēja, ka „NAP izstrādē, apspriešanā un uzlabošanā ir ieguldīts milzīgs darbs un šis ir pirmais plānošanas dokuments, kas sasaistīts ar valsts budžeta finansējumu. Lai dokumentā izvirzītos mērķus sasniegtu, ir būtiski šo sasaisti turpināt arī nākamajās finanšu plānošanās”. Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni katrā no tām, kā arī sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas. NAP2020 ir kā valsts attīstības redzējums vidējam termiņam, kas iezīmē nacionāla līmeņa prioritātes - tautsaimniecības izaugsmi, cilvēka drošumspēju un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Īstenojot šīs prioritātes, Latvijai prognozēts ekonomikas izrāviens, sasniedzot galveno mērķi – iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai plānots orientēties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti un produktivitātes pieaugumu, ņemot vērā sociālās atbildības principus. Galvenie darbības virzieni – ražojošais...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas palīdzēs risināt situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Likuma grozījumi paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atsevišķos gadījumos reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo daži darba devēji ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saskaras ar problēmu, ka persona joprojām ir reģistrēta kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiks atrisināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot VSAA. Patlaban ir gadījumi, kad, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, personas apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav savlaicīgi sniedzis VID ziņojumu par veiktajām obligātajām iemaksām. Tādēļ likums paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas saskaņo procesuālo regulējumu ar jauno Krimināllikuma redakciju, kurā būtiski mainīta kriminālsodu politika. Ar likuma grozījumiem no trim mēnešiem uz 30 dienām tiek samazināts pieļaujamais apcietinājuma termiņš par kriminālpārkāpumu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar jauno Krimināllikumu par kriminālpārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu, kas nav ilgāka par trim mēnešiem, nav samērīgi paredzēt, ka personu apcietinājumā var turēt maksimāli iespējamo soda termiņu. Likums nosaka konkrētus apcietinājuma termiņus nepilngadīgajiem. Iepriekš bija noteikts, ka tas nevar pārsniegt pusi no maksimālā iespējamā termiņa, kas atsevišķos gadījumos radījis neskaidrības apcietinājuma termiņa noteikšanā. Saskaņā ar jauno regulējumu par pamatu apcietinājumam varēs būt ne tikai pirmās instances tiesas spriedums, bet jebkuras instances spriedums, kurā piemērota brīvības atņemšana. Var būt situācija, kad pirmās instances tiesa personu attaisno, bet apelācijas kārtībā šīs spriedums tiek atcelts un tiek piemērota brīvības atņemšana. Tādēļ likumā jānosaka pamats apcietinājuma piemērošanai šādos gadījumos. Procesa virzītājam tiek paredzēts...