JAUNUMI

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 23.janvāri.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi likumā «Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 23.janvāri.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 23.janvāri.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.aprīli.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi Kriminālprocesa likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.aprīli.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 1.aprīli.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 10.janvāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 21.decembra noteikumi №272 «Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2013.gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 29.decembri.

Saeimas 2012.gada 20.decembra likums «Grozījumi likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 23.janvāri.

Ceturtdien, 10.janvārī, notiks pirmā Saeimas plenārsēde 2013.gada ziemas sesijā. Sēdē tiks lemts par kopumā 34 jautājumiem, arī 6 likumprojektiem galīgajā lasījumā, kuru vidū ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Jūras kodeksā, grozījumi likumā „Par Latvijas Banku” un citi likumprojekti. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz nodrošināt iespēju aizstāvim un prokuroram pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, lai tos iesniegtu kā papildu pierādījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Grozījumi Jūras kodeksā paredz mazināt administratīvo slogu kuģu īpašniekiem un novērst praksē konstatētās nepilnības. Darba kārtībā iekļauti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”, nosakot, ka Latvijas Banka emitēs eiro banknotes un monētas un noteiks prasības eiro skaidras naudas apstrādes iekārtām un banknošu apstrādes kvalitātes prasības. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par Latvijas un Lietuvas valdību līguma par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu apstiprināšanu. Līguma apstiprināšana novērsīs situāciju, kad, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu un...

Saeimas Sociālo lietu komisija nolēmusi izvērtēt iespējamās sekas uz valsts tautsaimniecību, ko radītu papildu brīvdienas piešķiršana pēc darbinieka izvēles to svētku svinēšanai, kas oficiāli nav noteikti kā brīvdiena, pirms lemt, vai šādas izmaiņas virzīt iestrādāšanai Darba likumā. Plānotie grozījumi Darba likumā paredz noteikt, ka darbiniekam ar darba ņēmēju, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par svētku dienas datumu, kuru atzīmēšanai darbinieks var paņemt brīvdienu. Šādu likumprojektu komisijā ir iesnieguši deputāti, un tas nav ticis skatīts valdības apspriešanā, tāpēc komisijas sēdē nolemts pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa uzsver, ka pastāv neskaidrības arī par papildu brīvdienas tiesiskajiem aspektiem, piemēram, vai tā būtu papildu diena pie esošā atvaļinājuma, kā arī tas, cik taisnīgs šāds regulējums būtu pret reliģiskām konfesijām nepiederošajiem. Latvijā pašlaik ir vairāk nekā desmit reliģisko konfesiju. Ņemot vērā Latvijas multikulturālo raksturu, šie likuma grozījumi veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sapratni un parādītu toleranci visu reliģisko konfesiju...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā "Nodarbinātības vai bezdarba politika?" trešdien, 9. janvārī, piedalījās pārstāvji no LDDK, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmēji no dažādiem Latvijas reģioniem (Madona, Jūrmala, Talsi), kas apmainījās ar viedokļiem par to, ko valsts līdz šim ir darījusi bezdarba problēmu risināšanai un kā darba devēji vērtē paveikto. LDDK norādīja, ka darba tirgū visos Latvijas reģionos arvien vairāk saasinās gan kvalificētu speciālistu trūkums, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs (mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas un farmācijas, kokrūpniecības, elektronikas un elektrotehnikas, IKT, transporta un loģistikas), gan zemas kvalifikācijas profesiju darbinieku trūkums. NVA programma "Apmācības pēc darba devēju pieprasījuma" kļūst arvien populārāka darba devēju vidū darbinieku trūkuma dēļ. Iepriekšējā gada laikā NVA ir centusies attīstīt savu pakalpojumu klāstu, kā arī tiek plānots 2013.gadā ieviest jaunas nodarbinātības atbalsta programmas, piemēram, darbinieku reģionālās mobilitātes atbalstam, tomēr joprojām pastāv izteikts ilgstošais bezdarbs reģistrēto bezdarbnieku vidū. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mēs sagaidām intensīvāku darbu no...

Latvijas Darba Devēju konfederācijas trešdien, 9. janvārī, rīkotajā diskusijā „Nodarbinātības vai bezdarba politika?” par valsts nodarbinātības politiku uzņēmēji izteicās par bezdarba cēloņiem, minot gan vispārējo nabadzības līmeni laukos, kas neļauj jauniešiem iegūt izglītību, gan pārāk zemās algas un augstās transporta izmaksas, kas nenodrošina bezdarbniekiem pietiekamu motivāciju strādāt attālināti no dzīvesvietas. Diskusijā piedalījās Līga Menģelsone, LDDK ģenerāldirektore, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Inese Kalvāne, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Arvils Ašaradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, Agita Kalniņa, SIA "Latvāņi" valdes locekle (Madona), Velta Lasmane, JUKP priekšsēdētāja, SIA "Akvaparks" izpilddirektore, p.p. (Jūrmala), Andis Araks, SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs, Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs (Talsi). Vairāk par diskusijas norisi lasiet šeit.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdienas, 9.janvāra sēdē vienojās turpmāk katru nedēļu veltīt vienu komisijas sēdi Būvniecības likuma grozījumiem un darbu pie apjomīgajām izmaiņām būvniecības regulējumā plāno pabeigt un virzīt to izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā mēneša laikā. Grozījumu mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Būvniecības grozījumu likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi atkarībā no būvniecības ieceres. Pašreizējais regulējums konkrētus termiņus neparedzēja. Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat skaidri noteiktas būves, kurām regulējums būs jāpiemēro. Jaunā likuma redakcija konkrēti definē arī likuma mērķi, tajā izmantotos terminus, kā arī nosaka un precizē būvniecības ieceres, būvatļauju, projektēšanas, būvniecības atbildības un informācijas sistēmas kārtību. Pašreizējais būvniecības regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo...

Valdība otrdien, 8. janvārī, atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība", kas paredz, ka no 1.februāra ārstējošajam ārstam būs jānosūta pacients arī pie cita ārsta - speciālista vai ģimenes ārsta - pēc atzinuma darbnespējas turpināšanai vai pārtraukšanai. Tāpat izvēlētajam speciālistam vai ģimenes ārstam būs jāveic pacienta novērtējums saistībā ar darbnespējas turpināšanu vai pārtraukšanu, norādot precizēto diagnozi, prognozi, kā arī izmeklējuma plānu gadījumā, ja darbnespējas lapa ir jāturpina. Līdz šim normatīvie akti neparedzēja ārstējošajam ārstam nosūtīt pacientu pie cita ārsta. Ārsts vai ārsta palīgs izsniedza darbnespējas lapu pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā. Kā norāda VM, jaunā kārtība atvieglos ārstējošā ārsta lēmuma pieņemšanu saistībā ar darbnespējas turpināšanu vai pārtraukšanu. Tāpat ar to iecerēts nodrošināt objektīvu darbnespējas novērtēšanu un adekvātu darbnespējas lapas izsniegšanu vai pagarināšanu atbilstoši pacienta veselības stāvoklim, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp ārstiem - ārstējošo ārstu, speciālistu,...