VISI RAKSTI

Valdība otrdien, 7.augustā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Profesiju klasifikatorā. Saskaņā ar biedrību un komersantu priekšlikumiem precizēti dažu profesiju profesionālās darbības pamatuzdevumi, piemēram, ainavu arhitektūras jomā. Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas dažādās jomās. Jauno profesiju nosaukumu un kodu, kā arī esošo profesiju kodu izmaiņas ir atspoguļotas pielikumā tabulas veidā, informē Labklājības ministrija. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 26 profesiju standartiem: Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operators, Ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs, Loģistikas struktūrvienības vadītājs, Loģistikas speciālists, Izstrādājumu projektētājs, Produktu dizainers, Zobārsts, Farmaceits, Radiologa asistents, Karjeras konsultants, Dokumentu sistēmu vadītājs, Instrumentu mūziķis, Komponists, Vokālists, Horeogrāfs, Muzikologs, Tulkotājs, Psihologa asistents, Militārais paramediķis, Datorsistēmu un datortīklu administrators, Aukstumtehnikas speciālists, Banku speciālists, Grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija), Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists, Komercdarbības speciālists un Sociālais aprūpētājs. Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. LM atgādina, ja darba devēji ir...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar biedrību “Līdere” izsludina pieteikšanos uz Mentoringa programmu uzņēmējiem (MPU), kas ilgs 6 mēnešus (no 2012. gada oktobra beigām līdz 2013. gada aprīlim) un kuras laikā jaunie uzņēmēji varēs saņemt mentora - pieredzējuša uzņēmēja padomu un atbalstu, informē biedrības "Līdere" projektu vadītāja Zanda Raciborska. Mentoringa programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Mentorings uzņēmējdarbībā ir sistemātiski veidotas attiecības, kas balstītas uz ilglaicīgu un brīvprātīgu atbalstu starp veiksmīgu uzņēmēju ar pieredzi un uzņēmējdarbības iesācēju, kurš vēlas gūt zināšanas sekmīgas uzņēmējdarbības attīstībai. Dalībai programmā tiek aicināti pieteikties: - pieredzes pārņēmēji, jauni uzņēmumi (uzņēmums nav vecāks par 5 gadiem), - mentori, pieredzējuši uzņēmēji (ne mazāk kā 5 gadu pieredze uzņēmuma vadīšanā vai apjomīgu biznesa projektu īstenošanā). Pieteikties programmā var līdz š. g. 5. oktobrim, aizpildot attiecīgo pieteikuma anketu un atsūtot to uz e-pastu zanda@ lid.lv. Pieteikuma anketas atradīsiet www.lidere.lv. Informāciju klātienē par programmas realizāciju, mentoringa būtību un mentoringa...

Atbilstoši Memoranda padomes 25.jūlija sēdes lēmumam, nevalstisko organizāciju (NVO) sektora pārstāvji tiek aicināti līdz 31. augustam sniegt priekšlikumus, kas būtiski uzlabotu valdības un NVO sadarbības Memoranda padomes darbu. Priekšlikumus var izteikt par nepieciešamiem grozījumiem Memoranda tekstā (Memoranda tekstu skatiet šeit), kā arī par nepieciešamām izmaiņām Memoranda padomes darbā (Memoranda padomes sēžu darba kārtības un protokolus, kā arī sēžu materiālus skatiet šeit; ministriju sniegto informāciju par Memoranda īstenošanu un citus dokumentus skatiet šeit.) Iesniegtos priekšlikumus apkopos Memoranda padomes vadītāja vietnieks Jurim Gerbaševskis, kurš savu darbu Padomē uzsāka 2012. gadā. Nedēļu pirms Memoranda padomes sēdes, kas notiks 12.septembrī, padomes priekšsēdētāja vietnieka sagatavotais ziņojums tiks nosūtīts Memorandu parakstījušām NVO. 12.septembra sēdē ziņojuma apspriešana būs iekļauta sēdes darba kārtībā. Priekšlikumus, lūdzam sūtīt Memoranda padomes vadītāja vietniekam Jurim Gerbaševska uz e-pastu: [email protected] un Memoranda padomes administratīvā koordinatora e-pastu: [email protected]. Līdz 12.augustam nevalstiskās organizācijas tiek arīv lūgtas nominēt kandidātus Memoranda padomes deleģētam pārstāvim Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP)...

Turpinām sniegt ieskatu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sniegtajos skaidrojumis saistībā ar 2012.gada 21.jūnija grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas stājas spēkā no 2012.gada 1.augusta. Likumā papildinātas un precizētas normas arī attiecībā uz pasūtītāja pienākumiem iepirkuma procedūrā, pieprasot papildu informāciju. Informācijas pieprasīšana attiecībā uz piegādātāja kvalifikāciju Ar 2012.gada 21.jūnija grozījumiem mainīta PIL 45.panta redakcija, paredzot pasūtītāja pienākumu, ne tikai tiesības pieprasīt piegādātājam vai kompetentai institūcijai izskaidrot vai papildināt kvalifikācijas dokumentos ietverto informāciju, ja tas konstatē, ka atbilstoši PIL 39., 40., 41., 42., 43. un 44.panta noteikumiem iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir neskaidra vai nepilnīga, lai novērstu gadījumus, kad piedāvājumi vai pieteikumi tiek noraidīti formālu iemeslu dēļ, piemēram, nebūtisku kļūdu vai acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu dēļ piedāvājumā vai pieteikumā. Pasūtītāja pienākums ir pārliecināties, vai pretendenta vai kandidāta kvalifikācija pēc būtības atbilst iepirkuma dokumentos izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, dodot iespēju pretendentam vai kandidātam novērst nebūtiskas nepilnības piedāvājumā. Piemēri, kad pasūtītājam būtu pienākums lūgt pretendentu izskaidrot piedāvājumā iekļauto...

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) priekšlikumus jaunajam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelim, aicinot finanšu pārdalē priekšroku dot tām pašvaldībām, kurās ir lielāks bērnu un skolēnu skaits. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupa patlaban strādā pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa, kurā iedāvā iekļaut vairākus principus, tostarp noteiktu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalīt pēc faktiskām iemaksām pēc deklarētās dzīves vietas un noteiktu daļu - pēc izdevumu kritērijiem. VARAM arī rosina nekustamā īpašuma nodokļa prognozi izmantot tikai valsts budžeta dotācijas sadalei, tas ir, dotāciju saņems pašvaldības, kurās ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zem vidējiem pašvaldību ieņēmumiem no IIN plus nekustamā īpašuma nodokļa. Jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli plānots izstrādāt līdz šā gada beigām.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) mājaslapā var iepazīties ar NAP 2014.-2020.gadam 1. redakcijas koriģēto versiju, ko valdībā varētu skatīt nākamnedēļ, 14.augustā. NAP tiks izskatīts arī Koalīcijas sadarbības padomes sēdē 13.augustā, kurā nolems, vai virzīt šo jautājumu skatīšanai valdības sēdē. NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.NAP parāda valsts izaugsmes modeli - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.NAP var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums - ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā. NAP vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas nozīmē stabilu pamatu...

Līdz 15.augustam veicams šogad kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums - 25 % apmērā no nodokļa gada summas. Savukārt 15. novembrī būs jāveic pēdējais - ceturtais nodokļa maksājums. Patlaban NĪN ir 1,5% zemei, ēkām, izņemot dzīvojamām mājām, garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī inženierbūvēm. Dzīvojamām mājām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, NĪN likme ir atkarīga no kadastrālās vērtības. NĪN likme dzīvojamām mājām ir 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu, 0,4% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu, un 0,6% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 75 000 latu. Ikviena fiziska un juridiska persona var noskaidrot informāciju par saviem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvu, platībām, kadastrālajām vērtībām, kā arī virkni citu datu Valsts zemes dienesta datu bāzē "www.kadastrs.lv" vai portālā "www.epakalpojumi.lv" - "Mani dati kadastrā".

Kļuvis zināms, ka pagājušonedēļ 1. augustā notikušajā valdības sēdes slēgtajā daļā ministri valsts budžeta ierobežoto finanšu dēļ nolēma nevirzīt tālākai izskatīšanai neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu Jau iepriekš ziņojām, ka valdības sēdē izlemts atcelt Ministru kabineta dotos uzdevumus nodokļu jomā, kuri rada negatīvu fiskālo ietekmi. Valdībā tāpat tika uzdots apturēt darbu pie atvieglojumiem uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) un IIN likumos saistībā ar koncepciju par augstākās izglītības institūcijām piemēroto tiešo nodokļu tiesisko regulējumu. Netiek arī plānots pašlaik virzīt uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu 2012.gadam plāna uzdevumus nodokļu jomā ar negatīvu fiskālo ietekmi 2013.-2015.gadā. Minēto jautājumu tālāka virzība būs iespējama vidējā termiņā, uzlabojoties valsts budžeta fiskālajām iespējām. Valdība iepriekš arī nolēma, ka IIN ieņēmumu procentuālais sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem 2013.gadā paliek nemainīgs. Patlaban no IIN ieņēmumiem 80% tiek novirzīti pašvaldību budžetam, bet 20% ir valsts daļa. Pašvaldību pārstāvji jau pauduši vēlmi, lai nākamgad IIN proporcija tiktu mainīta par labu...

Ministru kabineta komiteja vakar, 6. augustā, atbalstīja Mediācijas likumprojektu, kas paredz vienotu mediācijas modeļu, pamatprincipu un pamatnoteikumu ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana), tas ir brīvprātīgs (puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju), tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Mediācijā iesaistītie subjekti ir puses (personas, kuras vēlas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju) un mediators (mediācijas vadītājs). Iepriekš minēto subjektu kopums (puses un mediators), kā arī personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās, ir mediācijas dalībnieki. Lai pārskatāmi nodalītu mediācijas posmus, projektā ir izdalīti vairāki dokumenti – mediācijas līgums, līgums ar...

Pirmdien, 6. augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē vienlaikus ar Mediācijas likumprojektu tika izskatīts arī likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izstrādātais projekts domstarpību risināšanai paredz iespēju pusēm ne tikai vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā strīda raksturu, piedāvā pusēm strīdu risināt ar mediatora palīdzību, proti, projekts ievieš tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti. Projekts noteic tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai („tiesas ieteikta mediācija” jeb „tiesas atvasināta mediācija”): 1) pēc lietas ierosināšanas – nosūtot atbildētājam iesniegto prasības pieteikumu un paziņojot prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot mediāciju; 2) sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē; 3) lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Jau šobrīd CPL noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu (tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos) – atmaksājama iemaksātā valsts nodeva...

Piektdien, 3.augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja motivētu rakstu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Satversmes 71.pantu prasa likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” otrreizēju caurlūkošanu, ziņo Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Izvērtējot Saeimas iepriekš veiktos labojumus un pieņemtos likuma grozījumus, Valsts prezidents vērš uzmanību, ka viņa 2012.gada 28.jūnija motivētajā rakstā Saeimai par likuma grozījumu otrreizējo caurlūkošanu ietvertie apsvērumi ir tikuši ņemti vērā. Valsts prezidenta lēmums tapis, ņemot vērā to, ka saņemti 38 Saeimas deputātu paraksti. Valsts prezidents uzskata, ka referenduma rīkošana šobrīd nav iespējama juridisku iemeslu dēļ (likums satur normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto) un par atsevišķiem jautājumiem ir iespēja panākt kompromisu Saeimā bez tautas nobalsošanas. Nav pieļaujams, ka par Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām ne tikai tiktu rīkots Satversmes 73.pantam neatbilstošs referendums, bet arī tās netiktu izpildītas savlaicīgi. Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju. Valsts prezidents...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru Kabineta (MK) noteikumu projektu „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz un anulē atļauju tās ierīkošanai”, ko 2.augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) ierīkošana iecerēta Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu aizsargjoslā, atļauja LIZ ierīkošanai izdodama tikai ar ikreizēju MK rīkojumu. Tādējādi tiesiskajā regulējumā būs konsekvence ar Aizsargjoslu likuma nosacījumiem. Noteikumu projekts paredz, ka atļauju LIZ ierīkošanai izsniegs tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atmežojamais meža īpašums vai valdījums. Atļaujas saņemšanai meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pašvaldībai iesniegs iesniegumu, pievienojot kartogrāfisko materiālu, kuru izgatavojis mērnieks. Iesniegumā būs jānorāda informācija par ierīkojamās LIZ atrašanās vietu - nekustamā īpašuma nosaukums, nekustamā īpašuma kadastra numurs, zemes vienības kadastra apzīmējums, meža kvartāla numurs, meža nogabala numurs vai arī informācija par kompensētās mežaudzes platību un ieaudzēšanas vietu, ja atmežojamo platību kompensē, mežu sējot vai stādot citā vietā. Ja LIZ ierīkošana ir atļauta...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”, ko 2. augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi paredz vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem, bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā. Ņemot vērā, ka viena no būtiskākajām vispārējām dabas aizsardzības prasībām meža apsaimniekošanā ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, noteikumu projektā noteikts, ka, apsaimniekojot mežu, jāsaglabā bioloģiski vērtīgi meža struktūras elementi: mežaudzes ezeru un purvu salās, mežu puduri, mežaudzes ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, ģeomorfoloģiskie veidojumi, skudru pūžņu kolonijas, avoti un avoksnāji, apaugums mikroieplakās, mežmalas un bioloģiski vērtīgās mežaudzes. Noteikumu projektā ir ietverti šo bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas nosacījumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nolūkā noteikumu projektā ir ietverts nosacījums, ka aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīviem aktiem par koku ciršanu. Noteikumu projektā ir noteikti aprobežojumi...

Pašvaldības ir uzsākušas izmantot tām doto iespēju ierakstīt Kadastra reģistrā tās būves, kuru īpašnieki nav to izdarījuši un tādējādi pašvaldība nevar šīm būvēm aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli. Tā jūlijā Kadastra reģistrā uz pašvaldības iesniegtās deklarācijas pamata ir ierakstītas 14 būves, ar lielāko atbildību šo jautājumu risina Jelgavas novada pašvaldība, kas jūlijā iesniegusi deklarācijas par 10 būvēm, informē Valsts zemes dienesta speciālists Andris Sproģis. Sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā arī citas pašvaldības sāks apzināt un reģistrēt savā teritorijā esošus īpašumus, par kuriem īpašnieki nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Piektdien notikušajā Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē vairums klātesošo pauda gatavību nekavējoties organizēt savas pašvaldības teritoriju apsekošanu, lai visi būvju īpašnieki būtu vienlīdzīgā situācijā un nekustamā īpašuma nodoklis tiktu iekasēts pat visām būvēm, norāda Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietniece Maija Bērziņa, kura piektdien par izmaiņām būvju reģistrācijā informēja pašvaldību izpilddirektorus. Lai gan izmaiņas stājās spēkā maija sākumā un Valsts zemes dienests maija beigās un jūnijā organizēja seminārus...

Turpinām iepazīstināt ar valsts iestāžu apkopoto informāciju par 2011. gada darbības rezultātiem. Uzņēmumu reģistrs (UR) 2011. gada darbības pārskatā norādījis, ka pērn notikušas ievērojamas pozitīvas pārmaiņas. Aizvadītais gads UR un visas valsts mērogā vēsturē paliks kā gads, kad UR kā iestāde un informācijas sistēma, kas nodrošina reģistrācijas procesu, ir kļuvusi par vienotu veselumu. UR pats ir kļuvis par Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas turētāju un vedēju. Informācijas sistēma, kas agrāk bija ’’Lursoft’’ pārziņā, patlaban ir valsts īpašums, kas tādējādi nodrošina Eiropas Savienības (ES) direktīvas izpildi attiecībā par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. 2011. gadā aizsāktais darbs pie Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda projekta otrā posma īstenošanas, ieviešot e-pakalpojumus, ir galvenā UR prioritāte arī 2012. gadā. UR prioritāte šogad ir arī izstrādāt koncepciju par vienotu institucionālu vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistra izveidi. Jaundibināto uzņēmumu un komersantu skaits 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājies par 26 %, bet, salīdzinot ar 2008. gadu, – par...