VISI RAKSTI

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumos Nr.201 „Noteikumi par atpūtas kuģu drošību” Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti 20. oktobrī. Kā plz.lv noskaidroja valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Jūras administrācija”, šie grozījumi paredz līdzšinējo atpūtas kuģu drošības standartu aizstāt ar jaunu standartu, kas atpūtas kuģu īpašniekiem būs jāņem vērā. Atbildi uz jautājumu, cik lielā mērā “vecais” standarts atšķiras no jaunā standarta, zināšot tehniskie speciālisti. Taču jau tagad, lasot likumprojektu, ir skaidrs, ka jaunās tehniskās prasības attiecas uz radara atstarotājiem. Proti, pašlaik „Noteikumos par atpūtas kuģu drošību” sadaļā 10.3. “Radara atstarotājs” 284. punktā noteikts, ka radara atstarotājam piemēro standarta LVS EN ISO 8729:2000 "Kuģi un kuģniecības aprīkojums - Kuģa eholotes iekārta" prasības. Savukārt pēc grozījumiem radara atstarotājam būs jāpiemēro jaunā standarta „LVS ISO 8729-1: 2010 „Kuģošanas līdzekļi un jūras tehnoloģijas. Jūras radaru atstarotāji. 1.daļa: Pasīvais atstarotājs” prasības. Pašlaik grozījumi tiekot saskaņoti attiecīgajās institūcijās, un to tālāku izskatīšanu un pieņemšanu aizkavējis apstāklis, ka jaunais standarts pašlaik...

Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumi №831 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1534 «Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2011.gada 5.novembri.

Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi №812 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 14.oktobra noteikumos №852 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.3.1.2.aktivitāti «TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2011.gada 26.oktobri.

Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi №816 «Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020.gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2011.gada 28.oktobri.

Ņemot vērā 3. novembra Satversmes tiesas spiedumu, ar 2012. gada 1. martu spēku zaudēs likuma norma, kas pašlaik nosaka, ka iepirkuma procedūrā nevar piedalīties tie uzņēmumi, kuru darbinieku mēneša vidējie darba ienākumi ir mazāki par 70 procentiem no darbinieku vidējiem mēneša ienākumiem attiecīgajā nozarē. Šī norma savulaik tikusi pienemta, lai nepieļautu, ka iepirkuma procedūrā piedalās uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus. Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, likumdevējam turpmāk būs jāizvēlas tādi līdzekļi, kuri neierobežotu nodokļu maksātāju tiesības piedalīties iepirkumu procedūrā vai arī dotu iespēju pretendentam uz iepirkumu pierādīt, ka viņš nav nodokļu nemaksātājs. Vairāk par 3. novembrī Satversmes tiesas pieņemto spriedumu lietā Nr. 2011-05-01 „Par Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam” - Par vienlīdzīgām iespējām piedalīties publiskā iepirkumā un pārbaudāmiem kritērijiem pretendentu izslēgšanai no konkursa, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Apstrīdētā norma Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punkts...

Likumprojekts „Rūpnieciskā īpašuma likums” Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts 15. septembrī. Sanāksmes protokolā teikts, ka likumprojekts jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kontroli. Jāuzklausa arī Latvijas patentpilnvaroto asociācijas un biedrības "Intelektuālā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas Latvijas Nacionālā grupa" viedokļi par šo likumprojektu. Kā plz.lv noskaidroja Latvijas Republikas Patentu valdē, pašlaik par topošo likumprojektu tiek apkopoti saņemtie atzinumi, kuros pausti dažādi viedoļi, tāpēc pašlaik grūti pateikt, kad likumprojekts varētu tikt skatīts tālāk. Plānots, ka jaunajam Rūpnieciskā īpašuma likumam būtu jāstājas spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, taču, visticamāk, jaunais likums stāsies spēkā vēlāk. Jaunais likums skars rūpnieciskā īpašuma tiesību pieteicējus un īpašniekus (Patentu valdes pakalpojumu lietotājus), šo personu pārstāvjus, kā arī komersantus un citas personas, kuri savā darbībā saskaras ar rūpnieciskā īpašuma tiesībām (piemēram, ķīlas ņēmējus). Jaunā likuma izpratnē rūpnieciskais īpašums ir “tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu patentiem (ieskaitot...

Bilances Zelta komplekta īpašnieki saņem jaunu tematisko pielikumu “Kā izvairīties no soda, sniedzot atskaites VID. Pārmaksātās PVN summas pamatotības izvērtēšana un atmaksa”. Pielikuma saturu veidojuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes nodokļu speciālisti. PIELIKUMA SATURS Vispārīgā informācija Pārmaksātās PVN summas, kas izveidojusies, sākot ar 2010. gada 1. jūliju, izvērtēšana - Pārmaksātās PVN summas apstiprināšana - Pārmaksātās PVN summas apstiprināšanas termiņa pagarināšana Pārmaksātās PVN summas, kas izveidojusies par taksācijas periodiem līdz 2010. gada 30. jūnijam, izvērtēšana - Pārmaksātās PVN summas sadalījums - Pārmaksātās PVN summas pieprasīšanas termiņš - Pārmaksātās PVN summas pārbaude - Pārmaksātās PVN summas atmaksas termiņa pagarināšana - Pārmaksātās PVN summas atmaksa Pārmaksātās PVN summas atmaksa nodokļu maksātāja bankas kontā Pārmaksātās PVN summas novirzīšana nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai Ja nodokļu maksātājiem, kuri ir izslēgti no Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra, ir izveidojusies pārmaksātā PVN summa Atbildība par nesadarbošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu Būtiskākie jautājumi, kuriem nodokļu maksātājiem jāpievērš...

Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus „Pasta likumā”, lai uzlabotu kvalitatīvu un ērtu pasta pakalpoju pieejamību visā Latvijas teritorijā, informē Ilze Svikliņa, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Kā Inese Svilina paskaidroja www.plz.lv, topošie grozījumi Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, kas viens otram sūta pasta sūtījumus, būtiski neietekmēs. Šie grozījumi vairāk attiecas uz tiem , kuri plāno sniegt pasta pakalpojumus pēc gaidāmās pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas. Grozījumi "Pasta likumā" izstrādāti, lai novērstu Pasta politikas pamatnostādnēs 2011. – 2017. gadam identificētās problēmas, piemēram, klientu neapmierinātību ar sūtījumu piegādes pakalpojumiem, normatīvo aktu prasību atšķirīgu interpretāciju, un veicinātu universālā pakalpojuma pieejamību. Kā skaidrots Satiksmes ministrijas sagatavotajā topošā likumprojekta anotācijā, universālo pasta pakalpojumu (iekšzemes un starptautisko vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz diviem kilogramiem un pasta paku svarā līdz 20 kilogramiem, tai skaitā reģistrēto un apdrošināto sūtījumu, savākšana un piegāde) pašlaik sniedz tikai valsts akciju sabiedrība „Latvijas Pasts” (turpmāk- Latvijas Pasts). Līdz 2012. gada 31. decembrim Latvijas Pastam ir rezervētas tiesības...

Žurnāla Bilance nr. 21 (273), kas iznāk 3. novembrī, saturs: LIKUMDOŠANA Saimnieciskās darbības veicēju tiesības uz likumos noteikto nodokļu maksāšanas kārtību un tendences Eiropas Savienībā Joprojām viena no aktuālākajām problēmām Latvijā ir bezdarbs. Teorētiski bezdarbnieki tiek aicināti uzsākt saimniecisko darbību. Ieskaitot mikrouzņēmumu nodokli, likumdevējs, stimulējot saimnieciskās darbības veikšanu, ir paredzējis, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no saimnieciskās darbības iespējams maksāt piecos da˛ādos veidos. Salīdzinot ar pamatā maksājamo IIN no saimnieciskās darbības, t.i., 25% no ieņēmumu un atļauto izdevumu starpības, mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis vai, piemēram, fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura likme ir 5% no ieņēmumiem, uzskatāmi par stimulējošiem nodokļu režīmiem. Turklāt tie stimulē gan pašu saimnieciskās darbības veicēju, gan tā sadarbības partnerus vai klientus. NODOKĻI Kādas izmaiņas top saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli un tā piemērošanu? Lai novērstu problēmas, kas radušās saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli, top grozījumi normatīvajā regulējumā. Plānots, ka tie stāsies spēkā 2012. gada 1.janvārī. Pašlaik grozījumi vēl tiek saskaņoti attiecīgajās institūcijās,...

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1651 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību” Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti 13. oktobrī. Kā plz.lv noskaidroja Finanšu ministrijā, šis likumprojekts pašlaik tiek saskaņots attiecīgajās institūcijās un to aiznākamnedēļ varētu iesniegt Ministru kabinetā. Topošajam likumprojektam neesot konkrēta datuma, kad tam noteikti būtu jāstājas spēkā. Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka šie grozījumi nepieciešami saistībā ar Valsts kancelejas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1075 „Valsts un pašvaldību amatu katalogs” projektu, kas papildina amatu katalogu ar atsevišķu amatu saimju jauniem līmeņiem, kas pamatā attiecas uz pašvaldībām raksturīgiem amatiem, kā arī precizē to paraugaprakstus, kā arī saistībā ar 2011.gada 24.maija grozījumiem noteikumos Nr.1075. “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”. Noteikumu projekts noteiks arī atsevišķu amatu saimju līmeņiem atbilstošās mēnešalgu grupas. Šis noteikumu projekts attiecas tikai uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un...

Likumprojekts "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" tika izsludināts Valsts sektetāru sanāksmē 27. oktobrī. Kā plz.lv noskaidroja Zemkopības ministrijā, šie grozījumi ir redakcionāli un precizējoši un tapuši, atsaucoties lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību ierosinājumiem. Likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Zemkopības ministrija, skaidrojot šā brīža situāciju teikts, ka spēkā esošais Kooperatīvo sabiedrību likums nosaka kārtību, kādā dibināmas, reorganizējamas un likvidējamas kooperatīvās sabiedrības, kā arī ir noteikts deleģējums lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atzīšanai. Ņemot vērā reālo situāciju kooperatīvu darbībā, ir jāprecizē likumā noteiktās normas, kas reglamentē kooperatīvo sabiedrību darbību, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības definīcija. Veicot grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, plānots: 1) precizēt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības definīciju,, starp tām paredzot arī mežu īpašnieku kooperatīvās savienības; 2) precizēt nosacījumu, ka lēmums par biedra uzņemšanu pieņemams tuvākajā kopsapulcē, nevis mēneša laikā, jo lielajiem kooperatīviem tas praktiski nav iespējams; 3) noteikt paju jeb biedru kartes izsniegšanu, ja to paredz attiecīgās sabiedrības statūti; 4) izslēgt normu, ka iestāšanās maksa veido rezerves kapitālu....

Šonedēļ, 1. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības protokolu, ar ko grozīs 1996. gada līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, informē Laura Upīte, Finanšu minitrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte. Šobrīd Latvijas un Ķīnas investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 1996. gada 7. jūnijā parakstīto Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikaslīgumu. Ņemot vērā, ka ar Ķīnas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, ir sagatavots protokols, ar ko tiks grozīts līgums. Ar likumprojektu līguma ietvaros paplašinās jēdzienu „starptautiskā satiksme”, attiecinot to arī uz starptautiskā dzelzceļa transportu. Tādējādi līguma atvieglojumi, kas pašlaik tiek piemēroti kuģu vai gaisa kuģu starptautiskās satiksmes uzņēmumiem, turpmāk tiks piemēroti arī starptautiskā dzelzceļa transporta uzņēmumiem. Paredzēts samazināt arī maksimāli pieļaujamo nodokļa likmi, pēc kādas nodoklis var tikt ieturēts no...

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ, 1.novembrī, turpinot vērtēt 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju, kurā aicinās strādāt divus deputātus no katras parlamenta frakcijas, informē Saeimas Preses dienests. „Pilsonības likums nav grozīts ilgus gadus, un gan saturiski, gan tehniski tajā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Ņemot vērā, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, kas nosaka valsts pilsoņu kopumu, ir nepieciešama pēc iespējas plaša ekspertu diskusija, kas iziet ārpus Saeimas komisijas sienām. Viens no apakškomisijas uzdevumiem, ko līdz galam nepaguva īstenot atlaistā 10.Saeima, būs šādu augsta līmeņa ekspertu piesaiste un kvalitatīvas diskusijas organizēšana,” uzsver komisijas vadītāja. Skatot Pilsonības likuma grozījumus, deputātiem būs jāstrādā pie četriem jautājumu blokiem. Pirmais no tiem saistīts ar dubultpilsonību trimdas latviešiem, otrs – ar pilsonības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs. Būtiski būs arī risināt situācijas, kad Latvijas pilsonība...

Rīt, 3. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti grozījumi Komerclikumā. Likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, teikts, ka grozījumus Komerclikumā plānots veikt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un novērstu interešu konfliktus. Proti, Komerclikumā šobrīd pastāv dažāda izpratne par personām, kuras saistītas ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku. Pirmā par saistītajām personām uzskata tikai tās personas, kuras ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku ir saistības ar laulības vai radniecības saitēm. Savukārt, otrā ietver plašāku tvērumu – par saistītām personām tiek uzskatītas arī tādas personas, kā piemēram saistītie uzņēmumi. Komerclikumā plānoti šādi grozījumi. - Noteikt: ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošu lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav balsstiesību; - Noteikt, ka valdes loceklim, kurš vienlaikus ir lielākais sabiedrības akcionārs, ir jāinformē pārējos valdes locekļus ne tikai par interešu konfliktu, bet arī par darījuma nosacījumiem; - Noteikt valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interešu konfliktu...

Šonedēļ , 1. novembrī, Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014. gadam ir 8,7 miljoni latu, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas eksperte. „Jāuzsver, ka lauvas tiesa no indikatīvajām eiro ieviešanas izmaksām paredzēta valsts pārvaldes informācijas sistēmu, kā arī naudas un maksājumu sistēmas pielāgošanai darījumiem ar eiro, savukārt komunikācijas izmaksu aprēķinos ņemta vērā citu eiro zonas dalībvalstu pieredze,” uzsver FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma, u.c.), indikatīvais izmaksu aprēķins par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai ir 3,1 miljons latu. Naudas un maksājumu...