JAUNUMI

Likumprojekts "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" tika izsludināts Valsts sektetāru sanāksmē 27. oktobrī. Kā plz.lv noskaidroja Zemkopības ministrijā, šie grozījumi ir redakcionāli un precizējoši un tapuši, atsaucoties lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību ierosinājumiem. Likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Zemkopības ministrija, skaidrojot šā brīža situāciju teikts, ka spēkā esošais Kooperatīvo sabiedrību likums nosaka kārtību, kādā dibināmas, reorganizējamas un likvidējamas kooperatīvās sabiedrības, kā arī ir noteikts deleģējums lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atzīšanai. Ņemot vērā reālo situāciju kooperatīvu darbībā, ir jāprecizē likumā noteiktās normas, kas reglamentē kooperatīvo sabiedrību darbību, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības definīcija. Veicot grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, plānots: 1) precizēt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības definīciju,, starp tām paredzot arī mežu īpašnieku kooperatīvās savienības; 2) precizēt nosacījumu, ka lēmums par biedra uzņemšanu pieņemams tuvākajā kopsapulcē, nevis mēneša laikā, jo lielajiem kooperatīviem tas praktiski nav iespējams; 3) noteikt paju jeb biedru kartes izsniegšanu, ja to paredz attiecīgās sabiedrības statūti; 4) izslēgt normu, ka iestāšanās maksa veido rezerves kapitālu....

Šonedēļ, 1. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības protokolu, ar ko grozīs 1996. gada līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, informē Laura Upīte, Finanšu minitrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vecākā eksperte. Šobrīd Latvijas un Ķīnas investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 1996. gada 7. jūnijā parakstīto Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikaslīgumu. Ņemot vērā, ka ar Ķīnas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, ir sagatavots protokols, ar ko tiks grozīts līgums. Ar likumprojektu līguma ietvaros paplašinās jēdzienu „starptautiskā satiksme”, attiecinot to arī uz starptautiskā dzelzceļa transportu. Tādējādi līguma atvieglojumi, kas pašlaik tiek piemēroti kuģu vai gaisa kuģu starptautiskās satiksmes uzņēmumiem, turpmāk tiks piemēroti arī starptautiskā dzelzceļa transporta uzņēmumiem. Paredzēts samazināt arī maksimāli pieļaujamo nodokļa likmi, pēc kādas nodoklis var tikt ieturēts no...

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ, 1.novembrī, turpinot vērtēt 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju, kurā aicinās strādāt divus deputātus no katras parlamenta frakcijas, informē Saeimas Preses dienests. „Pilsonības likums nav grozīts ilgus gadus, un gan saturiski, gan tehniski tajā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Ņemot vērā, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, kas nosaka valsts pilsoņu kopumu, ir nepieciešama pēc iespējas plaša ekspertu diskusija, kas iziet ārpus Saeimas komisijas sienām. Viens no apakškomisijas uzdevumiem, ko līdz galam nepaguva īstenot atlaistā 10.Saeima, būs šādu augsta līmeņa ekspertu piesaiste un kvalitatīvas diskusijas organizēšana,” uzsver komisijas vadītāja. Skatot Pilsonības likuma grozījumus, deputātiem būs jāstrādā pie četriem jautājumu blokiem. Pirmais no tiem saistīts ar dubultpilsonību trimdas latviešiem, otrs – ar pilsonības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs. Būtiski būs arī risināt situācijas, kad Latvijas pilsonība...

Rīt, 3. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti grozījumi Komerclikumā. Likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, teikts, ka grozījumus Komerclikumā plānots veikt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un novērstu interešu konfliktus. Proti, Komerclikumā šobrīd pastāv dažāda izpratne par personām, kuras saistītas ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku. Pirmā par saistītajām personām uzskata tikai tās personas, kuras ar valdes vai padomes locekli vai dalībnieku ir saistības ar laulības vai radniecības saitēm. Savukārt, otrā ietver plašāku tvērumu – par saistītām personām tiek uzskatītas arī tādas personas, kā piemēram saistītie uzņēmumi. Komerclikumā plānoti šādi grozījumi. - Noteikt: ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošu lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav balsstiesību; - Noteikt, ka valdes loceklim, kurš vienlaikus ir lielākais sabiedrības akcionārs, ir jāinformē pārējos valdes locekļus ne tikai par interešu konfliktu, bet arī par darījuma nosacījumiem; - Noteikt valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interešu konfliktu...

Šonedēļ , 1. novembrī, Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014. gadam ir 8,7 miljoni latu, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas eksperte. „Jāuzsver, ka lauvas tiesa no indikatīvajām eiro ieviešanas izmaksām paredzēta valsts pārvaldes informācijas sistēmu, kā arī naudas un maksājumu sistēmas pielāgošanai darījumiem ar eiro, savukārt komunikācijas izmaksu aprēķinos ņemta vērā citu eiro zonas dalībvalstu pieredze,” uzsver FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma, u.c.), indikatīvais izmaksu aprēķins par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai ir 3,1 miljons latu. Naudas un maksājumu...

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 27. oktobrī . Kā plz.lv noskaidroja Finanšu ministrijā, šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā, vēlākais, ar 2014. gada 1. janvāri. Salīdzinoši tik ilgs laika poms būtu nepieciešams, lai veiktu programmēšanas darbus, kas ļautu amatperosonām informāciju par sevi pārpārbudīt un veikt nepieciešamos labojumus vai papildinājumus dažādās elektroniskajās datubāzēs, nevis sagatavot deklarācijā iesniedzamo informāciju drukātā formātā. Topošie grozījumi tikai padarīts gan valsts institūcijām, gan amatpersonām ērtāku attiecīgo datu papildināšanas un labošanas procesu, savukārt to informācijas dalu, kas par amatpersonu deklarācijām pieejama plašakai auditorijai, šie grozījumi neskars. Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka saskaņā ar likumā veiktajiem grozījumiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID ) elektroniskās deklarēšanās sistēmā jānodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošā konkrētās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Valsts amatpersona pārbauda un,...

Plānots, ka ar nākamā gada 1. janvāri spēkā stāsies grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, ko šodien, 1. novembrī, plānots skatīt Ministru kabineta sēdē. Kā teikts topošā likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, pieaugot maksātnespējas procesu skaitam, būtiski palielinājies to darbinieku skaits, kuru prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek pieprasīts apmierināt no darbinieku prasījumu garantiju fonda (garantiju fonds). Minētie apstākļi ietekmējuši arī strauju garantiju fonda līdzekļu apmēra samazināšanos. Turklāt, piemērojot spēkā esošā likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (likums) tiesisko regulējumu, darbinieku prasījumu apmierināšanas procedūra praksē kļuvusi sarežģīta un laikietilpīga. Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda visiem darbiniekiem, kuru prasījumus likumā noteiktos gadījumos nav iespējams apmierināt no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem, kā arī, lai padarītu efektīvāku darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, likumprojektā paredzēts noteikt, ka darbinieku prasījumu apmērs tiek aprēķināts, izmantojot vienotu kārtību, ņemot vērā darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēneša darba...

Pateicoties iedzīvotāju sniegtajai informācija par iespējamajiem nodokļu nemaksāšanas gadījumiem un operatīvi veiktiem nodokļu kontroles pasākumiem, Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) 2011.gada oktobrī nedēļas laikā izdevies atklāt divus „aplokšņu” algu izmaksas gadījumus kopumā vairāk kā 64 tūkstošu latu apmērā divos uzņēmumos Rīgā, kas nodarbojās ar elektrisko iekārtu ražošanu un uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, automobiļu apkopi un remontu un ar medicīnas preču un iekārtu ražošanu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2011.gada oktobrī VID nodokļu kontroles speciālisti nedēļas laikā īstenojuši divus vērienīgus kontroles pasākumus divos uzņēmumos Rīgā, kas bija norādīti iedzīvotāju sniegtajā informācijā. Abos gadījumos, veicot tematiskās pārbaudes sadarbībā ar VID Finanšu policijas pārvaldes kolēģiem un Valsts policijas Ekonomikas policijas biroja darbiniekiem, VID nodokļu kontroles speciālistiem izdevās konstatēt būtiskus pārkāpumus un iegūt pierādījumus algu izmaksai „aploksnēs” 64 524 latu apmērā. Pārbaužu laikā abos uzņēmumos tika konstatēts, ka skaidrās naudas atlikums uzņēmuma kasēs būtiski pārsniedza grāmatvedības dokumentos atspoguļoto. Tāpat pārbaužu laikā tika izņemti saraksti par darbiniekiem...

Vakar, 31. oktobrī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījums Ceļu satiksmes likumā", vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Iekšlietu ministrija, iepriekš minētais grozījums nepieciešams, lai Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) būtu tiesīga asptrādāt informāciju, kas saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, kas paredzēti, lai fiksētu pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, sagatavotu protokolu – lēmumu un pēc pārbaudes veikšanas Valsts policijā nosūtītu to transportlīdzekļa turētājam (īpašniekam), un saņemtu par šo darbu atlīdzību. Grozījums paredz Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantu “Īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli” papildināt ar 5.1 pantu šāda redakcijā: “Ceļu satiksmes drošības direkcija saskaņā ar Valsts policiju noslēgtu līgumu veic informācijas, kas saņemta no tehniskiem līdzekļiem par pārkāpumu un pieņemto lēmumu, apstrādi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī sagatavo un nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) protokolu — lēmumu, saņemot...

11.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 26.oktobrī nolēma turpināt darbu pie grozījumiem Iesniegumu likumā, kuru izskatīšanu nebija pabeigusi iepriekšējā Saeima, informē Saeimas Preses dienests. „Likumprojekts iepriekšējā sasaukumā bija guvis konceptuālu parlamenta atbalstu, un vienojāmies, ka darbs ar to jāturpina. Ar izmaiņām Iesniegumu likumā paredzēts mazināt administratīvo slogu iestādēs un atvieglot tiesas, kā arī noteikt elektroniskā pasta izmantošanas kārtību saziņā ar valsts institūcijām,” norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Lai mazinātu tiesu noslodzi un novērstu situāciju, kad persona par saņemto atbildi var tiesāties vairākkārt, likumprojekts paredz, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē – Administratīvajā rajona tiesā. Tāpat paredzēts, ka par laicīgi nesaņemtu atbildi persona varēs sūdzēties tikai tad, ja spēs pamatot, ka tai radīts būtisks tiesību vai interešu aizskārums. Tāpat likumprojekts nosaka, ka iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu personas varēs prasīt tikai vienlaikus ar administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanu....

Kā liecina Ministru kabineta komitejas (MKK) 10. oktobra sēdes protokola informācija, 24. oktobrī MKK sēdē vēlreiz bija jāskata Ekonomikas ministrijas iesniegtais Parāda atgūšanas likumprojekts, tomēr sakarā ar MKK sēdes atcelšanu, jautājums atlikts vēl uz nedēļu. Kā informē Agnese Priedīte, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētāja un SIA "Intrum Justitia" valdes locekle, ir liela cerība, ka šoruden likumu beidzot pieņems, un tas stāsies spēkā ar 2012. gada 1. janvāri. Vairāk nekā pirms gada, 2010. gada 14. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojektu, kuru novirzīja tālākai izskatīšanai Saeimā. Diemžēl parādu piedziņas jomu regulējošais normatīvais akts tā arī „iestrēga”, kam par iemeslu varēja būt likumprojekta nepilnības, uz ko norādīja gan parādu piedziņas uzņēmumu pārstāvji, gan juristi. Jaunā likuma izveides process rosināja apvienoties vadošajiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot asociāciju, kura arī apkopoja un izteica viedokli par likumprojekta trūkumiem. LĀPPA norādīja, ka likumam vajadzētu ne tikai regulēt parādu piedziņas procesu,...

Jautājums par to, vai valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk drīkstēs dāvināt (ziedot), pēdējā laikā bija īpaši aktuāls, jo 27. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts koncepcijas projekts "Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu". Nauda, kas neienāk budžetā Finanšu ministrijas sagatavotajā koncepcijas projekta kopsavilkumā teikts, ka Valsts kapitālsabiedrību sniegtais atbalsts ir palielinājies pēdējos gados, it īpaši 2009.gadā – „krīzes gadā”, kā arī 2010.gadā, kad valsts kapitālsabiedrības ir sniegušas ievērojamu atbalstu dažādiem sabiedrībai aktuāliem mērķiem likumā noteiktajās jomās. Valsts kapitālsabiedrības 2009.gadā ir veikušas ziedojumus 7,4 milj. latu apmērā, savukārt 2010.gadā - 5,6 milj. latu apmērā. Šo naudu ieskaitot valsts budžetā, attiecīgi būtu samazinājies konsolidācijas apjoms. Iepriekšējo gadu veikto dāvinājumu (ziedojumu) tendence norāda uz to, ka ir palielinājies ziedojumu (dāvinājumu) apjoms. No...

Šomēnes, 25. oktobrī, Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-01-01 „Par Civillikuma 1068. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam” - par personas tiesībām lietot savu kopīpašumu, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Apstrīdētā norma Civillikuma 1068. panta pirmā daļa: „Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti”. Lietas fakti Akciju sabiedrība „Pilsētas zemes dienests” kā vairāku nekustamo īpašumu – zemesgabalu, uz kuriem atrodas daudzdzīvokļu mājas ar privatizētiem dzīvokļiem, –īpašnieks cēla tiesā prasību pret Rīgas domi par zemes nomas līgumu par Pieteikuma iesniedzējam piederošo zemesgabalu lietošanu noslēgšanu. Pieteikuma iesniedzējs lūdza tiesu noteikt rakstveida nomas līgumu dabiskās un nejaušās sastāvdaļas, citastarp, līgumā iekļaujot nosacījumus, ka nomniekam jānodrošina zemes īpašuma un tam piegulošās teritorijas apkope...

Plānots, ka nākamā gada 1.janvārī spēkā stāsies noteikumi, kas attiecas uz valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu. Šie noteikumi tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 27. oktobrī. Kā teikts Zemkopības ministrijas sagatavotajā aprakstā, šie noteikumi tiek izdoti saskaņā ar Meža likuma 43.1 panta otro daļu un Medību likuma 15.panta otro daļu un 29.panta pirmo daļu. Atgādināsim, ka Meža likuma 43.1 pants nosaka, ka “par mežsaimnieciskām darbībām - apliecinājuma, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanu un atzinuma izsniegšanu valsts un Eiropas Savienības finansējuma vai līdzfinansējuma saņemšanai mežsaimniecības attīstībai - maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.” Savukārt Medību likuma 15. panta otrā daļa nosaka, ka “ mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisijas darbību tehniski nodrošina un finansē Valsts meža dienests. Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par mednieku un medību vadītāju eksāmeniem, kā arī...

Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi №824 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos №776 «Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2011.gada 28.oktobri.