VISI RAKSTI

11. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots kredītu reģistra likumprojekts ar mērķi Kredītu reģistram nodrošināt atsevišķu, no citiem finanšu sektora darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodalītu normatīvo bāzi, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Vienlaikus likumprojekts novērstu pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī virkne likumu, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums. Kredītu reģistra darbība pēc Likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi. Likumprojekts nodrošinātu, ka vienā likumā...

Zemkopības ministrija 11. augustā informē, ka, sākot ar nākamo nedēļu, Lauku atbalsta dienests veiks avansa izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Avansa maksājums tiks veikts atdalītajam PVTM par laukaugu platībām, atdalītajam PVTM par platībām, atdalītajam PVTM par pienu un atdalītajam PVTM par liellopiem 70 procentu apmērā no Eiropas Komisijas apstiprinātiem finanšu apjomiem šiem maksājumu veidiem par kopējo summu līdz 28 miljoniem latu. „Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Zemkopības ministrija rada iespēju veikt atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma avansa izmaksu, jo šobrīd – ražas novākšanas laikā – lauksaimniekiem ir ļoti nepieciešami apgrozāmie līdzekļi,” paskaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Avansa maksājumus izmaksās tiem lauksaimniekiem, kuri 2011. gadā iesnieguši platību maksājumu iesniegumu un, kuriem būs veiktas maksājumu atbilstības nosacījumu pārbaudes, , informē Kaspars Funts, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks.  

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) mainīs augu aizsardzības reģistrācijas sistēmu, piedāvājot vairākus jaunus maksas pakalpojumu veidus. Tas noteikts 9. augustā valdības apstiprinātajos Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos „Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.marta noteikumos Nr.163 „Noteikumi par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi””, ar kuriem tiek nodrošināta jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ieviešana, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Ar jaunās Regulas stāšanos spēkā tiek būtiski mainīta augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas sistēma, tostarp tiek ieviesta augu aizsardzības līdzekļu zonālā reģistrācija. Šim nolūkam dalībvalstis tiek iedalītas zonās – Ziemeļu, Centrālā un Dienvidu zonā. Līdz ar to turpmāk augu aizsardzības līdzekļus zonā izvērtēs viena valsts un uz šī novērtējuma pamata citas valstis zonā (Ziemeļu zonā – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā) pieņems lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju savā valstī. Regula paredz arī citas valsts augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas obligātu...

9. augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.268 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākumam „Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas””, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus. Ņemot vērā palielināto pieprasījumu pēc zaļmasas, kas tiek audzēta zemēs, ko iepriekš izmantoja pārtikas ražošanai, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalsta pretendentam biogāzes ražošanā jāizmanto vismaz 30 procentu no izejvielas apjoma 2. un 3. kategorijas dzīvnieku izcelsmes atlikumprodukti, tādējādi samazinot ietekmi uz pārtikas ražošanas apjomiem. Izmaiņas noteikumos paredz, ka vismaz 70 procentu no kopējām izejvielām enerģijas ražošanai atbalsta saņēmējs spēj nodrošināt paša saimniecībā. Kā arī projekta realizācijas vieta sakrīt ar atbalsta saņēmēja...

9. augustā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008. gada 6. oktobra noteikumos Nr.828 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Zveja iekšējos ūdeņos””, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus. Lai vienkāršotu pieteikšanos uz atbalstu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalsta pretendentam tiek samazināts Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārliecināsies LAD. Tāpat noteikumos precizēti LAD iesniedzamie dokumenti, kas jāiesniedz iekšējās ūdenstilpes vai tās daļas nomniekam. Savukārt, ņemot vērā to, ka pašvaldību veiktās investīcijas uzlabo zvejošanas apstākļus vairākiem iekšējo ūdeņu zvejniekiem un līdz ar to projektu izmaksas ir lielākas, grozījumi noteikumos paredz palielināt pašvaldībām kopējo attiecināmo izmaksu summu. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas...

Nodrošinot Satversmes tiesas 2011.gada 6.maija spriedumu 2011.gada 9.augustā, valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”, kas paredz - piešķirot stipendiju, studējošā sociālais, ģimenes un materiālais stāvoklis tiek ņemts vērā gadījumā, ja diviem vai vairākiem studējošajiem ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rezultāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. 2009.gada 2.jūnijā MK veica grozījumus „Noteikumos par stipendijām”, nosakot prioritāti stipendiju saņemšanā tiem studējošajiem, kuriem ir konkrēts sociālais vai ģimenes stāvoklis vai kuru materiālā situācija tiek uzskatīta par salīdzinoši sliktāku. Grozījumi tika sagatavoti, lai esošajā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, tika norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti. Satversmes tiesa 2011.gada 6.maijā šo normu kā neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam atzina par spēkā neesošu. Apstiprinātais MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”” nosaka: ja diviem vai...

Saeima ceturtdien, 21.jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz zemesgrāmatu nodaļas no nākamā gada iekļaut rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Grozījumi būtiski atslogos vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk rajona (pilsētas) tiesā būs zemesgrāmatu nodaļa un līdzšinējie zemesgrāmatu tiesneši skatīs ne tikai ar nekustamo īpašumu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu saistītas lietas, bet arī lietas, kas piekritīgas vispārējās jurisdikcijas tiesai. Šāda reforma paredzēta, lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus, norāda likumprojekta izstrādātāji. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneši skatīs arī lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu. Vispārējās jurisdikcijas tiesas lietu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem papildu eksāmens nebūs jākārto. Pienākumu pildīšanai tiesnešiem piešķirs tiesneša mantiju un amata zīmi. Zemesgrāmatu nodaļas darbosies atbilstoši rajonu (pilsētu) tiesu teritorijām. Izņēmums ir Rīga, kur pilsētas zemesgrāmatu nodaļu plānots...

Latvijas komersantiem no rudens būs pieejama jauna ES struktūrfondu atbalsta programma – “Mezanīna aizdevumi investīcijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt aizdevumus komercdarbības attīstībai. Par to 2.augustā lēma Ministru kabinets, apstiprinot Ministra kabineta noteikumus „Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Jaunu atbalsta programmu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi sniegt iespēju Latvijas maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem saņemt aizdevumus tajos gadījumos, kad uzņēmumam trūkst pašu kapitāls un nodrošinājums, lai banka pilnā apjomā finansētu ieguldījumu projekta īstenošanu. „Latvijas nacionālajiem uzņēmējiem ir idejas attīstībai un ir iespējas izaugsmei, taču ieceru realizēšanu bieži kavē pašu kapitāla trūkums. Jaunā aizdevumu programma šo problēmu risinās ļoti efektīvi un mērķtiecīgi – Eiropas Savienības fondu līdzekļus saņems ražotspējīgi nacionālie uzņēmumi, kas ar šī finansējuma palīdzību nostiprinās savu konkurētspēju, apgūs jaunus tirgus un radīs jaunas darba vietas,” norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars. Jaunā aizdevumu programma tika izstrādāta...

Komisāre Moire Gēgena-Kvinna 19. jūlijā pavēstīja, ka nepilni 7 miljardi eiro atvēlēti, lai dotu spēcīgu impulsu pētniecības balstītai inovācijai, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Paredzams, ka līdz šim lielākais šāda veida finansējums, ko Eiropas Komisija piešķīrusi saskaņā ar ES Septīto pētniecības pamatprogrammu, īstermiņā palīdzēs radīt aptuveni 174 000 darbavietu un 15 gadu laikā — gandrīz 450 000 darbavietu un IKP pieaugumu gandrīz 80 miljardu eiro apmērā . ES pētniecības finansējums ir viena no politiskās darba kārtības prioritātēm, un tagad tam ierādīta centrālā vieta saskaņotas inovācijas stratēģijā “Inovācijas Savienība” (IP/10/1288, MEMO/10/473), kas Eiropai vajadzīga, lai konkurētu ar lielām, dinamiskām valstīm kā ASV un Ķīna. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - gandrīz miljards Dotācijas rosinās pētniekus pievērsties lielākajām sabiedrības problēmām, ar ko saskaras Eiropa un pasaule. Vairāk nekā 16 000 finansējuma saņēmēju vidū būs universitātes, pētniecības organizācijas un uzņēmumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta MVU, tiem atvēlēts gandrīz 1 miljards eiro. Paredzēts iedibināt arī jaunu ES...

Saeima ceturtdien, 4.augustā, pieņēma grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, paredzot, ka valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt arī ārzemnieki, kuri pakļauti izraidīšanas procedūrai un uzturas Latvijā, informē Saeimas Preses dienests. Juridiskā palīdzība būs pieejama, pārsūdzot lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu. Likums arī nosaka kārtību, kādā tiek izskatīts ārzemnieka juridiskās palīdzības pieprasījums un pieņemts lēmums par palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Pieņemot likuma izmaiņas, tiek pārņemta direktīva, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs ievieš kopīgus standartus un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Šajā likumā paredzētā juridiskā palīdzība izraidāmajiem ārzemniekiem tiks nodrošināta no 2011.gada 23.decembra.          

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.937 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei „Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””, ko 4.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt vienam atbalsta pretendentam kopējo attiecināmo izmaksu summu pasākuma ietvaros no 900 000 latu uz 1 200 000 latu. Ņemot vērā pasākuma īstenošanas pieredzi, izmaiņas noteikumos paredz precizēt nosacījumus akvakultūras apmācību centra izveidei. Plānots, ka turpmāk akvakultūras apmācības centru varēs izveidot tikai esoša akvakultūras uzņēmuma ietvaros, kuram iepriekšējā pārskata gadā bijuši ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas. Lai nodrošinātu apstiprināto projektu savlaicīgu īstenošanu un novērstu finansējuma nelietderīgu rezervēšanu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka finansējuma pieejamību apliecinošos dokumentus ir jāiesniedz reizē ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās. Tāpat atbalsta piešķiršanas...

Saeima ceturtdien, 4.augustā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, lai nodrošinātu bērna interešu labāku aizstāvību, veicinot iespējami ātru bērna atgriešanos pastāvīgajā dzīvesvietā pēc viņa prettiesiskas pārvietošanas un uzlabojot šajās lietās pieņemto lēmumu izpildi Latvijā, informē Saeimas Preses dienests. Izstrādājot regulējumu, ņemta vērā ārvalstu pieredze un tiesu prakse, dodot iespēju nolēmumu par bērna atgriešanu izpildīt labprātīgi. Labprātīgi izpildot nolēmumu, varēs lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērna atgriešanos dzīvesvietas valstī. Gatavojot lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesai būs jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei, kas nav ilgāks par 30 dienām no brīža, kad lēmums stājies spēkā. Izskatot prasību, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Ja tiesas lēmums netiks izpildīts labprātīgi, personai, kura to neizpilda, uzliks naudas sodu un tiks uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. Ja piespiedu izpildes gadījumā nepiedalās persona, kura pieprasa bērna atgriešanos, tad bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim. Saeima noteica, ka,...

Paredzams, ka nākotnē visām juridiskajām personām būs obligāti jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti, informē Ilze Svikliņa, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Tādā veidā iedzīvotājiem tiktu samazināts administratīvais slogs un izmaksas, kārtojot dažādas formalitātes, un tiks novērsta situācija, kad iedzīvotāji nevar izmantot iespēju parakstīt dokumentus elektroniski, jo uzņēmēji atsakās šādus dokumentus pieņemt. Tāpat ministrijas izvērtēs savu nozaru normatīvos aktus un izstrādās nepieciešamos grozījumus, lai nodrošinātu, ka valsts institūcijas tādu dokumentu savstarpējai apritei, kas tiek parakstīti papīra formā, izmanto tikai e-parakstu, kā arī nodrošinātu e-paraksta izmantošanas iespēju publisko pakalpojumu sniegšanā. Šāds priekšlikums iekļauts Satiksmes ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai, ko 4. augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, to vēl skatīs valdība. Elektroniskā dokumentu sūtīšana ir ērta un ietaupa iedzīvotāju laiku un līdzekļus, jo nav vajadzības doties uz uzņēmumu/iestādi, lai parakstītu un iesniegtu attiecīgos dokumentus. To var izdarīt izmantojot datoru un interneta pieslēgumu no jebkuras vietas. Tāpat e-paraksta izmaksas ir salīdzinoši...

Atbilstoši valdības 2011.gada 19.jūlija sēdē dotajam uzdevumam, Satiksmes ministrijai sagatavojusi grozījumus likumā „Par autoceļiem”, paredzot, ka valdība varēs nodot pašvaldības īpašumā valsts autoceļus un pašvaldības dome varēs nodot valsts īpašumā tai piederošos autoceļus. Minētie grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 4.augustā, informē Aivis Freidenfelds, Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs. Likumprojekta mērķis ir paredzēt gadījumus, kad valsts autoceļus vai to posmus un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījumu joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm valdība pēc vajadzības varētu nodot pašvaldības īpašumā. Kā arī gadījumus, kad pašvaldības ceļus vai to posmus un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījumu joslas, ar visām šo ceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm pašvaldības dome pēc vajadzības varētu nodot valsts īpašumā. Kā norāda Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Anrijs Matīss: „Esošais likuma deleģējums ir nepilnīgs, jo paredz atsevišķos gadījumos, kad ar Ministru kabineta (MK) lēmumu valsts autoceļus var nodot pašvaldību pārziņā. Turpmāk tiks noteikti gadījumi, kad ceļš tiek nodots...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 3.augustā skatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz iespēju pašvaldībām iegūt kūrortpilsētas statusu, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi Tūrisma likumā ir pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma izstrādē, lai veicinātu Latvijas kūrortu un veselības tūrisma attīstību. Likumprojekts paredz, ka kūrorta statusu varēs piešķirt vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai, ja pašvaldība kūrortu būs paredzējusi savos plānošanas dokumentos un noteikusi tā attīstības perspektīvas. Lai saņemtu kūrorta statusu šai teritorijai jābūt nodrošinātai ar kūrortiestādēm un atbilstošu infrastruktūru, kā arī jābūt pieejamiem un jāizmanto dabas dziednieciskie resursi. Kārtību, kādā vietējai pašvaldībai piešķir un anulē kūrorta statusu noteiks Ministru kabinets. Arī lēmumu par statusa piešķiršanu vai anulēšanu pieņems Ministru kabinets. Savukārt kūrorta statusa piešķiršanas, administrēšanas un anulēšanas procesu nodrošinās Ekonomikas ministrija. Pašreiz kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides, taču tas būs papildu garants investoriem un mārketinga arguments šīm pilsētām un teritorijām, skaidroja Ekonomikas ministrijas Tūrisma nodaļas...