VISI RAKSTI

Lai nodrošinātu investoriem labvēlīgākus nosacījumus, otrdien, 12. jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu. Ar to plānots grozīt 2004. gada konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Šobrīd Latvijas un Gruzijas investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar 2004. gada 13. oktobrī parakstīto Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju. Ņemot vērā, ka ar Gruzijas pusi ir panākta vienošanās par iespēju nodrošināt investoriem vēl labvēlīgākus nosacījumus, ir sagatavots protokols, ar ko tiks grozīta konvencija. Ar likumprojektu konvencijas ietvaros paplašinās jēdzienu „starptautiskā satiksme”, attiecinot to arī uz autopārvadājumiem. Tādējādi konvencijas atvieglojumi, kas līdz šim tika attiecināti uz kuģu un gaisa kuģu starptautisko satiksmi, turpmāk tiks attiecināti arī uz autopārvadājumiem. Paredzēts noteikt samazinātas likmes, pēc kurām nodoklis var tikt ieturēts no dividendēm to izcelsmes valstī, konkrēti, likmes tiks...

Valsts sekretāru sanāksmē 7. jūlijā tika izsludināts arī azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas likumprojekts, kas vērsts uz atvieglotu tā piemērošanu, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Likumprojekta anotācijā teikts, ka likumprojektā iekļautās nodokļu un nodevu likmes tiek paaugstinātas, tādējādi palielinot azartspēļu organizētāju izmaksas, un vienlaicīgi plānojot palielināt ieņēmumus valsts budžetā. Pašlaik “Latvijas Loto” ir neizdevīgākā situācijā nekā pārējie Pašlaik nodokļu likme interaktīvajām azartspēlēm ir noteikta 10% apmērā, kas ir augsta salīdzinot ar citu ES dalībvalstu likmēm (Igaunijā tiek piemērota 5% likme) un šobrīd nav paredzēts īpašs nodoklis kāršu spēles pokera turnīriem. Uz doto brīdi, atbilstoši LR likumiem, azartspēļu operatori maksā azartspēļu nodokli no ieņēmumiem, atskaitot izmaksātos laimestus, izņemot veiksmes spēli pa tālruni, kur nodoklis tiek aprēķināts no dalības maksas, bet netiek ņemta vērā telefona operatora maksājums. Savukārt VAS „Latvijas Loto” maksā nodokļus no realizācijas ieņēmumiem, neatskaitot neizmaksātos laimestus, ne papildpakalpojumus. Līdz ar to, azartspēļu operatori, t.sk. arī nelegālie, var...

Saeimas 21.jūlijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas izstrādāti, lai paātrinātu civillietu izskatīšanu, informē Saeimas Preses dienests. Galvenās izmaiņas skar regulējumu maza apmēra prasību izskatīšanai tiesās. Turpmāk maza apmēra prasības varēs izskatīt rakstveida procesā, tādējādi paātrinot izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Jaunā kārtība attieksies uz naudas piedziņas un uzturlīdzekļu piedziņas prasībām, kas nepārsniedz 1500 latus. Maza apmēra prasības arī turpmāk varēs iztiesāt tiesas sēdē, ja to lūgs kāda no pusēm vai ja to par lietderīgu uzskatīs pati tiesa. Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā nebūs pārsūdzams, bet lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā, paredz Saeimas atbalstītais likumprojekts. Pieteikumus par procesuālo termiņu pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu varēs izlemt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Rakstveida procesā tiesas izlems arī jautājumus par pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu. Tāpat likumā noteikts, ka civillietu apvienošanai nav obligāta pušu piekrišana. Grozījumi arī nosaka, ka ekspertus un lieciniekus būs iespējams nopratināt...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”” un „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””, kurus 21. jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumu projekti izstrādāti, lai precizētu un papildinātu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumus jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, paredzot, ka pasākumu īstenošanas vieta ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000. Jaunās atbalsta piešķiršanas kārtības arī paredz, ka projekta iesnieguma sagatavošanā un visā projekta īstenošanas periodā atbalsta saņēmējam ir jāizmanto tāda no Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma apmaksāta konsultanta pakalpojumus, ko sniedz konsultāciju sabiedrība, kas nodrošina Valsts lauku tīkla (VLT)...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normām, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 92.pants nodrošina iespēju ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Apstrīdētās normas paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Dokuments, kas apliecina iemaksu, obligāti pievienojams maksātnespējas procesa pieteikumam. Depozīta iemaksas mērķis – segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Pieteikuma iesniedzēja –Rīgas apgabaltiesa – norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums iemaksāt depozītu, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, atzīstams par personas tiesību uz brīvu pieeju tiesai ierobežojumu. Turklāt neparedzot iespēju atbrīvot pieteicēju (izņemot maksātnespējas administratoru) no depozīta iemaksas vai samazināt tā apmēru, personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai ir ierobežotas nesamērīgi....

Pirmo svešvalodu no 1.klases bērniem sāks mācīt ar 2013./2014.mācību gadu, līdz tam nemainot pašreizējo pirmās svešvalodas apguves kārtību – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem", kas 2011.gada 21.jūlijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Šobrīd saskaņā ar pamatizglītības standartu un mācību priekšmeta "Svešvaloda" standartu pirmā svešvaloda visās izglītības programmās tiek mācīta kā obligāts mācību priekšmets no 3.klases. Visiem 9.klases skolēniem ir jākārto eksāmens svešvalodā. 2010.gada 12.oktobrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.968 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"", kas paredzēja uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu. Taču, ņemot vērā ierobežotās finanšu iespējas vispārējās izglītības sistēmā, tika ierosināts 2011./2012.mācību gadā jaunas iniciatīvas neuzsākt, pirmās svešvalodas apguves no 1.klases ieviešanu atliekot uz diviem gadiem. Kaut gan...

No 2012.gada 1.janvāra uz valsts finansējumu varēs pretendēt arī privātpersonu dibinātās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, kas 2011.gada 21.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Noteikumu projektā aktualizēta valsts budžeta dotācijas piešķiršanas kārtība, pamatojoties ne tikai uz audzēkņu skaitu profesionālās ievirzes izglītības iestādē, bet uzsverot programmas īstenošanas rezultatīvos rādītājus, kā arī pilnveidota kārtība, kādā tiek iesniegts iesniegums par dotācijas piešķiršanu un izskatīšanu. Noteikumu projekts nosaka dotācijas apmēra sadalījumu, paredzot, ka 50% no valsts budžetā šim mērķim paredzētās dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz audzēkņu skaitu iestādē, bet 50% - pamatojoties uz programmas īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem no mācību treniņu ceturtā apmācības gada līdz augstākās sporta meistarības grupām, piemērojot noteiktus koeficientus un formulas. Jaunajiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, ko 19. jūlijā izskatīja un apstiprināja valdība. Dokumenta projekts izstrādāts, lai noteiktu fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas jomā saskaņā ar jauno Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kā arī ieviestu pienākumu veikt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu testēšanu un uzraudzību, līdz ar to paaugstinot darba drošību lauksaimniecības jomā un novēršot vides aizsardzības riskus, kas saistīti ar šo iekārtu izmantošanu, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. 2009. gada 21. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu. Direktīva pieņemta, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī veicinot integrētās augu aizsardzības un pesticīdiem alternatīvu pieeju vai metožu izmantošanu. Tāpat tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Ieviešot šo abu tiesību aktu prasības, veikti...

Latvijā šobrīd ir 23 UIN atvieglojumi, un tie paredzēti plašam ekonomisko un sociālo mērķu lokam, ieskaitot atvieglojumus investīciju veicināšanai, izpētei un attīstībai, nozaru atbalstam, ieguldījumiem publiskās apgrozības vērtspapīros, ekonomiskās krīzes seku risināšanai un sociāla rakstura stimulus invalīdu atbalstam un ziedojumiem, teikts Finanšu ministrijas informācijā presei. Vairākus no UIN atvieglojumiem var piemērot vienlaicīgi. Kā uzvērts Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa, UIN atvieglojumi pēc to mērķa ir iedalāmi piecās grupās: · atvieglojumi investīciju veicināšanai (deviņi nodokļa stimuli); · atbalsts krīzes periodā (divi nodokļa stimuli); · atvieglojumi nozarēm (seši nodokļa stimuli); · atvieglojumi sociāla rakstura mērķiem (četri nodokļa stimuli); · citi atvieglojumi (divi nodokļa stimuli). Atvieglojumi investīciju veicināšanai 1. Atvieglojums ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (likuma Par UIN13.panta 1.1daļa). Personas, kuras iegādājas jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, piemēro pamatlīdzekļa vērtību palielinošu koeficientu 1,5, palielinot pamatlīdzekļu vērtību, no kuras aprēķina nolietojumu...

Tā kā ekonomiskās krīzes ietekmē, samazinoties uzņēmumu peļņai, ievērojami ir kritušies uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi un samazinājies arī piešķirto nodokļa atvieglojumu apmērs. Eksperti prognozē, ka turpmākajos gados nodokļa atvieglojumu apmērs pārsniegs UIN ieņēmumus. Tādēļ turpmāk, ieviešot nodokļu atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt, vai ar konkrēto nodokļu atvieglojumu tiks sasniegti konkrēti politikas un darbības rezultāti. Būtu nepieciešams arī izvērtēt, vai nepieciešams saglabāt atlaidi, ziedojot uz budžeta iestādēm, tai skaitā ārvalstu budžeta iestādēm, jo 85 % no ziedotās summas faktiski sedz valsts. Tāpat būtu nepieciešams regulāri uzraudzīt atvieglojumu apmēru un ietekmi uz budžeta ieņēmumiem. Varētu tikt izskatīta iespēja noteikt ierobežojumu UIN atvieglojumiem pret UIN ieņēmumiem vai pret IKP apjomu. Atvieglojumu pārskatīšanu varētu veikt ikgadējā valsts budžeta apstiprināšanas procesā. Bez tam atvieglojumus būtu pareizi noteikt terminētam laika periodam, tādejādi paredzot automātisku atvieglojuma pārskatīšanu, precizējot atvieglojumus atbilstoši situācijai un ierobežojot nelietderīgus izdevumus. Terminēts atbalsts sniegtu arī skaidrību atbalsta saņēmējam vidējā termiņā, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu...

19. jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu ar mērķi nodrošināt atklātāku kapitālsabiedrību mantas iznomāšanas procesu, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Šobrīd neviens ārējais normatīvais akts neregulē kapitālsabiedrību īpašumā esošās mantas iznomāšanas kārtību, kā arī neuzliek par pienākumu nodrošināt atklātu (publisku) iznomāšanas procesu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi grozījumi likumā paredz pienākumu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 %, nodrošināt, ka informācija par iznomāšanai paredzētajiem un iznomātajiem kapitālsabiedrības nekustamajiem īpašumiem ir publiski pieejama valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā. Lai nodrošinātu caurskatāmu valsts kapitālsabiedrības īpašumā esošo zemesgabalu nomas maksas noteikšanu un novērstu iespējamos korupcijas riskus, grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrībai būs jāizstrādā iekšējais normatīvais akts,...

Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumus divdesmit ES dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā tiek īstenoti jaunie ES telesakaru noteikumi. Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes noteiktais termiņš jauno noteikumu īstenošanai bija 2011. gada 25. maijs. Informācijas pieprasījumi ir oficiāla paziņojuma vēstules atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Jaunie noteikumi uzņēmumiem un patērētājiem paredz jaunas tiesības attiecībā uz tālruņiem, mobilajiem pakalpojumiem un piekļuvi internetam. Piemēram, tagad patērētāji vienas dienas laikā varēs mainīt operatoru, saglabājot to pašu tālruņa numuru, iegūt skaidrāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un justies drošāki par personas datu aizsardzību tiešsaistē. Eiropas Komisijai ir piešķirtas jaunas pārraudzības pilnvaras, bet Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) — regulatīvās pilnvaras. Tas ļaus iedibināt regulatīvo noteiktību un palīdzēs telesakaru uzņēmumiem augt vienotā Eiropas telesakaru tirgū. Ātra un saskaņota šo noteikumu īstenošana ir Eiropas Digitalizācijas programmas prioritāte. Tomēr, lai gan likumdošanas procesi norit visās...

Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, precizējot ārvalstu bruņoto spēku karavīru klātbūtnes tiesisko pamatu Latvijā, kā arī atvieglojot sabiedroto valstu karavīru tranzītu caur mūsu valsts teritoriju, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumos noteikts, ka ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikā uzturas, īstenojot sadarbību, ko paredz starptautiskas vienošanās. Likums papildināts ar jaunu regulējumu, nosakot, ka militārās mācības un manevri var notikt ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību centros un poligonos, bet nepieciešamības gadījumā arī citās teritorijās. Šādos gadījumos tas noteikti jāsaskaņo ar teritorijas īpašnieku. Ar likuma grozījumiem vienkāršota procedūra, kādā Latvijas teritoriju ceļā uz mācībām vai ar citu mērķi šķērso sabiedroto valstu – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu – bruņoto spēku vienības. Attiecībā uz ārpus šīm organizācijām esošo trešo valstu bruņotajiem spēkiem arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā procedūra. Tāpat likumā skaidrāk noteikta Elektronisko sakaru direkcijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, izsniedzot atļaujas ārvalstu bruņotajiem spēkiem, lai tie...

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūlijā, skatīšanai trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz zemesgrāmatu nodaļas no nākamā gada iekļaut rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Grozījumi būtiski atslogos vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas izstrādātie grozījumi nosaka, ka turpmāk rajona (pilsētas) tiesā būs zemesgrāmatu nodaļa un līdzšinējie zemesgrāmatu tiesneši skatīs ne tikai ar nekustamo īpašumu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu saistītas lietas, bet arī lietas, kas piekritīgas vispārējās jurisdikcijas tiesai. Šāda reforma paredzēta, lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus, norāda likumprojekta izstrādātāji. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneši skatīs arī lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu. Vispārējās jurisdikcijas tiesas lietu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem papildu eksāmens nebūs jākārto. Pienākumu pildīšanai tiesnešiem piešķirs tiesneša mantiju un amata zīmi. Zemesgrāmatu nodaļas darbosies atbilstoši rajonu (pilsētu) tiesu teritorijām. Izņēmums ir Rīga, kur...

Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, paredzot vairākas būtiskas izmaiņas augstskolu darbības regulējumā, kas vērstas uz studiju kvalitātes paaugstināšanu. Likumā noteiktas stingrākas prasības studiju programmu izstrādei, licencēšanai un akadēmiskā personāla sastāvam, informē Saeimas Preses dienests. Turpmāk, lai dibinātu augstskolas, tām būs jāpiesaista 30, nevis 15 personas ar zinātnisko doktora grādu, un vismaz piecām personām būs jābūt doktora grādam nozarē, kurā tiks īstenotas studiju programmas. Saeima arī noteica, ka augstskolās vismaz 40 procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās šim rādītājam jāsasniedz 50 procenti, savukārt universitātēs – 65. Līdz šim universitātēm prasība bija 50 procenti. Saeima noteica, ka šī prasība stāsies spēkā 2013.gada 1.septembrī. No 2014.gada 1.septembra augstskolā vismaz pieciem procentiem, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, jābūt ārvalstu viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas. Tāpat ar izmaiņām likumā...