JAUNUMI

Aicina apmeklēt semināru "Apgrozāmā kapitāla (darbības kapitāla) pārvaldīšana" Seminārs notiks 20.aprīlī viesnīcā "Radi un Draugi", Mārstaļu ielā 3, Rīgā SEMINĀRU VADA Svetlana Saksonova, ekonomikas doktore, strādā Latvijas Universitātē. Grāmatu „Finanšu informācijas un pārskatu praktiskā izmantošana uzņēmumu finanšu lēmumu pieņemšanā”, „Banku darbība”, „Finanšu vadības praktiskie paņēmieni”, „Latvijas komercbanku aktīvi - attīstība, struktūras pārvaldības iespējas” autore Dzīves patiesība: nereti galvenais biznesa neveiksmju iemesls ir nevis peļņas trūkums, bet naudas līdzekļu trūkums parādu dzēšanai Pēc semināra Jūs varēsiet: noteikt sava uzņēmuma darbības kapitāla esošo un vēlamo ciklu ar mērķi uzlabot likviditāti; novērtēt nepieciešamā darbības kapitāla apjomu ar mērķi efektīvi izmantot uzņēmuma resursus; noteikt darbības kapitāla ekonomijas pasākumus un to efektivitāti; noteikt debitoru parādu un saistību atmaksas vēlamos termiņus un to ietekmi uz uzņēmuma naudas plūsmu ar mērķi uzlabot naudas plūsmu; plānot izmaiņas naudas plūsmā sakarā ar pieņemtiem lēmumiem par uzņēmuma darbības apjomu (realizācijas apjoms, debitori, krājumi) izmaiņām; veiksmīgi pārvaldīt krājumus, debitoru parādus, saistības pret...

Šā gada 11. aprīļa Ministru kabineta sēdē atbalstīti "Noteikumi par valsts nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu (energoefektivitātes nodevu)", kas mudinās uzņēmējus efektīvāk izmantot energoresursus, sniedzot ilgtermiņa ieguvumus gan konkrētā uzņēmuma, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai. Nodeva netiks piemērota uzņēmumiem, kuri Energoefektivitātes likumā noteiktajos termiņos būs ieviesuši: - sertificētas energopārvaldības sistēmas; - vai sertificētas un ar energoefektivitātes sadaļu papildinātas vides pārvaldības sistēmas; - vai arī veikuši energoauditu, kas pastāvīgi nodrošinās optimāla enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, - kā arī ziņos Ekonomikas ministrijai par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, drīzumā varēs pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, kas...

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam. Ziņojuma mērķis bija analizēt un vērtēt dažādus iespējamos nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma sabalansēšanas modeļus, kas ļautu nodrošināt vienmērīgu, sabalansētu, ilgtermiņā piemērojamu un administrējamu nodokļa politiku. Ziņojumā izklāstīta pašreizējā spēkā esošā nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas un prognozēšanas kārtība, nekustamā īpašuma nodokļu sloga pieauguma iemesli, “vienīgā īpašuma” principa analīze un riski, darba grupā izskatītie alternatīvie nekustamā īpašuma nodokļa sloga mazināšanas modeļi ēkām un zemei, kā arī iezīmēti iespējamie pasākumi nodokļa bāzes – kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanai. Ziņojuma rezultātā tiek izdarīti secinājumi: ja būtiski netiek pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodes un mazināta dažādība nekustamo īpašumu struktūrā, nav iespējams tikai ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām ierobežot, stabilizēt un sabalansēt pieaugošo nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Nodokļu sloga neproporcionālu (atsevišķos gadījumos – neadekvāti lielu) pieaugumu primāri nosaka strauji augoša nodokļa bāze – kadastrālā vērtība. Saskaņā ar ziņojumu ir nepieciešams...

Finanšu ministrija (FM) iecerējusi celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%, līdz ar to prognozējot papildu budžeta ieņēmumus 9,7 milj. EUR apmērā. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar tūrisma nozares pārstāvjiem ir veikusi analīzi par šī soļa ietekmi. Secināts, ka PVN likmes celšana Latvijas tautsaimniecībai kopumā radīs ap 47 miljonus EUR lielus zaudējumus. Zaudējumi radīsies, jo PVN palielināšanas gadījumā izmitināšanas sektors būs spiests pacelt cenu vismaz par 10% un tūristu skaits Latvijā samazināsies vismaz par 25 %. Ieņēmumu kritums no tūristu tēriņiem gan tieši naktsmītnēs, gan saistītajos pakalpojumos (sabiedriskā ēdināšana, transports, tirdzniecība, sadzīves pakalpojumi u.c.) tautsaimniecībā veidos aptuveni 47 miljonus EUR. Tāpēc Ekonomikas ministrija neatbalsta Finanšu ministrijas priekšlikumu par samazinātās PVN likmes atcelšanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un ar veiktās analīzes rezultātiem detalizēti iepazīstināja valdību Nodokļu reformu vadības grupas sēdē 11. aprīlī. PVN likmes palielināšana izmitināšanas sektoram mazinās Latvijas kā ceļojumu galamērķa konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan...

Otrdien, 11. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2017. – 2020. gadam. Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku un katru gadu aprīlī tiek iesniegta Eiropas Komisijai. Programmā sniegts izklāsts par iepriekšējā un tekošā gada ekonomikas attīstību un sniegta prognoze par ekonomikas attīstību turpmākajos trīs gados. Uz ekonomikas attīstības prognožu pamata tiek izstrādāts fiskālās attīstības scenārijs, kas nosaka pieļaujamo deficītu, kā arī ieņēmumu un izdevumu attīstību turpmākajiem trīs gadiem. Stabilitātes programmā tiek prognozēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017. un 2018. gadā pie nemainīgas politikas palielināsies attiecīgi par 3,2% un 3,4%, savukārt turpmākajos gados IKP pieauguma tempi tuvosies potenciālajam izaugsmes līmenim, sasniedzot 3% 2020. gadā. Patērētāju cenu indekss 2018. – 2020. gadu periodā augs vidēji par 2% gadā. Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa faktiskajās cenās šajā periodā vidēji augs par 5%, un bezdarba līmenis samazināsies no 9,4% 2017. gadā uz 8,2% 2020. gadā....

Pēdējā laikā Valsts policija saņem arvien vairāk iesniegumu no personām, kuras, vēloties iegādāties vai pārdot preci internetā, kļuvušas par krāpšanas upuriem. Krāpšanas bieži vien saistītas ar grāmatu, telefonu un portatīvo datoru, kā arī citu sadzīves preču tirdzniecību. Iepirkšanās internetā daudziem ir kļuvusi par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Dažādos sludinājumu portālos vai sociālo tīklu grupās, noskatot sev tīkamu preci, varam to ērti iegūt, pat neizejot no mājas. Tai pašā laikā, diemžēl internets ir vide, kurā viegli veikt krāpnieciskas darbības - personas var slēpt savu identitāti un nemitīgi to mainīt. Jāpiemin, ka krāpšanas shēmas, kas tiek piemērotas pērkot vai pārdodot preci sludinājumu portālos un sociālo tīklu grupās, tiek realizētas gan no preces pircēju, gan pārdevēju puses. Summas par kādām tiek apkrāpti potenciālie pircēji un pārdevēji ir amplitūdā no pāris eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro. No pircēju puses pēdējā laikā ļoti aktualizējušies krāpšanas gadījumi, kad slēdzot darījumu ar interneta starpniecību, tiek viltoti maksājuma uzdevumi. Piemēram,...

Saistībā ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kad kāda persona viltojusi astoņu firmu valdes locekļu parakstus, lai piekļūtu uzņēmumu datiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no pirmdienas, 10. aprīļa, ir ieviesis pastiprinātus drošības pasākumus. Turpmāk, lai iegūtu uzņēmuma elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) tiesības, VID EDS sistēmā nosūtīs lūgumu uzņēmuma amatpersonai apstiprināt šīs tiesības. Izņēmums būs gadījums, ja klātienē ieradīsies uzņēmuma amatpersona, kas drīkst vienpersoniski pārstāvēt uzņēmumu. Jaunas EDS lietotāju tiesības netiks piešķirtas līdz brīdim, kamēr uzņēmuma amatpersona nebūs EDS tās akceptējusi. Lai pilnībā izvairītos no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, VID aicina likumdošanā iestrādāt konkrētus juridiskus risinājums. Pirmkārt, juridisku personu saziņai ar valsti ir jānosaka par pienākumu izmantot elektronisko vidi (kā EDS) vai parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu. Otrkārt, vēršoties iestādē klātienē ar dokumentiem papīra formā, to atļaut iesniegt vienīgi uzņēmuma amatpersonai. Tā kā minētā situācija iespējama ne tikai VID, bet arī citās valsts iestādēs, tad risinājums esot jāmeklē visām valsts pārvaldes iestādēm kopīgi, vienlaikus rodot...

Nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem, kas definēti Nacionālās drošības likuma 37.pantā : ir elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteiktas tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā; ir audiāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 60 procenti no tās teritorijas, vai ir audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 95 procenti no tās teritorijas; ir Latvijas Republikā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai vai tai pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu; ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus; ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators, kuram pieder siltumtīkli vismaz 100...

Lursoft aprēķini rāda, ka 2016.gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 6,13 miljardus eiro. Tas ir par 7,01% jeb 0,43 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākos nodokļus aizvadītajā gadā valsts budžetā, pateicoties lielajam skaitam šajā sfērā strādājošo uzņēmumu, devusi tirdzniecības nozare. Lursoft aprēķini rāda, ka vairumtirdzniecības nozarē strādājošie 16 050 uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši 1,44 miljardus eiro, bet mazumtirdzniecības pienesums valsts budžetam nodokļos nesis 924,59 mil.EUR. Salīdzinot ar 2015.gadu, redzams, ka vairumtirdzniecības jomā strādājošo uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi, neskatoties uz faktu, ka nozarē pārstāvēto uzņēmumu skaits samazinājies par 2,24%, gada laikā palielinājušies par 5,73%, savukārt mazumtirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši par 6,65% vairāk nekā gadu iepriekš. Vērtējot TOP 10 nozares, kuras 2016.gadā nodokļos valsts budžetā samaksājušas lielākās naudas summas, jānorāda, ka līderpozīcijas pēdējos trīs gadus saglabājušās praktiski nemainīgas, mainījies vien to izkārtojums. Vienīgais izņēmums ir inženierbūvniecība, kas 2014.gadā ar 134,82 milj.EUR ierindojusies saraksta 9.pozīcijā, bet nākamajos gados jau palikusi...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā 30.martā organizēja diskusiju par Finanšu ministrijas piedāvāto Latvijas nodokļu politikas reformu. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un komercbankām. Diskusijas ietvaros tika vērtēta nodokļu politikas reformas ietekme uz konkurētspēju, uzņēmējdarbību, nevienlīdzību, kā arī piedāvāto izmaiņu ietekme uz valsts budžeta bilanci. Ievadkomentārus teica Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Inna Šteinbuka norādīja, ka pašreiz notiek plašas diskusijas par iecerēto nodokļu reformu. Tika minēts, ka Eiropas Komisijas vērtējumā Latvijas progress budžeta politikas jomā ir ierobežots, taču fiskālās disciplīnas ziņā Latvijas rezultāti uz kopējā Eiropas Savienības fona ir teicami. Ieviešot nodokļu reformu ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kā šī reforma ietekmēs tautsaimniecības attīstību, kā arī fiskālo politiku. Jānis Platais norādīja, ka jau mēnesi notiek diskusijas par Finanšu ministrijas iecerēto reformu un iepazīstināja klātesošos ar pasākuma darba kārtību. Ar Finanšu ministrijas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus līdz šī gada 26.aprīlim pieteikties Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai. Piedaloties šajā NVA pasākumā, darba devējs saņems ESF finansiālu atbalstu, nodarbinot jaunieti bezdarbnieku ar profesionālo vai augstāko izglītību. ESF projekta „Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība un kuri šobrīd nestudē pilna laika klātienē. Lai iegūtu darba pieredzi, jaunieši ar NVA finansiālu atbalstu pie darba devēja var strādāt sešus mēnešus vai gadu. Pirmo pusgadu nodarbinātā jauniešu algai NVA ik mēnesi maksā dotāciju 200 eiro apmērā (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 160 eiro mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam jānodrošina līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu...

Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu interneta vietni, kurā ikviens Eiropas Savienības iedzīvotājs, uzņēmējs, to pārstāvošā apvienība vai publiskās pārvaldes institūcija vienuviet var izteikt viedokli, komentārus vai ieteikumus par to, kā mazināt regulatīvo un administratīvo slogu, ko rada vai varētu radīt Eiropas Savienības tiesību akti. Jaunajā interneta vietnē ir izveidota arī iespēja sekot līdzi katras iniciatīvas attīstībai un izmaiņām, kuras ieviestas likumdošanas procedūras gaitā. Vietne ir izveidota Eiropas Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmas ietvaros, apvienojot atsevišķas jau pastāvošas informācijas un viedokļu apmaiņas vietnes, nolūkā atvieglot un sekmēt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Komisijas Labāka regulējuma programmas ietvaros šobrīd ikvienam ir vairāk iespēju iesaistīties Eiropas Savienības likumdošanas procesā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2017.gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2017. gada 7. marta noteikumi Nr.130 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”” Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par jaunuzņēmuma darba ņēmējiem, kuriem piemēro atbalsta programmu fiksēta maksājuma veikšanai. Noteikta kārtība kādā VSAA reģistrē obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina obligāto iemaksu objektu, ja šīs iemaksas nav veiktas pilnā apmērā. Tā kā no 2017.gada 1.janvāra Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmumam ir tiesības mēneša laikā ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmuma nodokļu deklarāciju noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests sniedz VSAA mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas informāciju, kad ir pagājis laiks deklarācijas precizēšanai un sniedz...

Saeima šodien, 10. aprīlī, devusies pavasara brīvdienās. Apkopoti dati par ziemas sesijas laikā deputātu paveikto. Saeimas deputāti šī gada ziemas sesijā, kas aizsākās 9.janvārī, sanāca uz 13 kārtējām un vienu ārkārtas sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 56 likumus - 11 jaunus un grozījumus 45 likumos. Vienu likumu Valsts prezidents Saeimai atgriezis otrreizējai caurlūkošanai. Ziemas sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 64 likumprojekti, no kuriem 52 iesniedzis Ministru kabinets, 11 - Saeimas komisijas, bet vienu - deputāti. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā - Saeimā vērtēti kopumā 1482 priekšlikumi. Kopš ziemas sesijas sākuma Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Ivars Zariņš (SASKAŅA) - 18 reizes un Jānis Ādamsons (SASKAŅA) - 17 reizes. Katrs pa 15 reizēm runājuši deputāti Artuss Kaimiņš un Jūlija Stepaņenko (SASKAŅA), pa 11 reizēm - Mārtiņš Bondars (LRA) un Mārtiņš Šics (LRA), bet pa 10 reizēm katrs runājuši - Inga Bite (LRA), Valdis Kalnozols (ZZS) un Juris Viļums...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 7.aprīlī tikās ar sociālo mediju kompānijas "Facebook" direktoru Polijas un Baltijas valstu reģionā Jakubu Turovski (Jakub Turowski), lai apspriestu personas datu aizsardzību, nepatiesas informācijas un naida runas izplatīšanas ierobežošanu sociālajos tīklos, informē Tieslietu ministrija. Tikšanās laikā ministrs un Facebook pārstāvis pārrunāja personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumus, kā arī jaunās ES prasības, kuras 2018.gadā jāievieš saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Runājot par personas datu aizsardzības līmeņa uzlabošanu, abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešams plašāk informēt sabiedrību un veicināt tās izpratni, nodrošinot iedzīvotājiem lielāku kontroli par personīgiem datiem. Īpaša uzmanība tika veltīta vecāku pienākumiem un tiesībām attiecībā uz viņu bērnu darbībām internetā, tostarp sociālajos tīklos. Tieslietu ministrs aktualizēja arī jautājumu par naida runas un viltus ziņu izplatīšanas uzraudzību un tās ierobežošanu interneta vidē. Abas puses vienojās veidot ciešāku sadarbību datu aizsardzības jomā, iesaistot Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Datu valsts inspeksiju, kas Latvijā uzrauga personas datu apstrādi un aizsardzību....