JAUNUMI

Ministru kabineta 2017.gada 14.marta noteikumi №147 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumos №126 «Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 25.martu.

Saeima 23.ma rtā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem. Izmaiņas paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs. Lai izskaustu fiktīvus pirkšanas un...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ceturtdien, 23. martā, uzstājoties Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru sapulcē, informēja par jaunajā nodokļu politikā iecerētajām stratēģiskajām pārmaiņām. Ministre uzskaitīja visus galvenos reformu virzienus, sākot no jau publiski plašāk izskanējušajiem (UIN 0% reinvestētajai peļņai, kapitāla nodokļu vienādošana ar IIN, u.c.), gan mazāk zināmas izmaiņas, kas iecerētas patentmaksu, autoratlīdzību regulējumā, akcīzes, azartspēļu nodokļu, utt. Ministre arī skaidroja, kāpēc šis ir vispiemērotākais brīdis reformu ieviešanai, kāds tuvākajos gados var vairs nebūt:

Latvijas Bankas padome, uzklausot makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas speciālistu ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā, 23. martā nolēmusi palielināt inflācijas prognozi 2017. gadam. Pasaules pārtikas cenu tendences un naftas cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu liecina, ka inflācija šogad palielināsies straujāk, nekā prognozēts. Latvijas Bankas 2017. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 2.7% (2016. gada decembra prognoze - 1.6%). 2016. gada janvārī pasaules naftas cenas samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā - līdz 30 ASV dolāriem par barelu. Kopš tā laika bija vērojama naftas cenu pieauguma tendence, kas gadu mijā vēl pastiprinājās, naftas cenām sasniedzot 55 ASV dolārus barelā. Tā jau ir atspoguļojusies degvielas cenās, bet vēl turpinās palielināt citu preču un pakalpojumu cenas. Paralēli pasaules pārtikas cenu pieaugumam būtiski palielinājušās pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas Latvijā, un šo kāpumu veicinājuši vairāki faktori: pasaules tirgū vērojama piena, gaļas un cukura, bet pēdējo mēnešu laikā arī labības cenu augšupvērsta tendence....

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā Uzņēmumu reģistra (UR) nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses. To paredz grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ko 23.martā Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā. UR plāno pāriet uz lietu vešanu elektroniskā formā un pilnībā digitalizēt UR arhīvā esošos dokumentus. Ņemot vērā, ka tehniskie pārkārtojumi prasa laiku un resursus, plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā. UR ziņas savos reģistros būs tiesīgs aktualizēt, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datu bāzēs esošo informāciju. Tādējādi ziņas, kas būs iegūstamas no, piemēram, Iedzīvotāju reģistra vai Valsts adrešu reģistra, vairs netiks pieprasītas no personas. Patlaban uzņēmumu reģistrācija un dokumentu iesniegšana ir piesaistīta konkrētai UR nodaļai, kas liedz uzņēmējiem formalitātes kārtot tajā pilsētā, kura tiem ir ērtāk pieejama. Vienlaikus jau patlaban ir iespēja reģistrācijas dokumentus iesniegt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē. Likuma grozījumi paredz...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu - vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma...

Personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%. Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā, "Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos - par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 EUR un 891 EUR neto, savukārt mazos uzņēmumos - par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos - 969 EUR...

Lai spriestu par Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu, trešdien, 22.martā, uz pirmo sēdi sanāca Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Nodokļu reformu vadības grupa. Vadības grupā strādā pārstāvji no valdības, Saeimas, Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas. Sanāksmes dalībnieki konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu plānu, akceptējot piedāvātās nodokļu likmes, kas attiecas uz uzņēmumu ienākumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī IIN no kapitāla un tā pieauguma. Atturējās vienīgi pašvaldību pārstāvji, norādot, ka ar piedāvājumu šajā jomā nav pilnībā iepazinušies. Atbalsts pausts arī darbaspēka nodokļu reformai, kas paredz minimālās algas pieaugumu līdz 430 eiro, kā arī IIN likmes piemērošanu 20 % apmērā ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23 % ieņēmumiem virs 45 000 gadā. Tāpat tika pausts atbalsts plānotajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) jomā, kas paredz saglabāt MUN pašreizējā 15 %...

Lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas trešdien, 22.martā, galīgajam lasījumam izskatīšanai Saeimā atbalstītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā. Grozījumi paredz, ka ierobežojumi varēs attiekties uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators un kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā. Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām...

Administratīvā atbildība par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanas jomā būs noteikta speciālajā likumā, atsakoties no šī normatīvā regulējuma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas otrdien, 21.martā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences) paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt naudas soda vienībām. Kompetentā iestāde sodu piemērošanā par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. "Šis likumprojekts ir daļa no plašākas reformas administratīvo pārkāpumu jomā. Saeimā tuvākajā laikā skatīsim virkni līdzīgu likumprojektu, lai konkrētus administratīvo pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus iekļautu nozares speciālajos likumos. Līdz ar to sodi būs iekļauti tajā pašā likumā, kurā noteikti...

Pilsonības migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir sākusi paziņojumu par vēlēšanām sagatavošanu un izsūtīšanu vēlētājiem. Ar to starpniecību vēlētāji tiks informēti par savu vēlēšanu iecirkni un balsošanas kārtību šā gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās. Par to informē PMLP Personas datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis. Pavisam PMLP ir sagatavojusi un izsūtīs 1 419 856 vēstules. Paziņojumi tiks sūtīti visiem vēlētājiem, kuriem ir spēkā esoša dzīvesvietas deklarācija Latvijas teritorijā. Vēlētāji, kuriem nav spēkā esošas dzīvesvietas deklarācijas, ir iekļauti kādā no tās pašvaldības iecirkņiem, kas atbilst viņu pēdējai reģistrētajai dzīvesvietai Latvijā. Tie vēlētāji, kuri nākamās nedēļas laikā paziņojumus nesaņems, savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot tiešsaistē, PMLP mājaslapā www.pmlp.gov.lv vai no 27.marta šīs izziņas sniegs arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis 67049999. Tālrunis strādās darba dienās no pulksten 8.00 līdz 20.00. Par visām nesakritībām vēlēšanu iecirkņu un mājokļu adresēs līdz 16.maijam vēlētāji tiek aicināti informēt PMLP teritoriālās nodaļas. No 27.marta līdz 16.maijam ir iespēja iecirkni...

26. martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 26. martā,plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Pāreja atpakaļ no vasaras laika atkal notiks 2017. gada 29. oktobrī. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 - par vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas...

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumu Elektronisko sakaru likumā. Izmaiņas paredz noteikt, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD) varēs pieprasīt atslēgt konkrētas mājaslapas uz laiku. Tas attieksies uz gadījumiem, ja mājaslapa ar domēna vārdu ".lv" apdraudēs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu vai interneta lietotāju drošību. Piemēram, ļaundabīgas programmatūras izvietošanas vai pikšķerēšanas lapas gadījumos, kad mājaslapas uzturētājs būs ļaunprātīgo aktivitāšu organizētājs un labuma guvējs. Šādas mājaslapas būs jāatslēdz 24 stundu laikā. Patlaban domēna piespiedu slēgšana ir ilgstoša, teikts likumprojekta anotācijā. Iespēja atslēgt šādi izmantotus domēnus preventīvi novērstu apdraudējumu pirms kaitīgā nodarījuma izdarīšanas vai vismaz mazinātu tā ietekmi. Tautsaimniecības komisija šodien arī atbalstīja ar likumu saistītos grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā. Grozījumi likumos trīs lasījumos vēl jāatbalsta Saeimai.

Lai popularizētu Latvijas uzņēmējiem iespēju aizsargāt un reģistrēt savas preču zīmes, jau piekto gadu Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTKR) rīko arī konkursu "Gada preču zīme", kur balvas tiek pasniegtas divās kategorijās: "Gada preču zīme - Latvijai" un "Gada preču zīme - pasaulei". Pašreiz pirmā kārta ir noslēgusies, tādējādi atklājot otro kārtu - sabiedrības balsojumu tīmekļa vietnē www.lrpv.gov.lv. Sabiedrības balsojums Patentu valdes tīmekļa vietnē noritēs no 21.marta līdz 7.aprīlim ŠEIT. Apbalvojuma saņēmēji tiks noskaidroti, ņemot vērā sabiedrības balsojuma rezultātus (50%), kā arī žūrijas komisijas balsojumu (50%). Patentu valdes ceļojošo balvu un piemiņas balvu, kā arī īpašo LRTK balvu konkursa uzvarētājiem pasniegs Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai veltītā pasākumā 26.aprīlī, Attīstības finanšu institūcijā ALTUM (Doma laukumā 4, Rīgā). "Konkursa mērķis ir godināt tos Latvijas uzņēmējus, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un popularizē Latvijas preces vai pakalpojumus, tādējādi kopumā veicinot veiksmīgu Latvijas uzņēmējdarbības attīstību," norāda Patentu valdes direktors...

Jau iepriekš informējām par iecerētajiem apjomīgajiem un diskutablajiem grozījumiem Darba likumā, ko starpministriju saskaņošanai izsludināja 23. februārī. Valsts sekretāru sanāksmē 16. martā izsludināts vēl viens Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz pārcelt administratīvos sodus darba tiesību pārkāpumu jomā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) uz nozares speciālo Darba likumu. Šāda sodu kodifikācija attiecīgi LAPK 41., 166.7, 204.17 un 215.3 pantā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus integrētu Darba likuma 36. nodaļā "Administratīvā atbildība darba tiesisko attiecību jomā un kompetence sodu piemērošanā". Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi veido aptuveni vienu trešdaļu no visiem Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonu konstatētajiem pārkāpumiem, un pamatā tiek konstatēti Darba likuma normu pārkāpumi. Līdzīga tendence saglabājas jau vairākus gadus. Visbiežāk tiek konstatēti Darba likuma 40.panta (Darba līguma forma) pārkāpumi – tie ir 37% no visiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem. Attiecīgi paredzēts par darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā piemērot naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai...